26.05.2025.
Farmācijas nozarei ir stratēģiska loma valsts noturībā, ekonomiskajā drošībā un sabiedrības veselībā. Pašlaik Latvijā tā ir nozare ar augstu zinātnes un ilgtermiņa attīstības potenciālu, taču tai, līdzīgi kā to jau sekmīgi dara citas Eiropas Savienības (ES) valstis, ir nepieciešams sistemātisks atbalsts. Tikai tad, ja būsim “apbruņojušies” ar rezervēm savā zāļu skapītī kā mājās, tā iestādēs un valstī kopumā, varam būt gatavi krīzēm un globālo piegāžu satricinājumiem.
Pašlaik mums ir iespēja veidot tādu atbalstu nozarei, kas krīzes brīdī nekļūst par pēdējo glābšanas riņķi, bet gan par stipru un savlaicīgi sagatavotu vairogu. Valsts spēks sākas tur, kur tā pati spēj parūpēties par saviem cilvēkiem – arī tad, kad viss apkārt brūk un jūk.
Un runa nav par krīzi vien. Vairākas ES valstis domā par dažādu farmācijas nišu stiprināšanu, lai izvirzītos līderpozīcijās. Arī Latvijai jābūt skaidri definētam, ka farmācija ir tā joma, kur varam veicināt izteiktu izrāvienu. Varbūt nav vērts katram pašam savā kabinetā virpināt novecojušo Nokia vai Silikona ielejas līdzību – jo cik reizes šis mēģinājums bijis, tik arī izplēnējis. Labāk ir izstrādāt jēgpilnu stratēģiju un to visiem partneriem kopā realizēt.
Jābūt skaidram rīcības plānam
Aizsardzības ministrijas pārstāve Zane Mārtuža portālam Pacients.lv uzsvēra, ka zāļu rezerves ir būtiskas kā miera laikā, tā krīzes situācijā, un Ukrainas pieredze liecina, ka kara sākumā bija kritiska zāļu pieejamībā iedzīvotājiem karadarbības skartajā zonā. “Medikamentu trūkums, piegādes ķēžu traucējumi, straujš cenu pieaugums un ierobežota pirktspēja. Tas viss atspoguļo to, cik būtiska ir risku izvērtēšana, plānošana un gatavība dažādām krīzēm un nelabvēlīgiem notikumiem – ārstniecības līdzekļu krājumu nodrošināšana, kā arī iedzīvotāju un ārstniecības iestāžu piekļuves nodrošināšana ārstniecības līdzekļiem krīzes laikā,” norāda Aizsardzības ministrijas pārstāve.
Viņa atgādina, ka Latvijā darbojas vairāku līmeņu zāļu krājumu sistēma. Individuālais līmenis, ko iedzīvotājiem katram ir sev jātur mājās, ārstniecības iestāžu līmenis, slimnīcas, citas ārstniecības iestādes, kur noteikts atbilstošajos normatīvajos aktos, ka jāuzglabā rezerves darbības nepārtrauktībai no viena līdz trijiem mēnešiem un valsts materiālo rezervju noliktavas.
Uzņēmuma “Grindeks” valdes priekšsēdētājs Dr.Chem Juris Hmeļņickis uzsver, ka krīzes situācijā svarīgākais ir rīkoties ātri, bet pārdomāti.
Zāļu ražotāji ir gatavi ražot un nodrošināt nepieciešamās zāles, taču valstij ir jādefinē skaidri noteikumi – kāds ir nepieciešamais rezerves apjoms, kur tās tiks glabātas, kādi ir derīguma termiņu atjaunošanas mehānismi, un kāda būs finansēšanas kārtība.
“Grindeks” valdes priekšsēdētājs Dr.Chem Juris Hmeļņickis
Arī Z. Mārtuža norāda: “Svarīgi, lai būtu definēts nepieciešamo kritisko zāļu saraksts un izvērtēta vietējo zāļu ražotāju spēja saražot šīs zāles un nepieciešamības gadījumā arī kāpināt ražošanas jaudas. Šajā gadījumā nozīmīga ir arī izejvielu pieejamība.”
