22.05.2025.
Dānija ģeogrāfiski no mums ir ļoti tuvu, bet veselības jomas inovāciju atbalsta ziņā – diemžēl tālu. To, iespējams, varētu strauji risināt, ja būtu panākta politiskā vienprātība par valsts atbalstu vietējās farmācijas nozares stiprināšanai un aktīvām iniciatīvām talantu noturēšanai.
To, ka esam spējīgi, neviens nenoliedz. Un pagaidām arī jēdziens “elitāra vasaras skola” jaunajiem speciālistiem ir ienākusi prātā tieši Dānijai, nevis Latvijai.
Par visu pēc kārtas.
Dānijas ambīcijas
Vadošais Dānijas atjaunīgās enerģijas ražotājs European Energy Abenrā, Dānijā, nesen oficiāli atklājis pasaulē pirmo liela mēroga e-metanola rūpnīcu. Pirmās e-metanola piegādes partneriem (tai skaitā no farmācijas jomas), kam ir ambīcija samazināt oglekļa emisiju, jau ir nosūtītas.
Šī ir tikai viena no inovācijām, kur Dānija ar skandināvisku atturību izvirzās uzvarētājos. Valstij ir mērķis līdz 2030. gadam būt starp tām Eiropas valstīm, kas veic visvairāk klīnisko pētījumu uz miljonu iedzīvotāju.
2024. gada nogalē Dānijas valdība prezentēja jauno Dānijas dzīvības zinātņu stratēģiju līdz 2030. gadam, kur paredzēts atbalsts farmācijas industrijai.
Stratēģijas mērķis – Dānijai jākļūst par vadošo dzīvības zinātņu valsti Eiropā, palielinot eksportu un uzlabojot pacientu aprūpi, veicinot inovācijas un veidojot ilgtspējīgu veselības aprūpes sistēmu.
Ar jēdzienu «Life sciences» jeb dzīvības zinātnes tiek aptverts plašāks jēdzienu kopums, piemēram, farmācija, medicīnas biotehnoloģijas un medicīnas ierīces, tostarp veselības tehnoloģijas, palīgtehnoloģijas, labklājības tehnoloģijas, veselības aprūpes lietojumprogrammas, mākslīgā intelekta risinājumi u. c.
Dzīvības zinātņu stratēģija paredz nosacījumus ražošanas un ārvalstu investīciju piesaistei: jauni industriālie parki, vienas pieturas aģentūra ražotnēm, videi draudzīgas ražošanas standarti (ūdens patēriņš ražošanā), kā arī elitāras starptautiskās vasaras skolas izveide jaunajiem talantiem.
Ar stratēģiju Dānijā tiek plānota ciešāka sadarbība starp pētniekiem, veselības aprūpes sistēmu un uzņēmumiem.
Valstī jau 2020. gadā tika izveidots Dzīvības zinātņu klāsteris, kas veido zināšanu pārnesi starp dažādām ieinteresētajām pusēm. Klāstera centri ir Kopenhāgenā, Ārhusā, Odensē un Ālborgā, un tam ir vairāki partneri, tostarp reģioni, zinātniskās iestādes, biznesa organizācijas
Morten Bødskov, rūpniecības, uzņēmējdarbības un finanšu lietu ministrs, paudis:
“Starptautiskā konkurence ir sīva. Tāpēc ir ļoti svarīgi nodrošināt dzīvības zinātņu nozarei vislabākos apstākļus, lai tā varētu īstenot savu milzīgo miljardiem eiro vērtīgo potenciālu. Dānijas dzīvības zinātņu nozare ir pasaules līmeņa un uzlabo cilvēkiem veselību visā pasaulē.
“Tieši tāpēc mēs tagad piešķiram 400 miljonus DKK (53.62 miljonus EUR), lai nākotnē nodrošinātu Dānijas dzīvības zinātņu nozares ilgtspēju. Tāpat mums jānodrošina, ka vairāk ideju no pētniecības vides tiek pārvērstas uzņēmumos, izaugsmē un darbavietās. Mums arī jāstiprina sadarbība starp pētniecības iestādēm, uzņēmumiem un veselības aprūpes sistēmu. Vīzija ir skaidra: Dānijas dzīvības zinātņu nozarei jāpaceļas jaunā līmenī un jāuzraksta jauna Dānijas eksporta veiksmes stāsta nodaļa.”
