Latvijas farāmcijāas stratēģija konference

29.05.2025.

Latvijas zāļu ražošana ir nacionālās drošības jautājums – ir jāattīsta vietējā farmācijas industrija, sākot ar izglītību un beidzot ar eksportspējīgu ražošanu.

Farmācijas nozarei ir potenciāls četrkāršot apgrozījumu līdz 2035. gadam, sasniedzot 1,5 miljardus eiro.

Konference “Latvija – farmācijas inovāciju HUBs Eiropā” uzsvēra nepieciešamību pēc patriotisma arī aptiekā – jāveicina vietējo zāļu izvēle kā sabiedrības veselības un ekonomikas stiprināšanas solis.

Eiropas un pasaules kontekstā – līdzīgi kā Francija, Dānija un citas valstis, arī Latvijai jāizstrādā ambicioza un uz ilgtermiņu orientēta farmācijas attīstības politika, lai nostiprinātu pozīcijas globālajā tirgū un kļūtu par daļu no Eiropas zāļu drošības stratēģijas.

Pirmkārt, zāles nevar saražot pēdējā brīdī – noturība sākas ar ražošanu tepat, Latvijā. Katra tablete, kapsula un mikstūra, kas ražota Latvijā, ir solis tuvāk neatkarīgai veselības sistēmai, tāpēc jāmazina atkarība no importa.

Otrkārt, no skolas laboratorijas līdz pasaules tirgiem – Latvijas farmācijas ambīcijas un iespējas sākas ar zinātkāru skolēnu un viņa mentoru (pedagogu, uzņēmēju), kurš aiz dažādām formulām saredz inovāciju.

Un, galvenokārt, stabilai izaugsmei zāļu ražošanas nozarei ir nepieciešams skaidrs valsts attīstības redzējums ar paredzamu atbalsta politiku un skaidriem darbības noteikumiem (kā finansējuma, tā demogrāfijas jautājumos).

Latvijā ir vairāki farmācijas ražotāji ar augstu inovāciju līmeni, kas spēj ražot gan vietējam tirgum, gan eksportam.

Šie ir vien daži no secinājumi pēc trešdien notikušās konferences “Latvija – farmācijas inovāciju HUBs Eiropā”, kur tika prezentēta Stratēģija globālai izaugsmei un noturīgai zāļu ražošanas ekosistēmai.

Pacients.lv pēta, kā šī stratēģija var kļūt par vitamīnu, kas kopumā spēcina Latvijas ekonomiku.

Stiprinās nacionālās nozares imunitāti

Lai arī pašlaik vēl trūkst konkrēta atbalsta zāļu ražošanai uz vietas Latvijā, kopā sanākot visām iesaistītajām pusēm – ražotājiem, valsts institūciju pārstāvjiem, akadēmiķiem, nevalstiskajām organizācijām – tika secināts, ka mūsu valsts farmācija ir kopīgi jāspēcina.

Atmetot viedokļu atšķirības un optimāli izmantojot mūsu smadzeņu potenciālu un ilggadējo pieredzi, ar valsts atbalstu varam īstenot izrāvienu arī globāli.

Latvijas Zāļu ražotāju asociācijas izpilddirektore Raina Dūrēja Dombrovska komentē, ka Latvijas farmācijas nozare ir gatava būtiski palielināt savu devumu valsts ekonomikā – no pašreizējā 400 miljonu eiro apgrozījuma līdz 1,5 miljardiem eiro nākamajos desmit gados.

“Šī mērķa sasniegšanai nepieciešama cieša sadarbība starp nozares uzņēmumiem, augstākās izglītības un pētniecības iestādēm, kā arī valsts institūcijām. Stratēģija kalpo kā vienota ceļa karte, lai šo potenciālu pārvērstu reālā izaugsmē,”

teica R.Dūrēja Dombrovska.

Konferencē ar lekciju uzstājās Eiropas farmācijas organizācijas “Medicine for Europe” izpilddirektors Adrians van den Hovens (Adrian van den Hoven). Viņš uzsvēra Eiropas kontekstu un vietējo ražotāju nozīmi kritisko medikamentu pieejamības nodrošināšanā.

Viņš neslēpa, ka pēdējos gados globālie izaicinājumi ir mainījuši arī farmācijas ražošanas nozari Eiropā, mudinot Eiropas Savienību meklēt veidus, kā stiprināt vietējo farmācijas sektoru, izmantojot Farmācijas pārskatu un Kritiski svarīgo zāļu aktu.

Mērķis ir mazināt spēcīgo atkarību no Āzijas, vienlaikus stiprinot nacionālo drošību un noturībspēju. Tās valstis, kurām ir savi farmācijas ražošanas uzņēmumi, atrodas daudz izdevīgākā pozīcijā.

“Latvijas piemērs uzskatāmi parāda, cik svarīga ir nacionālā stratēģija farmācijas sektora attīstībai sadarbībā ar Eiropas Savienību. Vietējiem ražotājiem ir izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu stabilu zāļu piegādi un aizsargātu sabiedrības veselību Eiropā. Tāpēc ir būtiski, lai valstu valdības un nozare cieši sadarbojas, lai stiprinātu šo ekosistēmu — gan ar investīcijām, gan ar ilgtermiņa redzējumu,”

ir pārliecināts A.van den Hovens.

Latvijas zāļu ražošanas nozare spēj līdz 2035. gadam četrkāršot apgrozījumu

Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš atgādināja, ka ceļš uz farmāciju sākas skolā ar interesi par ķīmiju un bioloģiju, un, apgūstot šīs zinātnes augstākajā līmenī, var radīt jaunas formulas. Lai arī visa pasaule domā ko jaunu, Latvijai ir potenciāls būt par nozares vienradzi, tomēr tam ir nepieciešama sadarbība starp dažādām pusēm.

Tam piekrīt arī Veselības ministrs Hosams Abu Meri, kurš uzsvēra, ka veselība un aizsardzība iet roku rokā – nevaram iztikt bez slimnīcām, medikamentiem un ārstiem, tāpēc atbalsts nozarei ir nepieciešams kā nacionālā, tā Eiropas Savienības mērogā. Tas svarīgi gan miera laikos, gan X stundā.

Tikmēr Konkurences padomes locekle Inese Druviete mudināja nozares pārstāvjus apzināt likumu barjeras, kas traucē paplašināties un informēt par to institūcijas, lai iespējami raiti “stumtu caur gaiteņiem” stratēģijas īstenošanai nepieciešamās iniciatīvas. Īpaši svarīgi palielināt vietējo ražošanu ir tādēļ, ka pašlaik Latvijai ir liela atkarība no importa zālēm (94% tirgū ir importētie preparāti).

Runājot par Latvijas ražotāju spēju piedāvāt zāles arī starptautiskā līmenī, NATO pārstāvniecības Ukrainā pārstāve Vineta Kleine teica, ka nozarei ir jāveido savs piedāvājums NATO līmenī un jāpiedalās NATO noturības formātos, aktīvi komunicējot Latvijas farmācijas potenciālu.

Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis sacīja ka Ekonomikas ministrijā uz farmācijas nozari raugās ar lielām cerībām. Viņš norādīja, ka nozare dod lielu pienesumu valsts zinātniskajai kapacitātei un inovācijām.

Vienlaikus pasākumā izskanēja, ka ļoti svarīgs priekšnosacījums ir arī vietējā patriotisma sekmēšana – līdzīgi kā, piemēram, pārtikas jomā tiek mudināts izvēlēties vietējo, tā šāda veida patriotisms var sākties arī aptiekā, dodot priekšroku zālēm, kas ražotas tepat, mūsu valstī.

Nozares stratēģiju izstrādāja Latvijas Zāļu ražotāju asociācija, sadarbojoties ar vadošajiem medikamentu ražotājiem Olpha, Grindeks un PharmIdea, kā arī ar Latvijas augstskolām, universitātēm, un pētniecības institūcijām.

Zāļu neatkarība: kā citas valstis rīkojas jau šodien?

Francija: 2025. gada janvārī Francijas valdība nāca klajā ar apjomīgu plānu France 2030, lai paātrinātu pirmās nepieciešamības zāļu ražošanu uz vietas Francijā.

