Lai arī veselības iestādes mierina, ka trūkst vien dažu medikamentu, mūsu lasītāji nereti norāda, ka nav varēts nopirkt tās vai citas zāles, ko izrakstījis ārsts. Eksperti skaidro, kāpēc ar medikamentu trūkumu pašlaik saskaras valstis visā Eiropā.
Visā Eiropā iedzīvotājiem ir problēmas ar zāļu iegādi – mūsu dati par visu Eiropu liecina, ka tas ir saistāms gan ar ražošanas kavēšanos, gan nepieciešamo izejvielu trūkumu, 12. septembra raidījumā “Rīta Panorāma” norādīja Eiropas Veselības apgādes asociācijas (GIRP) ģenerāldirektors Kaspers Ernests (attēlā).
“Lielākoties jeb vismaz 50% no visiem gadījumiem ir saistīti ar ražošanas problēmām. Otrs lielais iemesls zāļu trūkumam ir pieaugošais pieprasījums, ko ir grūti precīzi prognozēt. Ir vairākas lietas, ko ES dara, piemēram, piedāvātas izmaiņas vispārējā farmācijas ražošanas tiesību aktu kopā, lai arī ražotāji sniegtu papildu garantijas. Tiek izstrādāti plāni neparedzētiem gadījumiem, jāpieņem kritisko zāļu tiesību akts, lai nodrošinātu stabilu ražošanu, panākot, ka zāļu ražošana pamatā ir Eiropā. Iesaistot citus stratēģiskos partnerus mēs būtu mazāk atkarīgi no tādām zāļu ražotāju valstīm kā Ķīna un Indija,” pārraidē norādīja eksperts.
K.Ernests arī uzsvēra, ka visu nevar panākt tikai ar tiesību aktu regulēšanu, jāveic izmaiņas arī tirgus funkcionēšanā. Piemēram, katrai valstij ir jārūpējas arī par savu kritisko infrastruktūru, kas nodrošina zāļu apgādi un pieejamību.
Arī Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācija norāda, ka jau vairākus gadus Latvijas iedzīvotāji saskaras ar situāciju, kad aptiekās trūkst ierasti lietoti medikamenti. Tomēr šī problēma nav tikai vietēja mēroga – tā skar visu Eiropu. 2024. gada aptaujā visas 28 Eiropas valstis ziņoja par zāļu pieejamības grūtībām, skaidro asociācija. Statistika rāda, ka trūkst ne tikai reti lietoti preparāti, bet arī plaši izmantotas zāles – 96% valstu norādīja uz problēmām sirds un asinsvadu slimību ārstēšanā izmantoto medikamentu nodrošinājumā. Dažās valstīs vienlaikus nebija pieejami pat 200 līdz 400 dažādu medikamentu. Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācija skaidro, kādi ir zāļu trūkuma cēloņi Latvijā un pasaulē un kādi risinājumi būtu nepieciešami.
Eiropas Veselības apgādes asociācijas (GIRP) ģenerāldirektors Kaspers Ernests: Ir dažādas iespējas, kā stiprināt zāļu ražošanu dalībvalstīs, piemēram, Eiropas Komisija paredz līdzekļus stratēģiskiem projektiem, lai nodrošinātu nepieciešamās ražošanas jaudas, lai sāktu būvēt ražotnes un tādējādi nodrošinātu, piemēram, kritisko zāļu vajadzības. Vēl viens atbalsta veids ir valsts iepirkumos paredzēt priekšrocības Eiropā ražotajām zālēm.
“Latvijā 94 % medikamentu tiek ievesti no ārzemēm, tādēļ esam ļoti atkarīgi no starptautiskajām piegādēm. Izmaiņas pat vienā no ražošanas vai loģistikas posmiem var izraisīt zāļu iztrūkumu. Globālā situācija šobrīd ir īpaši nelabvēlīga ražotājiem, jo tos ietekmē ne tikai inflācija, bet arī ģeopolitiskie konflikti Eiropā un tās kaimiņos,” skaidro Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas valdes priekšsēdētājs Egils Einārs Jurševics.
Viņš norāda, ka viens no lielākajiem izaicinājumiem ir izejmateriālu krīze, kas aizsākās jau Covid-19 pandēmijas laikā un ar katru ģeopolitisko satricinājumu tikai pastiprinās. Piemēram, šī gada vasarā, atsākoties Izraēlas un Irānas karadarbībai, radās problēmas ar zāļu iepakojumos izmantotās alumīnija folijas piegādēm un būtisku sastāvdaļu transportu. Tas palēnināja vai pat apstādināja ražošanas procesus un vienlaikus būtiski palielināja izmaksas. Karš radījis arī sarežģījumus jūras un gaisa kravu pārvadājumos, kā rezultātā piegādes kavējas un uzņēmumiem ir grūtāk ievērot ražošanas grafikus.
Savukārt GIRP vērtējumā aizvadītajos 12 mēnešos zāļu pieejamība Eiropā ir kļuvusi stabilāka, un Kaspera Ernesta prognozes ir, ka, strādājot ar zāļu piegāžu ietekmējošajiem faktoriem un stiprinot ražošanas ķēžu noturību, situācija, lai arī ne strauji, bet turpinās uzlaboties. K.Ernests arī atzina, ka atsevišķās zāļu grupās ir vērojama ES atkarība no trešo valstu zāļu importa. Turklāt runa ir ne tikai par zālēm, bet arī ķīmiski aktīvajām vielām, kas nepieciešamas zāļu ražošanai Eiropā. Viņš izteica gandarījumu arī par Latvijas zāļu ražotājiem, kuri ir gatavi palīdzēt Eiropai saražot vajadzīgo zāļu apjomu, par ko Latvijas vizītes laikā pārliecinājies arī viesojoties pie tiem klātienē. Runājot par trešajām valstīm, Kaspers Ernests izteica cerību arī par plašākām zāļu eksporta iespējām.
Arī E.Jurševics arī uzsver, ka īpaši liela ietekme ir atkarībai no Indijas un Ķīnas – aptuveni 80% antibiotiku aktīvo vielu Eiropā tiek ražotas tieši tur. Inflācijas un zemāku izmaksu dēļ daudzi ražotāji savas rūpnīcas pārcēluši uz šīm valstīm. Taču arī šie tirgi nav stabili – piemēram, pandēmijas laikā Ķīna un Indija ieviesa eksporta ierobežojumus, prioritizējot savu iedzīvotāju vajadzības. Lai mazinātu riskus, Eiropa šobrīd cenšas dažādot piegādes avotus un veidot centralizētus stratēģisko medikamentu krājumus. Tomēr ilgtermiņā nepieciešams arī politisks risinājums – palielināt finansējumu un radīt priekšnosacījumus, lai ražošana atgrieztos Eiropas Savienībā. Papildus jautājumus un jaunus riskus šobrīd rada arī ASV – Trampa tarifu politika.
Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas pārstāvis atzīst, ka pārmaiņas zāļu politikā nav vienkāršas, bet tās ir iespējamas. Ja valsts un nozare kopā spēs rast līdzsvaru starp pacientu interesēm, uzņēmēju iespējām un elastīgāku regulējumu, mēs varēsim nodrošināt, ka Latvijas iedzīvotājiem arī nākotnē būs pieejamas viņiem nepieciešamās zāles – ne tikai šodien, bet arī rītdien.
16.09.2025.
