Lai gan regulāras fiziskās aktivitātes ir pamats labai pašsajūtai un veselībai ilgtermiņā, 63 % Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka ikdienā kustas par maz. To apliecina jaunākā pētījuma „Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” dati.
Turpretī trešdaļa jeb 33 % respondentu uzskata, ka viņu fizisko aktivitāšu daudzums ir pietiekams, bet tikai 1 % aptaujāto norāda, ka kustas pārāk daudz. Kā populārākās ikdienas aktivitātes iedzīvotāji min pārvietošanos ar kājām, pastaigas un riteņbraukšanu.
„Fiziskās aktivitātes nav tikai intensīvi treniņi sporta zālē. Tās ir arī ikdienas kustības – pastaigas, kāpšana pa kāpnēm, dārza darbi vai vienkārša pārvietošanās ar kājām. Svarīgākā ir regularitāte un apzināta kustību iekļaušana savā ikdienā. Pat nelielas, bet konsekventas izmaiņas paradumos spēj būtiski uzlabot pašsajūtu, enerģijas līmeni un vispārējo veselību,” uzsver aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Laila Zālīte.
Farmaceite skaidro, ka mazkustīgs dzīvesveids ilgtermiņā negatīvi ietekmē gan fizisko, gan emocionālo veselību. Tas veicina hronisku nogurumu, muskuļu saspringumu, svara pieaugumu un miega traucējumus, kā arī palielina dažādu slimību risku. Turpretī regulāras kustības uzlabo asinsriti, stiprina muskulatūru, uzlabo miega kvalitāti un palīdz efektīvi mazināt ikdienas spriedzi.
Veselīga dzīvesveida piekritēji kustas aktīvāk
Aptaujas dati likumsakarīgi parāda ciešu saistību starp cilvēka vispārējo dzīvesveida pašvērtējumu un viņa fizisko aktivitāti. Respondenti, kuri savu dzīvesveidu uzskata par kopumā veselīgu, ievērojami biežāk (42 %) norāda, ka kustas pietiekami. Savukārt starp tiem, kuri savu ikdienu vērtē kā neveselīgu, tikai 19 % ir apmierināti ar savu fizisko aktivitāšu daudzumu.
„Cilvēki, kuri mērķtiecīgi domā par veselību, kompleksāk raugās uz kustībām, uzturu, miegu un dienas ritmu. Tomēr, pievēršoties veselīgam dzīvesveidam, sākumposmā ir svarīgi neuzstādīt sev pārāk augstas prasības, jo nereti tieši maksimālisms attur no rīcības. Daudz vērtīgāk ir sākt ar maziem, reāli izpildāmiem soļiem, piemēram, īsu ikdienas pastaigu vai lēmumu daļu ierastā maršruta mērot kājām,” iesaka Laila Zālīte.
Dati arī iezīmē tendenci, ka vīrieši biežāk nekā sievietes uzskata, ka kustas pietiekami. Tāpat pozitīvāks fizisko aktivitāšu pašvērtējums vērojams iedzīvotājiem ar augstāku izglītības līmeni.
Populārākā izvēle – pārvietošanās ar kājām
Vērtējot konkrētus aktivitāšu veidus, visbiežāk iedzīvotāji cenšas ikdienā vairāk pārvietoties ar kājām – to norādījuši 40 % aptaujāto. Otrajā vietā ierindojas garākas pastaigas (25 %), bet trešajā – riteņbraukšana (17 %).
Vienlaikus satraucošs ir fakts, ka ceturtā daļa jeb 25 % respondentu atklāti atzinuši, ka ikdienā neveic nekādas regulāras fiziskās aktivitātes.
„Pastaigas ir viens no pieejamākajiem kustību veidiem. Tām nav vajadzīgs speciāls aprīkojums vai fiziskā sagatavotība, un tās ir piemērotas gandrīz jebkurā vecumā. Turklāt pastaiga svaigā gaisā ir svētīga ne vien ķermenim, bet arī prātam – tā palīdz izlādēt stresu, sakārtot domas un uzlabot garastāvokli,” skaidro farmaceite.
Viņa gan piebilst, ka pēc ilgstoša mazkustīguma aktivitātes jāuzsāk pakāpeniski, lai izvairītos no pārslodzes vai traumām. Cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām, locītavu problēmām vai sirds un asinsspiediena traucējumiem pirms intensīvāku treniņu uzsākšanas noteikti jākonsultējas ar ārstu.
Līdz ar vecumu aktivitāte mazinās
Pētījuma rezultāti rāda, ka, pieaugot vecumam, proporcionāli palielinās to iedzīvotāju skaits, kuri ikdienā vispār neveic regulāras fiziskās aktivitātes.
„Senioriem kustības ir kritiski svarīgas, jo tās palīdz saglabāt muskuļu spēku, līdzsvaru, koordināciju un nodrošina patstāvību ikdienas gaitās. Nav jāizvēlas nekas sarežģīts – lielisku rezultātu sniedz mērenas pastaigas, viegla vingrošana, nūjošana vai pat vienkārši vingrinājumi mājās,” norāda Laila Zālīte.
Farmaceite arī uzsver, ka aktīvs dzīvesveids ir pamats bērnu un jauniešu pilnvērtīgai attīstībai, jo tas uzlabo koncentrēšanās spējas un veido veselīgus paradumus nākotnei. Ģimenēs, kur vecāki paši ir kustīgi, arī bērni fiziskās aktivitātes dabiski pieņem kā pašsaprotamu ikdienas sastāvdaļu.
Kustības kā plānots dienas uzdevums
Kā biežākos šķēršļus fiziskajām aktivitātēm iedzīvotāji min laika trūkumu un nogurumu pēc darba. Tomēr farmaceite aicina kustības neuztvert kā apgrūtinājumu, bet gan integrēt tās jau esošajos ikdienas procesos.
„Ja trūkst laika pilnvērtīgam treniņam, risinājumi ir pavisam praktiski: izkāp vienu sabiedriskā transporta pieturu agrāk, lifta vietā izvēlies kāpnes, izmanto pusdienu pārtraukumu īsai pastaigai vai vakarā dodies ārā kopā ar ģimeni. Svarīgākais ir negaidīt „ideālo pirmdienu”, bet sākt darīt tūlīt,” mudina farmaceite.
Lai jaunie paradumi nostiprinātos, svarīgi izvēlēties nodarbi, kas sniedz prieku – vai tā būtu peldēšana, dejas, riteņbraukšana, vai aktīva atpūta dabā. „Ja kustības saistīsies ar patīkamām emocijām, nevis obligātu pienākumu, tās kļūs par neatņemamu dzīves sastāvdaļu ilgtermiņā,” rezumē Apotheka farmaceite Laila Zālīte.
Viola Grinvalde
Magnific.com
28.07.2026