Somija: zāļu ražotāji piedāvājuši līdz 2030. gadam palielināt investīcijas līdz 1 miljardam eiro, ja tiks uzlabota uzņēmējdarbības vide un regulējums. Šo priekšlikumu nozares pārstāvji iesniedza Somijas finanšu ministrei Rikkai Purrai, uzsverot nozares potenciālu veicināt valsts izaugsmi, attīstīt klīniskos pētījumus un ieviest jaunas ārstēšanas metodes. 2023. gadā farmācijas uzņēmumi Somijā ieguldīja vairāk nekā 460 miljonus eiro, no kuriem puse R&D jomā. Nozare cer šo apjomu divkāršot piecu gadu laikā un aicina valdību izstrādāt stratēģisku, stabilu un inovācijām draudzīgu politiku, lai piesaistītu globālās investīcijas un veicinātu ilgtspējīgu izaugsmi.

Dānija: 2020. gadā tika izveidots Dzīvības zinātņu klāsteris, kas veido zināšanu pārnesi starp dažādām ieinteresētajām pusēm. Augstākās izglītības un zinātnes ministre Kristīna Egelunda komentējusi, ka izglītībai un pētniecībai ir būtiska loma valdības ambīcijā padarīt Dāniju par vadošo dzīvības zinātņu valsti Eiropā. Tāpēc, cita starpā, tiek veidota starptautiska elitāra vasaras skolu noteiktās dzīvības zinātņu jomās, kas būs vērsta uz Dānijas talantu attīstību un starptautisko kontaktu tīklu veidošanu.

Vācija: valsts farmācijas stratēģija ir vairāku miljardu eiro iniciatīva, kas izstrādāta ar mērķi padarīt valsti par globālu līderi farmācijas R&D un ražošanā un mazināt atkarību no Ķīnas un Indijas izejvielu piegādēs. Piedāvājot tiešu finansējumu, nodokļu atvieglojumus, vienkāršotu regulējumu un piegādes ķēžu stimulus, Vācija pozicionē sevi kā pievilcīgu vietu farmācijas investīcijām.

Lietuva: šeit top Eiropā lielākā biotehnoloģiju pilsēta, kur Northway Healthcare Group investīcijas sasniedz septiņus miljardus eiro. Viļņā pērn tika atklāts Baltijas valstīs pirmais gēnu terapijas centrs Celltechna, tādējādi noslēdzot Eiropas lielākās biotehnoloģiskās pilsētas projekta Bio City otro daļu. Savukārt Delta Biosciences, kas Lietuvā izstrādā risinājumus kosmiskajai medicīnai, sadarbībā ar Eiropas Kosmosa aģentūru uzsāks misiju uz Starptautisko kosmosa staciju, lai pārbaudītu starojumu aizsargājošu farmaceitisku vielu un pretstarojuma palīgvielu efektivitāti. Tādējādi ir plānots paildzināt dažādu zāļu uzglabāšanas laiku.

Beļģija: valsts līmenī ir prioritizētas farmācijas inovācijas un zāļu pieejamība, lai pārvietotu farmācijas ražošanu uz Eiropas Savienību un samazinātu atkarību no Ķīnas un Indijas piegādātājiem.

AVOTI:

Konferences atskats: https://www.youtube.com/watch?v=y0WWcMgh9FU http://www.biocity.lt https://www.deltabiosciences.com/ https://www.deltabiosciences.com/press-release https://www.helsinkitimes.fi/business/26355-pharmaceutical-industry-offers-1-billion-investment-plan-to-finnish-government.html https://www.em.dk/aktuelt/nyheder/2024/okt/ny-strategi-skal-fordoble-dansk-life-science-eksport-til-350-milliarder- https://www.eng.em.dk/publications/2024/strategy-for-life-science-towards-2030#:~:text=The%20Government%20is%20presenting%20Denmark’s,for%20the%20benefit%20of%20patients https://www.bundesregierung.de/resource/blob/976020/2291368/f86d5fdda1306eb0b18c81399c38d817/2025-06-07-pharmastrategie-eng-data.pdf?download=1

Germany amends drug pricing and reimbursement laws with “Medical Research Act” – Drug pricing becomes intertwined with local clinical research expectations

Click to access Brochure%20RD_Tax%20incentives_2024_ENG_A5_MRitondo.pdf

https://vandenbroucke.belgium.be/nl/nieuws/europes-dangerous-medicine-dependency-achilles-heel-its-defence-strategy