Augstākās izglītības un zinātnes ministre Kristīna Egelunda komentē:
Izglītībai un pētniecībai ir būtiska loma valdības ambīcijā padarīt Dāniju par vadošo dzīvības zinātņu valsti Eiropā. Tāpēc, cita starpā, mēs izveidosim starptautisku elites vasaras skolu noteiktās dzīvības zinātņu jomās, kas būs vērsta uz Dānijas talantu attīstību un starptautisko kontaktu tīklu veidošanu. Dānijai ir vairāk jāatveras pasaulei – arī izglītības jomā – ja mēs vēlamies nodrošināt nepieciešamo kvalificēto darbaspēku gan tagad, gan nākotnē.
Kā ir Latvijā?
Salīdzinot ar Dāniju, Latvijā viena no problēmām ir t.s. brain drain jeb talantu aizplūšana. Esam pārliecināti, ka Latvijā ir ļoti daudz talantīgu jauno speciālistu, un viņus jāpatur pie sevis, lai sekmētu to, ka Latvija kļūst par farmācijas jomas izrāvienvalsti.
Vārdos atsevišķi politiķi un iestādes apliecina farmācijas nozares nozīmību. Tas ir labs sākums attīstībai, tomēr trūkst politiskās vienprātības, bet atbalsta sistēma ir fragmentēta – atbalsts pieejams vispārējās uzņēmējdarbības vai inovāciju programmās, bet nav orientēts specifiski uz farmācijas nozares stiprināšanu. Nav skaidrības un izstrādātu rīcības mehānismu (t.sk. atbalsta) ārkārtas situācijām.
Ekonomikas Ministrija informē, ka pērnā gada nogalē Inovāciju un pētniecības pārvaldības padomē RIS3 Biomedicīnas, medicīnas tehnoloģiju un farmācijas vadības grupas un nozares pārstāvji iepazīstināja ar savu stratēģiju laika periodam līdz 2035. gadam, kas izstrādāta ar mērķi padarīt Latviju par Eiropas vadošo inovāciju un pētniecības vidi biomedicīnas, medicīnas tehnoloģiju un farmācijas jomā. Kā savas darbības prioritātes nozare definējusi – palielināt privātā sektora ieguldījumus pētniecības un attīstības jomā, veicināt starptautisko sadarbību un investīciju piesaisti, kā arī investīcijas cilvēkkapitāla attīstībā un digitalizācijā.
CFLA norādījusi, ka savā programmu plānā neatrod programmas, kas būtu iezīmētas specifiski farmācijas nozarei. Taču CFLA norāda, ka finansējuma piesaistes iespējas ir dažādās kopēji uzņēmējdarbības atbalstam paredzētās programmās, programmās, kas atbalsta pētniecību u.c.
EM pauž, ka Latvijas zāļu ražotāju nākotnes perspektīvas ir sekojošas:
- Jaunu zāļu un biofarmaceitisko preparātu izstrāde – uzlabotas terapijas, tostarp gēnu un šūnu terapijas, mRNA vakcīnas un biotehnoloģiskie medikamenti
- Inovatīvu medicīnas tehnoloģiju attīstība – jauni biomateriāli, viedās zāļu piegādes sistēmas un progresīvas diagnostikas metodes
- Personalizētās medicīnas risinājumu ieviešana – precīzāka ārstēšana, pielāgota pacienta ģenētiskajam profilam un slimības gaitai
- Telemedicīnas un digitālās veselības risinājumu attīstība – mākslīgā intelekta integrācija, attālināta diagnostika un veselības datu analīze
- Starptautiskās sadarbības paplašināšana – zināšanu apmaiņa, kopīgi pētniecības projekti un farmācijas inovāciju attīstība globālā mērogā.
Jautājums, vai valstiskā līmenī Latvija vēlas un pagūs sevi pozicionēt par veselības jomas līderi jeb pagaidīs, kamēr Dānijas elitārās vasaras skolas audzēkņi īstenos savas ģeniālās idejas.
Šī jautājuma risināšanā būtu jāliek lietā Veselības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Izglītības ministriju un citu iestāžu institucionālie spēki, lai kopā ar zinātni un uzņēmējiem perspektīvas pārvērstu reālā farmācijas jomas izrāvienā.
AVOTI
Foto: Freepik, Steen Brogaard, Marie Hald
