20.03.2024.
Lai arī pacientam, kurš puņķu, sēnīšu infekcijas vai ļoti smagas slimības dēļ pērk zāles, ir vienalga, kāpēc zāļu cenas ir tādas, kādas ir, rokot dziļāk, ir saprotams, ka vēl ir, iespējams, nejaušības dēļ neizzinātās teritorijas (kā, piemēram, zāļu giganti), ar ko risinot pārrunas, varētu panākt labāku rezultātu tam pašam pacientam. Citās valstīs jau šādi mehānismi tiek rasti.
Veselības ministrijas (VM) priekšlikums jaunajam zāļu cenu veidošanas modelim paredz atteikties no esošās sistēmas, kurā pieļaujamais procentuālais lieltirgotavu un aptieku piecenojums ir atkarīgs no zāļu ražotāja noteiktās cenas, tā vietā ieviešot vienu fiksētu uzcenojumu visām kompensējamajām zālēm un recepšu zālēm par iepakojumu neatkarīgi no cenas, ka arī maksu par farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu. Šāds modelis veidots, aplūkojot Lietuvas, Igaunijas un Somijas farmācijas jomas regulējumu. Taisnības labad gan jāpiebilst, ka, piemēram, PVN zālēm no Baltijas valstīm Latvijā ir visaugstākais.
Vaicājām komentārus nozares pārstāvjiem. Secinājumi: modelis ir, bet aprēķinu trūkst un pārliecības, ka iegūs pacients, nav. Turklāt ir arī jautājums, vai piedāvātais risinājums neradītu papildu starptautisko kompāniju dominanci Latvijas zāļu tirgū. Tikmēr ASV izvērš spiedienu uz farmācijas gigantiem, bet Francija – atgriež ražošanu pašu valstī.
Jautāta par to, kā šāds modelis ietekmētu pacientus, Karīna Zaņģe, Latvijas Galvassāpju pacientu biedrības pārstāve, uz nākotni raugās visai skeptiski un uzsver, ka biedrība ar šādu modeli iepriekš neesot tikusi iepazīstināta:
“Diemžēl VM vai NVD neinformē pat biedrību, uz pēdējo sēdi, kas skāra tieši migrēnas kompensējamo zāļu jautājumu, netikām pat uzaicināti.” Viņa atminas, ka pēdējā sēdē Sociālo Lietu komitejā bijusi pērn rudenī (31.10.23.), un tad ticis uzdots uzdevums NVD sagatavot atskaiti par to, kā šī cena veidojas. “Diemžēl līdz šodienai šo prezentāciju vai kopskatu neesmu saņēmusi,” komentē K.Zaņģe.
Visnozīmīgākais valstij būtu veidot sarunas tieši ar zāļu ražotājiem, vienojoties par maksimāli zemu zāļu iepirkumu pašizmaksu.
K.Zaņģe
K.Zaņģes ieskatā, sāpīgs ir arī PVN jautājums. Viņa domā, ka likmes samazināšana būtu mazs atbalsts no valsts puses jebkuru diagnožu slimniekiem, kas šobrīd nevar atļauties zāles.
Viņa turpina: “Manuprāt, minētais modelis zāļu cenu viennozīmīgi nesamazinās. Uzcenojumu nosaka pati valsts, kā arī konkrētās valsts zāļu tirgotājs. Visnotaļ, ja Lietuvā, Igaunijā un Zviedrijā konkrētais medikaments maksā 3x lētāk nekā Latvijā, tātad Latvija uzliek vislielāko uzcenojumu no kaimiņu valstīm. Protams, nav zināms, vai pašizmaksas cenu zāļu ražotājs iedod visām valstīm vienādu, vai tas ir atkarīgs no valsts lieluma, vai potenciālo pacientu un zāļu pircēju skaita.” Pacientu pārstāve nepiekrīt, ka zāļu cenai būtu vēl jāliek klāt individuālā farmaceita aprūpes pakalpojuma summa daļa: “Neredzu tam nekādu saikni, jo vairums farmācijas zāļu tirgotavas ir SIA formas, tātad katrs uzņēmējs jau šobrīd maksā farmaceitam viņa darba algu kā algotam darbiniekam. Noteikti farmaceita alga jau ir iekļauta šobrīd zāļu uzcenojumā.”
Viņa ir neizpratnē par to, ka, ja zāļu farmācijas firmas pašizmaksa ir zema un vienāda ar kaimiņu Baltijas valstu cenām, tad jautājums, kāpēc gala summas vienām un tām pašām ražotāja zālēm tik krasi atšķiras? “Manuprāt, šeit Latvijas valsts uzcenojuma politika ir pārāk “skarba”,” viņa secina.
