19.02.2024.
Kur Eiropas Savienības Farmācijas reformā vieta ir pacienta interesēm, lai viņi neciestu no zāļu deficīta un valstu nespējas vienoties ar zāļu ražotājiem par iepirkumu cenām? Pacienti ar lielām cerībām raugās uz ilgu laiku lielāko reformu. Ja paraugās uz vairāku ieinteresēto pušu spēku samēru diskusijās par šo tiesību aktu, pacientu balss, salīdzinot ar ražotājiem, nedrīkst palikt kā čuksts milzīgos Gāganu karos.
| Saskaņā ar EP darba kalendāru pie farmācijas tiesību aktu paketes direktīvas un regulējuma, kas ir lielākā ES farmācijas tiesību reforma vairāk nekā 20 gadu laikā, sarunas par EP pozīciju projektiem jāpabeidz līdz 7. martam.Vienlaikus arī norit darbs pie pērnā gada oktobrī ierosināto risinājumu ieviešanas kritisko medikamentu deficīta jomā. |
Dubultstandarti un deficīts
31. janvārī Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Ādams Jarubass, EP Sabiedrības veselības apakškomitejas (SANT) priekšsēdētājs, EP organizēja Eiropas Savienības Farmācijas apaļā galda sanāksmi. Deputāts pārstāv lielāko partiju grupu EPP.
Ā.Jarubass klātesošajiem interešu grupu pārstāvjiem uzsvēra, ka pacientiem un dalībvalstīm vajag zāles, bet tām jābūt ne vien izgudrotām, bet tiešām arī pieejamām, kas nozīmē, ka valstu veselības aprūpes sistēmas var tās atļauties. Viņš turpināja, ka Beļģijas prezidentūra ES norādījusi, ka trombolītiķi, insulīns, antibiotikas ir grūti pieejami, trūkst arī citu zāļu. Problēma nav jauna, bet šī problēma saasinājusies pēdējos gados. ES ir kļuvusi ļoti atkarīga no importa. Deputāts kritizēja faktu, ka ES zāļu pieejamības jomā nav homogēna. Piemēram, deputāta dzimtajā Polijā jaunās zāles pacientiem ir pieejamas divus gadus vēlāk nekā, piemēram, Vācijā. Tas, ka zāles ES valstu pacientiem ir pieejamas dažādos termiņos, liecina par dubultstandartiem un nozīmē, ka veselības aprūpe Eiropā ir nevienlīdzīga un atkarīga no pasta indeksa, kur pacients dzīvo.
Vai pacienti varēs atļauties zāles?
Debates saistībā ar ES farmācijas reformu turpinās. Kamēr farmācijas giganti un ES lēmumu pieņēmēji plēšas par sev izdevīgāko traktējumu ES farmācijas reformas dokumentos, pacientu organizācijām būtu jāpievērš uzmanība, lai to intereses nepaliktu otrajā plānā. Sanāksmes laikā Eiropas Pacientu foruma (EPF) izpilddirektore Anca Toma (Anca Toma) uzsvēra, ka pacientus uztrauc ne tikai notiekošie pētījumi par vēl efektīvākām terapijām, bet arī reāla pieejamība, tostarp zāļu pieejamība cenas ziņā. Ja pacienti negūst labumu no šīm izmaiņām, tas nozīmē, ka tās ir nepareizas. Svarīga ir zāļu pieejamība un pacientu iespējas tās atļauties – viņa uzsvērusi.
Farmācijas pakotnes svarīgākais aspekts ir lai pacientu intereses un zāļu pieejamība būtu ne vien teikumi uz papīra, bet reāls ieguvums pacientiem. Īpaši svarīgas būs dalībvalstu stratēģijas ilgtermiņā, plānojot iepirkumus, nodrošinot medikamentu pieejamību un ražošanu vietējā mērogā.
Eiropas trūcīgāko valstu pārstāves – Bulgārijas – Finanšu ministrija nesen vēstīja, ka medikamentiem būtu jāmaksā vienādi visās valstīs, kas būtiski izmainītu situāciju zemu ienākumu valstīs. Turklāt tā labprāt pati vienotos par cenu pa tiešo ar ražotājiem. Tikmēr eksperti, piemēram, Nīderlandes vakcīnu vēstnesis Hans Schikans, uzskata, ka jāmotivē inovācijas, kas vērstas uz pacientiem, nodrošinot paredzamību zāļu ražošanas jomā, kas šobrīd esot riskanta un nestabila; jānodrošina ātrāka pieeja inovatīvajām zālēm. Viņaprāt, lai arī šāda cenu un atlīdzības sistēma būtu vēlama, tomēr ES tirgus tam neesot gatavs. Taču hipotētiski viņš pieļauj, ka cenu izlīdzināšana un centralizētas sistēmas izveide nāktu par labu pacientiem.
Kā būs mūsmājās?
Ā.Jarubass pareizi norādījis, ka pacientiem ir nepieciešama vienlīdzīga un netraucēta piekļuve zālēm visā Eiropas Savienībā. Jāatzīst, ka Eiropa tomēr ir izdevīgākā pozīcijā nekā ASV medikamentu iepirkumu cenu jomā, kas dažkārt krietni pārmaksā par medikamentiem, salīdzinot ar Kanādu vai Franciju, kura savukārt pašlaik izteikti stiprina vietējo zāļu ražošanu.
Farmācijas reforma un demokrātija ļauj izteikties visiem, arī tiem, kas nav lielā maciņa turētāji. Ledus ir sakustējies, un beidzot vismaz atsevišķas dalībvalstis adresē jautājumu par zāļu cenām pareizajiem adresātiem – ražotājiem.
Veselības aprūpe ir valsts eksistences pamatā. Pavisam pragmatiski runājot – valstij ir vajadzīga vesela sabiedrība, kas ir darbaspējīga. Tas nozīmē, ka veselības joma nevar tikt pakļauta populismam, bet ir jābūt ilgtermiņa stratēģijai, kuras kodols ir sabiedrības fiziskā un mentālā veselība visos tās aspektos.
Lai Farmācijas reforma, kuras ieceres ir pareizas un laikmetīgas, tiešām darbotos, lēmumu pieņēmējiem vispirms pašiem sev (un arī sabiedrībai) jāatbild uz dažiem jautājumiem:
1.Kas tiek darīts, lai veicinātu inovācijas veselības aprūpes jomā Latvijā?
2.Kāds budžets plānots no valsts puses inovāciju un jaunu medikamentu izstrādei Latvijā?
3.Un galu galā – kādi tieši soļi tiek sperti, lai stimulētu jau esošo medikamentu ražošanas kapacitāti tepat mūsmājās?
Kamēr atbilžu uz šiem jautājumiem nav, pacientu intereses būs ieslēgtas deficīta zāļu skapītī, ko izsniedz tikai īpašos gadījumos.
Avoti:
