09.01.2025.
Viena no 2025. gada veselības politikas jaunajām iniciatīvām ir Eiropas Zāļu aģentūras (EMA) ieviestā jaunā platforma, kas standartizēs zāļu deficīta uzraudzību visā Eiropā. Šis inovatīvais rīks ir izstrādāts, lai operatīvi apzinātu zāļu deficītu, uzlabotu datu vākšanu, koplietošanu un analīzi.
Jaunajā platformā, ko saīsināti dēvē ESMP (European Shortages Monitoring Platform), būs dati par zāļu trūkumu Eiropas Savienībā un Eiropas Ekonomikas zonā.
ESMP sāka darbu pirms mēneša, bet no 2. februāra būs pieejama pilnā versija.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gadā pieņemtā regula pastiprināja Eiropas Zāļu aģentūras lomu attiecībā uz zālēm un medicīniskajām ierīcēm krīžgatavības un krīžu pārvarēšanas kontekstā.
Regula paredz, ka jaunajai datu platformai valstu kompetentajām iestādēm jādod iespēja iesniegt un uzraudzīt informāciju par neapmierinātām vajadzībām – tostarp no tirdzniecības atļaujas turētājiem, vairumtirdzniecības izplatītājiem un citām personām vai juridiskām vienībām, kam ir atļauts vai kas ir tiesīgi sabiedrībai piegādāt zāles, saņemtu informāciju – lai prognozētu zāļu trūkumu.
Covid-19 veselības krīze izgaismoja nopietnu problēmu – zāļu un medicīnisko iekārtu trūkumu, kas apdraud pacientus un rada spiedienu uz valstu veselības aizsardzības sistēmām.
Eiropas Parlaments vēlas nodrošināt, lai visiem ES iedzīvotājiem būtu pieeja drošiem medikamentiem par pieņemamu cenu.
Vairāk nekā pusi trūkstošo zāļu veido pretvēža un pretinfekcijas līdzekļi, kā arī zāles nervu sistēmas slimību ārstēšanai (pretepilepsijas un pretparkinsona zāles).
Zāļu trūkuma cēloņi ir dažādi un sarežģīti: ražošanas grūtības, problēmas piegādes ķēdēs, rūpniecības kvotas, negaidīts pieprasījums, piemēram, pēkšņu vīrusu uzliesmojumu vai dabas katastrofu dēļ, cenu politika, ko nosaka katra dalībvalsts.
Aktīvo farmaceitisko vielu, ķīmisko izejvielu un zāļu ražošanā ES arvien vairāk ir atkarīga no trešajām valstīm, galvenokārt Indijas un Ķīnas.
Eiropas Parlaments vēlas nodrošināt, lai visiem ES iedzīvotājiem būtu pieeja drošiem medikamentiem par pieņemamu cenu.
Eiropas Parlaments ir aicinājis:
• Ieviest fiskālus un finansiālus stimulus, lai mudinātu aktīvo farmaceitisko vielu rūpniecības nozari izvietot ražošanu Eiropā un izvērtēt ārvalstu tiešos ieguldījumus farmācijas preču ražošanas uzņēmumos, kas ietilpst Eiropas veselības aprūpes kritiskajā infrastruktūrā.
Jaunajā platformā, ko saīsināti dēvē ESMP (European Shortages Monitoring Platform), būs dati par zāļu trūkumu Eiropas Savienībā un Eiropas Ekonomikas zonā.
• Izveidot ES stratēģisko rezervi ar veselības aizsardzībai svarīgām un stratēģiskas nozīmes zālēm, kas darbotos kā “ārkārtas Eiropas aptieka”, samazinot nepietiekama daudzuma risku.
• Stiprināt labākās prakses apmaiņu krājumu pārvaldības jautājumos.
• Veicināt ES kopīgu zāļu iepirkuma procedūru.
• Atvieglot zāļu apriti starp ES dalībvalstīm.
Materiāls tapis sadarbībā ar Eiropas Parlamentu Latvijā. Šeit publicētā informācija atspoguļo tikai pacients.lv viedokli, un Eiropas Parlaments nav atbildīgs par jebkādu tajā iekļautās informācijas atspoguļošanu.
Avoti: https://www.ema.europa.eu/en/human-regulatory-overview/post-authorisation/medicine-shortages-availability-issues/european-shortages-monitoring-platform
https://www.europarl.europa.eu/topics/lv/article/20200709STO83006/zalu-trukums-es-celoni-un-risinajumi
https://www.europarl.europa.eu/topics/lv/topic/medicines
https://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/BRIE/2020/649402/EPRS_BRI(2020)649402_EN.pdf
https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:32022R0123
Foto: Freepik