K.Zaņģe uzsver, ka ne visi kaimiņu procesu modeļi būtu jāpārņem Latvijai, jo mēs no kaimiņiem atšķiramies ar vairākiem faktoriem, kā IKP, nodokļu sloga politikas un darba algu līmeni, kas ir zemākais Eiropā. “Vai pārņemot Igaunijas, Lietuvas un Somijas zāļu cenas politiku, tiek garantētas vienādas zāļu ražotāju summas?” viņa vaicā. K. Zaņģe arī uzskata, ka nepieciešamas atbildes uz jautājumiem par to, kāds būs “plānotais gala cipars”, pārņemot šo kaimiņu modeli un vai ir kāds reāls piemērs. Viņa ar neizpratni turpina: “Vai pārņemot kaimiņu cenu modeli, tiek garantētas vienādas zāļu cenas? Vai tieši otrādāk – cenas paliks tādas pašas vai palielināsies, bet visur tiks minēts, ka valsts ir centusies, darījusi visu un pārņēmusi kaimiņu cenu modeli, bet cenu vienlīdzība, protams, nebūs redzama.”
Turklāt K.Zaņģe norāda, ka Veselības ministrijai, mēģinot risināt vairākus jautājumus vienlaicīgi, ir apstājies process saistībā ar zāļu kompensācijas sarakstu: “Diagnoze ir iekļauta kompensējamo zāļu sarakstā kopš 01.11.23., bet viss ir apstājies, tāpēc, ka valsts tikai šobrīd vienlaicīgi plāno mainīt zāļu cenu politiku, kas apstādina šobrīd visu kompensācijas jautājumu.”
Savukārt Latvijas Zāļu ražotāju asociācijas vadītājs Juris Bundulis norāda, ka Latvijas nacionālajam zāļu ražotājam ir būtiski, lai plānotās izmaiņas veicinātu kvalitatīvāku veselības aprūpi, veselīgu konkurenci zāļu tirgū un paplašinātu medikamentu pieejamību pacientiem, nevis to sašaurinātu. “Lai arī detalizēti neesam iepazīstināti ar jaunajiem priekšlikumiem, jau vairākkārt esam aicinājuši Veselības ministriju ņemt vērā, ka šobrīd Latvijas zāļu tirgū 94% veido importētie medikamenti, ko saražo ārvalstu farmācijas kompānijas,”” viņš brīdina. J.Bundulis iesaka:
ir ļoti rūpīgi jāvērtē, lai jebkuras no plānotajām izmaiņām neradītu papildu starptautisko kompāniju dominanci Latvijas zāļu tirgū, ierobežojot vietējo uzņēmumu un ražotāju iespējas, kā arī vietējo aptieku un zāļu apgādes uzņēmumu darbu, kuriem ir būtiska loma medikamentu apgādē un pieejamības nodrošināšanā visiem Latvijas iedzīvotājiem, īpaši arī attālākos un mazāk apdzīvotos reģionos.
Viņaprāt, izjaucot kādu no posmiem, kuri šobrīd veiksmīgi funkcionē, nebūs nozīmes reformām citos zāļu piegādes posma segmentos. “Tāpat joprojām neesam dzirdējuši konkrētus priekšlikumus, kas attiektos uz zāļu ražotājiem – kā vietējiem, tā ārzemju, kur tieši reģistrācijas procesa uzlabošana padarītu zāles pieejamākas,” norāda J.Bundulis.
Viņš arī uzsver, ka attiecībā uz medikamentu pieejamību, ļoti svarīga ir ne vien finansiālā, bet arī fiziskā pieejamība, lai pacientiem vispār būtu tirgū pieejamas viņiem nepieciešamās zāles. “Ikviena farmācijas kompānija, pieņemot lēmumu, kurā tirgū un kādus medikamentus reģistrēt, vērtē dažādus apstākļus, tostarp, tirgus lielumu, potenciālo pieprasījumu, kompensācijas sistēmas darbību, regulējumu, cenu līmeni un citus faktorus. Raugoties no pacienta vajadzībām un kopējās zāļu pieejamības, ir jāveido sistēma, kas paplašina kā fizisko, tā finansiālo zāļu pieejamību pacientiem,” domā vietējo zāļu ražotāju pārstāvis.
Viņaprāt, tāpēc arī risinājumiem jābūt visaptverošiem un ar skaidru plānu vismaz tuvākajai piecgadei.
Joprojām uzskatām, ka galvenais uzdevums attiecībā uz finansiālo pieejamību būtu paplašināt kompensējamo medikamentu sarakstu, kā arī palielināt kompensācijas līmeni un tam nepieciešamo finansējumu, kā arī izlīdzināt PVN likmes Baltijas līmenī, jo recepšu medikamentiem Latvijā tās ir augstākās Baltijā,
domā J.Bundulis.
Viņš arī iesaka stiprināt vietējo zāļu ražotāju lomu, kuri jau šobrīd aktīvi strādā pie savu produktu portfeļa paplašināšanas, lai tirgū varētu piedāvāt lielāku skaitu patentbrīvo medikamentu.
J.Bundulis norāda: “Piemēram, “Olainfarm” reģistrācijas procesu Latvijā veic jau 18 jauniem preparātiem, un reģistrācijā nonāks arvien jauni medikamenti. Taču attiecībā uz fizisko medikamentu pieejamību pacientiem ir ļoti svarīgi nodrošināt arī visaptverošu aptieku reģionālo pārklājumu, kā arī sākt darbu pie valsts zāļu rezerves fonda izveides, lai ārkārtas situācijās dažādām pacientu grupām tiktu nodrošināta medikamentu pieejamības nepārtrauktība. Tāpēc ceram, ka Veselības ministrija, izstrādājot dažādus priekšlikumus reformām, veic arī rūpīgus aprēķinus par to ietekmi uz dažādiem veselības un zāļu apgādes posmiem arī ilgākam periodam, nevis koncentrējas tikai uz īstermiņa solījumiem.”
Kristīne Jučkoviča, Latvijas farmaceitiskās aprūpes asociācija (LFAA) izpilddirektore norāda: “LFAA, pēc iepazīšanās ar Veselības ministrijas iecerēm medikamentu cenu reformēšanai, norāda, ka jebkādas pārmaiņas medikamentu izcenojumos jāveic solidāri un sistēmiski, tāpēc neatkāpjas no iepriekš paustā viedokļa – izmaiņām jānāk reizē ar medikamentu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinājumu.” Viņa uzsver, ka citādi, tās ieviešot nesolidāri, tieši valsts, nevis farmācijas nozare, kļūs par “ieganstu un galveno ieguvēju no dārgo medikamentu cenām”. Vienlaikus LFAA norāda, ka līdzīgi kā zāļu apgādes sistēmā, “arī aptiekās nepieciešams turpmāk paredzēt plānotu kritiskās infrastruktūras darbību un samaksu par to, jo aptiekas ir vietas, kur iespējams nodrošināt decentralizētu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem jebkāda apdraudējuma gadījumā, tādēļ struktūras izveidošanai, uzturēšanai un attīstīšanai jāpieņem valstisks lēmums un jāparedz finansējums”. K.Jučkoviča uzsver, ka “zūdot līdzšinējam finansēšanas mehānismam un ieviešot VM izstrādātos priekšlikumus, aptieku risks pastāvēt būtiski pieaug.
LFAA atzīmē, ka līdzīgiem procesiem notiekot Lietuvā, samazinājies ražotāju apgrozījums, un pieauguši mēģinājumi atrast naudu citās preču kategorijās, tās nepamatoti sadārdzinot. Tādējādi paredzams, ka arī Latvijā reforma netiešā un neprognozējamā veidā atspoguļosies uz visu tirgu: bezrecepšu medikamenti sadārdzināsies, konkurence mazināsies, medikamenti “aizies” no tirgus.
Tikmēr uzņēmuma Grindeks pārstāve Zane Arāja komentē, ka pašlaik bez padziļinātas analīzes ir grūti spriest par projekta ietekmi uz medikamentu gala cenu, īpaši zemākajās cenu kategorijās, kuras ir ar lielu īpatsvaru realizēto iepakojumu skaitā. “Dārgāko zāļu kategorijā ieguvums pacientiem varētu būt novērojams, tomēr nepieciešami detalizētāki aprēķini,” viņa spriež, piebilstot, ka “Veselības ministrija noteikti veic šādus aprēķinus, tādēļ plašāk komentēt jaunos priekšlikumus būsim gatavi, kad dokuments oficiāli tiks nodots apspriešanai Veselības ministrijā”.
Kā ir citur?
Atšķirīgu pieeju no VM gājis ASV prezidents Džo Baidens, jo ASV lēmumu pieņēmēji uzskata, ka ilgu laiku farmācijas gigantu rokās ir bijis izšķirošais vārds par ļoti augstajām zāļu cenām, un miljoniem pacientu tas nozīmēja vai nu lielas izmaksas, vai pat atteikšanos no zālēm. Taču Baidena plāni var saļodzīt farmācijas kompāniju cenu diktātu, kas rada cerības pacientiem saņemt tik vajadzīgās zāles.
Savukārt Francija atgriezusi ražošanu tuvāk pacientam. Jau pērn vasarā Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja, ka Francija atgriezīs valstī 50 galveno zāļu ražošanu, lai novērstu medikamentu, tostarp antibiotiku un pretsāpju līdzekļu, deficītu. Šāds solis sperts, lai Francija nebūtu atkarīga no importa, galvenokārt no valstīm, kas nav Eiropas Savienībā. Makrona izziņotais plāns paredzējis veltīt prāvus valsts budžeta līdzekļus medikamentu ražošanas projektiem, tai skaitā, amoksicilīna, anestētiķu, pretsāpju un pretvēža zālēm.
