23.05.2025.
Portāls Pacients pēta, kā Lietuvā attīstītās dzīvību zinātņu nozare. Lietuvas dzīvības zinātņu nozare turpina attīstīties, un nozares ieguldījums Lietuvas ekonomikā jau pašlaik sasniedz 2,6% no IKP. Mērķis līdz 2030. gadam – līdz 5% no IKP. Lietuva ir 3. vietā OECD valstu vidū pēc ieguldījumu apjoma biotehnoloģiju pētniecībā un izstrādē. 92% no Lietuvā ražotajiem farmācijas un veselības produktiem tiek eksportēti uz vairāk nekā 100 valstīm, tostarp ASV, Lielbritāniju un Vāciju.
Pasaules biotehnoloģiju tirgus vērtība pašlaik pārsniedz 1 130 miljardus eiro, un līdz 2030. gadam tā varētu sasniegt vairāk nekā 2 775 miljardus eiro. Lietuva šajā tirgū ieņem spēcīgu pozīciju – Scientific American Worldview reitingā tā ir Top 35 valstu sarakstā biotehnoloģiju inovāciju jomā.
Miljardu investīcijas Bio City
Lietuvā top Eiropā lielākā biotehnoloģiju pilsēta, kur Northway Healthcare Group investīcijas sasniedz septiņus miljardus eiro. Viļņā pērn tika atklāts Baltijas valstīs pirmais gēnu terapijas centrs Celltechna, tādējādi noslēdzot Eiropas lielākās biotehnoloģiskās pilsētas projekta Bio City otro daļu. Bio City teritorijā, kas platības ziņā ir kā 10 futbola laukumi, kopumā būs seši biotehnoloģiju kompleksi: ražotnes un zinātniskās pētniecības centri. Par valsts spēju attīstīt farmāciju ir lepni arī politiķi.
Runājot par Bio City, Lietuvas Republikas prezidents Gitans Nausēda norāda uz uzņēmēju un zinātnieku panākumu sintēzi:
“Zinātnē balstīta ekonomika, kura pamatā ir spoži prāti un gudri uzņēmēji, ir pamats Lietuvas ilgtermiņa ekonomiskajai labklājībai. Pagātnē mūsu izaugsmi ierobežoja fosilo resursu trūkums, taču šodien mēs drosmīgi virzāmies uz priekšu, paļaujoties uz modernajām tehnoloģijām. Jaunais biotehnoloģiju centrs iemieso Lietuvas inovatīvās ekonomikas virzienu. Tas arī sola jaunus izgudrojumus, kas ļaus cilvēkiem ar smagām saslimšanām kļūt par pilntiesīgiem sabiedrības locekļiem, tādējādi mazinot atstumtību.”
Šajā kompleksā būs gēnu terapijas, viroloģijas, cilmes šūnu izpētes un 3D bioprintēšanas laboratorijas, kā arī Baltijā pirmais gēnu terapijas centrs Celltechna, kas jau ir pabeigts ar 50 miljonu eiro investīcijām. Profesors Vlads Algirds Bumelis, Northway Biotech un Celltechna dibinātājs un vadītājs, uzsvēris Lietuvas augsto reputāciju biotehnoloģiju jomā pasaulē.
Valstī ir aktīva start-up ekosistēma, kurā darbojas vairāk nekā 120 uzņēmumi. Piemēram, uzņēmums Biomatter ar AI palīdzību izstrādā jaunus enzīmus medicīnai un lauksaimniecībai, savukārt Ligence attīsta AI risinājumus sirds ultraskaņas analīzēm. Tāpat nozīmīgi sasniegumi bijuši arī uzņēmumiem Atrandi Biosciences un Sentante, kas piesaistījuši vairākus miljonus eiro inovatīvu tehnoloģiju attīstībai.
Dosies kosmosā
Delta Biosciences, kas Lietuvā izstrādā risinājumus kosmiskajai medicīnai, sadarbībā ar Eiropas Kosmosa aģentūru (ESA) uzsāks misiju uz Starptautisko kosmosa staciju (SKS), lai pārbaudītu starojumu aizsargājošu farmaceitisku vielu un pretstarojuma palīgvielu efektivitāti. Tādējādi ir plānots paildzināt dažādu zāļu uzglabāšanas laiku.
Šī ilgtermiņa misija, kuru paredzēts uzsākt 2026. gada sākumā un kas ilgs gandrīz trīs gadus, vāks datus par to, kā kosmosa starojums ietekmē dažādas vielas. Tas būs nozīmīgs sasniegums gan Lietuvas strauji augošajai kosmosa industrijai, gan globālajai kosmosa medicīnas nozarei kopumā, jo tā ir pirmā šād veida industriālā dzīvības zinātņu misija, pausts uzņēmuma paziņojumā medijiem.
“Šī misija pastiprina Lietuvas ambīcijas kļūt par līderi dziļās tehnoloģijas un inovāciju jomā. Šāda sadarbība rada būtisku pievienoto vērtību un nostiprina Lietuvas pozīcijas kā attīstītai valstij globālajā tirgū. Tas vēlreiz apliecina, ka ieguldījumi zinātnē, talantos un inovāciju ekosistēmā Lietuvā nes reālus rezultātus,”
norāda ekonomikas un inovāciju ministrs Luksas Savickas.
ESA šo misiju uzskata par izšķirošu soli farmaceitiskās stabilitātes nodrošināšanā ekstremālās vidēs. ESA galvenā pētniece izpētes jautājumos Dr. Andželika van Ombergene norāda, ka šādas pētniecības aktivitātes ir būtiskas cilvēku kosmisko lidojumu īstenošanai.
“Mums nepārtraukti jāpaplašina pētniecības robežas, lai atbalstītu astronautus un attīstītu medicīnas zināšanas. Līdz šim eksperimenti par zāļu ietekmi kosmosa vidē ir bijuši ierobežoti, un šis pētījums sniegs jaunu ieskatu gan ESA, gan visai kosmosa kopienai par to, kā aizsargāt astronautus un pagarināt medikamentu derīguma termiņu kosmosā — tā ir būtiska prasība ilgtermiņa misijām ārpus Zemes orbītas,”
norāda ESA pārstāve.
Eksperiments pārbaudīs desmitiem rūpīgi atlasītu molekulu divās atšķirīgās Starptautiskās kosmosa stacijas vietās, kur katrā ir atšķirīgs starojuma līmenis. Iegūstot paraugus ik pēc astoņiem mēnešiem un salīdzinot tos ar kontroles paraugiem uz Zemes, komanda izveidos unikāli detalizētu šo savienojumu noārdīšanās profilu reālos kosmosa apstākļos.
Radioprotektīvās zāles ir būtiskas starojuma radīto bojājumu mazināšanai, taču to ilgtermiņa stabilitāte kosmosa apstākļos joprojām ir vāji izpētīta.
Delta Biosciences tehnoloģiju vadītājs Dr. Donats Žmuidināvičs uzsver šī pētījuma nozīmi: “Mēs ilgstoši pakļausim dažādus ķīmiskos savienojumus reālam kosmiskajam starojumam uz SKS. Iegūtie dati apstiprinās mūsu izstrādātās aizsardzības metodes un arī palīdzēs izstrādāt citas zāles, kas spēj saglabāties ilgāk ekstremālos apstākļos, tostarp attālos reģionos uz Zemes. Ņemot vērā šīs misijas nozīmīgumu, mēs esam aicinājuši sadarboties ievērojamus starojuma un kosmosa medicīnas pētniekus no visas pasaules, tostarp Eiropas, ASV un Japānas pētniecības centriem.”
Kā ir Latvijā?
Vārdos atsevišķi politiķi un iestādes apliecina farmācijas nozares nozīmību. Tas ir labs sākums attīstībai, tomēr trūkst politiskās vienprātības, bet atbalsta sistēma ir fragmentēta – atbalsts pieejams vispārējās uzņēmējdarbības vai inovāciju programmās, bet nav orientēts specifiski uz farmācijas nozares stiprināšanu. Nav skaidrības un izstrādātu rīcības mehānismu (t.sk. atbalsta) ārkārtas situācijām.
Ekonomikas Ministrija informē, ka pērnā gada nogalē Inovāciju un pētniecības pārvaldības padomē RIS3 Biomedicīnas, medicīnas tehnoloģiju un farmācijas vadības grupas un nozares pārstāvji iepazīstināja ar savu stratēģiju laika periodam līdz 2035. gadam, kas izstrādāta ar mērķi padarīt Latviju par Eiropas vadošo inovāciju un pētniecības vidi biomedicīnas, medicīnas tehnoloģiju un farmācijas jomā. Kā savas darbības prioritātes nozare definējusi – palielināt privātā sektora ieguldījumus pētniecības un attīstības jomā, veicināt starptautisko sadarbību un investīciju piesaisti, kā arī investīcijas cilvēkkapitāla attīstībā un digitalizācijā.
CFLA norādījusi, ka savā programmu plānā neatrod programmas, kas būtu iezīmētas specifiski farmācijas nozarei. Taču CFLA norāda, ka finansējuma piesaistes iespējas ir dažādās kopēji uzņēmējdarbības atbalstam paredzētās programmās, programmās, kas atbalsta pētniecību u.c.
EM pauž, ka Latvijas zāļu ražotāju nākotnes perspektīvas ir sekojošas:
- Jaunu zāļu un biofarmaceitisko preparātu izstrāde – uzlabotas terapijas, tostarp gēnu un šūnu terapijas, mRNA vakcīnas un biotehnoloģiskie medikamenti
- Inovatīvu medicīnas tehnoloģiju attīstība – jauni biomateriāli, viedās zāļu piegādes sistēmas un progresīvas diagnostikas metodes
- Personalizētās medicīnas risinājumu ieviešana – precīzāka ārstēšana, pielāgota pacienta ģenētiskajam profilam un slimības gaitai
- Telemedicīnas un digitālās veselības risinājumu attīstība – mākslīgā intelekta integrācija, attālināta diagnostika un veselības datu analīze
- Starptautiskās sadarbības paplašināšana – zināšanu apmaiņa, kopīgi pētniecības projekti un farmācijas inovāciju attīstība globālā mērogā.
AVOTI:
Ekonomikas ministrija CFLA http://www.biocity.lt https://www.deltabiosciences.com/
Foto: BIO CITY projekta paziņošanas ceremonija: Vladas Algirdas Bumelis (pa kreisi); Lietuvas Republikas prezidents Gitāns Nausēda (centrā); Seima priekšsēdētāja Viktorija Čmilīte-Nielsen (pa labi) – 2023. gada 16. novembris.
Freepik; Daina Le Lardic @EP