Latvijā ir sava farmaceitiskā ražošana un vietējie zāļu ražotāji ir ieguldījuši pūles un resursus, lai veicinātu ražošanu un spētu konkurēt farmācijas biznesā pasaules mērogā. Ir jāvienojas ar zāļu ražotājiem par skaidru rīcības plānu un gatavību krīzēs apstākļos darboties un jāstiprina vietējo ražotāju kapacitāte.
Zane Mārtuža, Militāri Publisko attiecību departaments, LR Aizsardzības ministrija
Kā izskatās nozare?
Ekonomikas ministrijas (EM) dati liecina, ka 2023. gadā farmācijas nozarē (C21) darbojās 26 uzņēmumi (divi – farmaceitisko pamatvielu ražošanā, 24 – preparātu ražošanā). Kopumā šo uzņēmumu apgrozījums veidoja 378 milj. EUR, kas ir par 12 milj. EUR vairāk nekā 2019.gadā. Uzņēmumu pievienotā vērtība šajā laika posmā ir dubultojusies. Kopumā nozarē ir nodarbinātas vairāk nekā 2 tūkst. personas. Ap 80% no nozares produktiem tiek realizēti ārējos tirgos. Lielākie no tiem (2024. gadā): Lietuva, Igaunija, Krievija, Vācija, Ukraina.
Ne tikai Latvijā, bet ES kopumā farmācijas nozare ir ļoti atkarīga no ievestām izejvielām, tādēļ jebkādas, tostarp ES mērogā centralizētas, aktivitātes alternatīvu izejvielu piegādes ķēžu izveidošanai ir būtiskas farmācijas nozares stiprināšanai, uzsver EM.
EM pārstāve Elīna Balgalve portālam Pacients.lv komentēja, ka, lai turpinātu ražot medikamentus un medicīnas preces arī krīzes situācijās:
- uzņēmumi plāno savas darbības nepārtrauktību, tostarp avārijas ģenerācijas avotus elektroenerģijas piegādes pārtraukuma gadījumā, nosaka kritisko personālu, vērtē piegāžu ķēžu drošību, veido izejvielu rezerves;
- farmācijas uzņēmumi un zāļu lieltirgotavas ir iekļauti prioritāri apgādājamo uzņēmumu sarakstā saistībā ar energoresursu piegādi,
- tiek izskatīta valsts atbalsta pasākumu iespēja apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai,
- izņēmuma stāvokļa gadījumā MK var pieņemt lēmumu par medikamentu un to ražošanai nepieciešamo izejvielu eksporta aizliegumu.
E.Balgalve arī norāda, ka attiecībā uz medikamentu un medicīnas preču rezervēm:
- atbilstoši Valsts materiālo rezervju likumā noteiktajam Veselības ministrija sniedz priekšlikumus par medikamentu un medicīnas preču saraksta iekļaušanu valsts materiālajās rezervēs;
- papildus tam tiek uzturētas zāļu rezerves slimnīcās un NMPD operatīvās rezerves;
- 2024. gadā Ekonomikas ministrija pārdalīja Veselības ministrijai zāļu iegādei 1.56 milj. EUR no Ekonomikas ministrijai ar likumu “Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam” piešķirtā finansējuma pirmās nepieciešamības rūpniecības preču iegādei iedzīvotājiem valsts apdraudējuma gadījumā; 2025.gadā plānots pārdalīt Veselības ministrijai vēl 3.5 milj. EUR;
- likumā “Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025.,2026. un 2027.gadam” paredzēts finansējums valsts materiālo rezervju iegādei, atjaunināšanai un uzturēšanai 5 gadiem, tostarp arī Veselības ministrijai.
Iekšlietu ministrija ir izstrādājusi konceptuālo ziņojumu par valsts materiālo rezervju centralizētu plānošanu, izveidi un uzturēšanu, kas ietver arī medikamentu un medicīnas preču rezerves. Konceptuālā ziņojuma mērķis – piedāvāt risinājumus, kā izveidot centralizētu valsts materiālo rezervju izveides un uzturēšanas sistēmu, būtiski uzlabojot plānošanas, tostarp finansējuma plānošanas, preču krājumu uzskaites, atjaunināšanas un atsavināšanas sistēmu.
