Jā, Vācija ir farmācijas gigants, bet Latvija var uzdrīkstēties būt ne mazāk ambicioza

28.05.2025.

Vācija jau izsenis bijusi “pasaules aptiekārs”, kas attīsta, ražo un tirgo medikamentus, reaģējot uz nepārtraukti augošu pieprasījumu pēc veselības aprūpes produktiem. Šai valstī ir vairāk nekā 600 farmācijas kompāniju, kas kopā 2023. gadā ģenerēja 59.8 miljardus eiro pārdošanas apjomu ar vidējo nozares izaugsmi 6.8% gadā, liecina Vācijas starptautiskās ekonomikas veicināšanas aģentūras (GTAI) dati.

Tas ir lielākais farmācijas tirgus Eiropā un ceturtais lielākais pasaulē (aiz ASV, Ķīnas un Japānas), kas aug straujāk nekā Vācijas ekonomika kopumā. Augot personalizētās medicīnas jomai, Vācija ir kļuvusi arī par vienu no galvenajiem jauno biofarmaceitisko preparātu piegādātājiem.

Vācijā ir vairāk nekā 30 biotehnoloģiju klāsteri, kas apvieno zinātnes potenciālu reģionālā līmenī, akadēmisko vidi un ražotājus, būtiski veicinot farmācijas inovāciju attīstību un veidojot globāli atzītu inovāciju ekosistēmu.

2023. gada nogalē Vācijas valdība publicēja stratēģiskās nostādnes, lai, pirmkārt, cīnītos ar to, ka Vācijas kā spēcīga farmācijas inovāciju centra nozīme var mazināties un, otrkārt, rēķinātos ar apdraudējumiem piegādes ķēžu drošībai.

Dokuments paredz stiprināt klīniskos pētījumus, investīciju veicināšanu ražošanā, piemēram, subsīdijas (jo īpaši antibiotiku un onkoloģisko zāļu ražošanai), veselības jomas digitalizācijas turpmāku attīstību, tiek paplašināts publiskais finansējums (iekļaujot izejvielu izmaksas un paaugstināts atbalsta slieksnis līdz 12 miljoniem eiro) u.c.

Vācijas valdība arī akcentē ieviesto likumdošanas iniciatīvu – Likumu par izaugsmes iespējām. 3.2 miljardu eiro vērtais Likums par izaugsmes iespējām uzņēmējdarbības atbalstam (“Growth Opportunities Act”) ietver vairākas iniciatīvas, lai uzlabotu uzņēmumu likviditāti, sniegtu nodokļu stimulus inovācijām un mazinātu birokrātisko slogu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Tāpat tiek mudināts izmantot jau uzsākto finansējuma un riska kapitāla programmu, piemēram, RegioInGrowth vai EXIST atbalstu. Šie stimuli, visticamāk, būs īpaši saistoši biotehnoloģiju jaunuzņēmumiem un potenciāli arī ģenērisko zāļu ražotājiem.

Pēc vēlēšanām šī gada februārī Vācijas CDU, CSU un SPD partiju vadības vienojās par koalīcijas līgumu ar nosaukumu “Atbildība par Vāciju”. Šajā 146 lappušu dokumentā ir iekļauti arī aspekti, kas attiecas uz veselības aprūpes un dzīvības zinātņu nozari, tai skaitā nostiprināt Vāciju kā farmācijas un biotehnoloģiju centru. Līdz ar esošajām atbalsta formām Vācija plāno veikt papildu pasākumus, kas stiprinātu Vāciju kā vienu no pasaules inovatīvākajiem ķīmijas, farmācijas un biotehnoloģiju centriem. Īpaši mērķis ir uzlabot R&D, kā arī farmaceitisko preparātu, aktīvo vielu un medicīnas ierīču ražošanas nosacījumus.

Jā, Vācija ir milzīga. Jā, vēsturiski izveidojusies ražošana. Un, jā, ir jau ilgstoši iestrādātas globālās iespējas. Ko tad Latvija… Stop! Atmetam atrunas! Latvijā ir “eksaktās smadzenes” un arī vēsturiski izveidojusies ražošana. Milzu darba griba un rūpība, kas nepieciešama ķīmijas jomā, uzsver portāla Pacients.lv aptaujātie nozares un institūciju pārstāvji. Kas pietrūkst? Pagaidām nav vienota atbalsta mehānisma, kas ļauj plānot darbību ilgtermiņā un attīstīt savu farmācijas izrāviena nišu.

Lasi plašāk par situāciju Latvijā un iespējām te: