25.02.2025.
Eiropa sākusi apzināties savu izteikto atkarību no farmaceitisko produktu importa. Kamēr tādas valstis kā Francija un Vācija aktīvi strādā pie farmaceitiskās suverenitātes nodrošināšanas, citas ES valstis joprojām ir ļoti ievainojamas un atrodas importa “pavadā”. Polija pati ražo 30% no savām zālēm, savukārt Latvija ir atkarīga no importa 94% apmērā.
Šī gada sākumā Nīderlandes Karaliskā farmaceitu asociācija (KNMP) ziņoja, ka vairāk nekā 4,5 miljoni Nīderlandes pacientu ir cietuši no zāļu trūkuma. Aptiekas katru gadu tērē 220 miljonus eiro, lai risinātu šo problēmu, un tam nepieciešami 2 000 pilna laika darbinieki, kas nodarbojas ar alternatīvu meklēšanu. Īpaši lielu ietekmi deficīts atstāj uz kritiski svarīgajām un neaizstājamām zālēm. Tas nozīmē, ka veselības aprūpes sniedzēji ir spiesti pielāgot ārstēšanu—tas rada lielākas izmaksas un mazāku efektivitāti.
Koalīcija, kurā ietilpst 19 ES valstis, tostarp Francija un Vācija, īpaši aktīvi aicina uz izšķirošu rīcību. Šīs valstis uzsver, ka ES ir jāveic “radikāli soļi”, lai nodrošinātu farmaceitisko piegāžu stabilitāti un mazinātu atkarību no neliela skaita ražotāju, galvenokārt Ķīnā.
Vairāk nekā 50% aktīvo farmaceitisko vielu (API), kas atbilst Eiropas standartiem, tiek ražotas mazāk nekā piecās globālajās ražotnēs, kas uzsver piegādes sistēmas trauslumu.
Kā Eiropa zaudēja savu līderpozīciju?
Līdz pagājušā gadsimta 50. gadiem Eiropa bija pasaules līdere farmaceitiskajā ražošanā. Tomēr 60. gados Indija un Ķīna strauji paplašināja savas ražošanas jaudas, lai panāktu neatkarību no Rietumu piegādātājiem. Laika gaitā tās kļuva izteikti konkurētspējīgas, izdarot spiedienu uz cenām, kas veicināja farmaceitiskās ražošanas, tostarp aktīvo farmaceitisko vielu (API), pārcelšanos uz Āziju.
2019. gadā vien 36% aktīvo farmaceitisko vielu (API) ražotņu atradās Eiropā, savukārt 55% bija Āzijā. Naudas izteiksmē Eiropas daļa globālajā ģenērisko API ražošanā bija tikai 24%, kamēr Āzijas daļa (galvenokārt Ķīna un Indija) sasniedza 66%.
Līdz 2021. gadam Ķīna ieviesa 18 jaunas aktīvās vielas globālajā tirgū, gandrīz panākot Eiropu ar tās 19 jaunajām vielām. Tagad Ķīna dominē izejvielu, galveno izejmateriālu, starpproduktu un API piegādē, savukārt Indija ir viens no vadošajiem API un ģenērisko gatavo zāļu ražotājiem pasaulē.
Šī atkarība rada nopietnus riskus, kā publiski skaudri brīdinājusi Vircburgas Universitātes (Vācijā) profesore Ulrike Holcgrābe: “Ķīnai nebūtu nepieciešama atombumba, lai Eiropai dotu liktenīgu triecienu. Pietiktu tikai apturēt antibiotiku piegādes.”
Globālā kustība – valstis stiprina farmaceitisko suverenitāti
Valdības visā pasaulē veic pasākumus, lai atgūtu kontroli pār zāļu ražošanu. Tā, piemēram, Saūda Arābija plāno līdz 2030. gadam palielināt vietējo farmaceitisko ražošanu no 20% līdz 40%, lai nodrošinātu iekšzemes pieprasījumu un paplašinātu eksportu. Līdz 2032. gadam tās farmācijas sektora apgrozījums tiek prognozēts vairāk nekā 10 miljardu dolāru apmērā gadā, kas veidos 37% no MENA reģiona tirgus.
Savukārt Austrija ir piešķīrusi 28,8 miljonus eiro finansējumu uzņēmumam Sandoz, lai veicinātu amoksicilīna ražošanu uz vietas.
Arī Brazīlija iegulda valsts farmācijas uzņēmumos, lai stiprinātu iekšzemes piegādes ķēdes, bet dzīves labklājības flagmanis – Šveice – izskata politiskās reformas, lai nodrošinātu zāļu pieejamību un stabilas piegādes.
Veselības drošība kā Polijas prezidentūras prioritāte
Apzinoties šīs problēmas steidzamību, veselības drošība ir kļuvusi par vienu no galvenajām Polijas prezidentūras prioritātēm Eiropas Savienības Padomē.
Briselē 19. februārī notikušajā augsta līmeņa konferencē “Kritiski svarīgas zāles veselības drošībai – pašreizējie izaicinājumi un nākotnes virzieni” veselības ministri, Eiropas Komisijas pārstāvji un nozares eksperti pulcējās, lai risinātu šo ligu.
Galvenās diskusijas bija vērstas uz Eiropas atkarības mazināšanu no ārpus ES importētajām zālēm un noturības stiprināšanu pret veselības krīzēm un militāriem draudiem. Viens no galvenajiem apspriestajiem jautājumiem bija pieaugošais piegādes traucējumu un zāļu deficīta risks, ko pastiprina ģeopolitiskā spriedze un ekonomiskā nestabilitāte.
Tūlīt gaidāms, ka Kritiski svarīgo zāļu alianse publicēs galvenos ieteikumus par to, kā stiprināt zāļu piegādes drošību visā ES.
Tiek norādīts, ka pieaugošie riski kā COVID-19 pandēmija, karš Ukrainā un ģeopolitiskā nestabilitāte parāda pārmērīgas atkarības no ārpus ES piegādātājiem (galvenokārt Ķīnas un Indijas) bīstamību. Tāpēc nepieciešamas īpašas programmas un finansējums, lai stimulētu Eiropas farmācijas uzņēmumus ražot kritiski svarīgas zāles un aktīvās farmaceitiskās vielas (API) vietējā tirgū, nodrošinot noturību krīzes laikā.
Zāļu drošība ir jāuztver kā nacionālā drošība. Tāpat kā militārā drošība ir būtiska valsts aizsardzībai, arī zāļu piegādes drošības nodrošināšana ir būtiska valsts stabilitātei. Polijas prezidentūra uzsver, ka Eiropai jāuztver zāļu drošība kā neatņemama daļa no tās aizsardzības stratēģijas.
Kritiski svarīgo zāļu akts
Lai risinātu šo problēmu, Eiropas Komisija izstrādā Kritiski svarīgo zāļu aktu – jaunu likumdošanas iniciatīvu, kuras mērķis ir samazināt atkarību no ārējiem piegādātājiem un veicināt vietējo ražošanu.
Šī iniciatīva ir daļa no plašākas ES farmācijas nozares reformas, kuras galvenie akcenti ir ieguldījumu veicināšana, piegādes ķēžu drošība un nodrošināta piekļuve būtiskām zālēm ārkārtas situācijās.
Jauns Eiropas virziens
Pašreizējie centieni nodrošināt zāļu piegādes drošību iezīmē nozīmīgas pārmaiņas ES politikā. Kritiski svarīgo zāļu akts būs būtisks solis, veidojot “drošības tīklu” pašpietiekamākai un drošākai Eiropai.
Pieaugot ģeopolitiskajām spriedzēm un globālajām piegādes ķēdēm kļūstot trauslākām, stabilas piekļuves nodrošināšana zālēm ir jāpaliek ES prioritātei. Lielā mērā Eiropas veselības aprūpes sistēmas nākotne būs atkarīga no tās spējas ražot būtiskās zāles savās robežās.
No tā atkarīga arī mūsu veselība un pat dzīvildze.
Avoti:
https://nltimes.nl/2025/01/09/drug-shortages-persist-netherlands-affecting-millions
https://abm.gov.pl/en/news/173,We-want-more-medicines-to-be-produced-in-Poland.html
https://www.dw.com/en/can-eu-wean-itself-off-essential-drugs-from-china-india/a-68982337
Foto: Freepik