Latvijas Zāļu ražotāju asociācijas izpilddirektore Raina Dūrēja norādīja portālam Pacients.lv, ka Latvijas zāļu ražotājiem ir gan tehnoloģiskās iespējas, gan nepieciešamās zināšanas, lai operatīvi pielāgotos un ārkārtas situācijās spētu nodrošināt kritiski svarīgos medikamentus. Pašlaik Latvijā tiek ražotas tikai atsevišķas šādu zāļu grupas, taču mūsu uzņēmumu aplēses liecina – nepieciešamības gadījumā iespējams nodrošināt vairāk nekā 20% no kritiski svarīgo medikamentu saraksta.
Ir tehnoloģijas un zināšanas, lai operatīvi pielāgotos situācijai
R.Dūrēja atgādina – ka farmācijas nozare ir ļoti stingri regulēta. Lai sāktu ražot jaunu medikamentu, uzņēmumam nepietiek tikai ar izejvielu iegādi – nepieciešama arī zāļu reģistrācija konkrētajā valstī. Standarta procedūras apstākļos jaunu zāļu ieviešana tirgū var prasīt vairākus gadus. Tāpēc, lai vietējie ražotāji ārkārtas situācijās varētu ātri rīkoties, ir nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos. Tām būtu jāparedz iespēja ražot noteiktas zāles bez pilnas reģistrācijas procedūras – ja uzņēmumam ir Labās ražošanas prakses (GMP) sertifikāts un zāles ir iekļautas kritisko medikamentu sarakstā.
Tāpat būtiski, lai normatīvajos aktos un Ministru kabineta noteikumos būtu skaidri definēta kārtība medikamentu ražošanai ārkārtas apstākļos, kā arī paredzēts valsts garantētais iepirkuma apjoms – piemēram, cik procenti no saražotā tiktu iepirkti, saka R.Dūrēja.
Jau vairāk nekā gadu Latvijas zāļu ražotāju asociācija kopā ar citām nozares un veselības aprūpes organizācijām aicina atbildīgās amatpersonas – tai skaitā ministrus, premjeri un Valsts prezidentu – aktīvi virzīt valsts medikamentu rezervju fonda izveidi un attiecīgo normatīvo aktu pilnveidi.
Pēc pandēmijas Eiropā arvien vairāk tiek atzīta vietējo zāļu ražotāju nozīme valsts noturībspējas stiprināšanā ārkārtas situācijās. Tāpēc ir svarīgi ne tikai veikt regulējuma izmaiņas, bet arī izveidot ilgtermiņa valsts atbalsta mehānismus vietējo ražotāju attīstībai. Pašlaik šādu mehānismu vēl nav.
Raina Dūrēja
Apzinoties šos izaicinājumus, Latvijas zāļu ražotāju asociācija sadarbībā ar augstākās izglītības un pētniecības iestādēm izstrādā nozares attīstības stratēģiju. Tā ietver konkrētus mērķus un nepieciešamos resursus to sasniegšanai. Ar nozares attīstības stratēģiju esam iepazīstinājuši ekonomikas ministru Viktoru Valaini un veselības ministru Hosamu Abu Meri, uzsver Latvijas Zāļu ražotāju asociācijas izpilddirektore.
“Grindeks” vadītājs J.Hmeļņickis atgādina: “Zāļu pieejamība un nacionālā medicīniskā drošība kļūst par vienu no stratēģiski nozīmīgākajiem jautājumiem ikvienai valstij. Eiropas Savienība ir spērusi svarīgu soli, nosakot kritiski svarīgo zāļu sarakstu, kuru mērķis ir nodrošināt medikamentu pieejamību krīzes situācijās.”
Viņš turpina: “Krīzes apstākļos mainās tas, kas tiek uzskatīts par vitāli nepieciešamu. Protams, būtiski ir nodrošināt slimnīcu medikamentus un pretsāpju līdzekļus, taču nekādā gadījumā nedrīkst aizmirst arī par pacientiem ar hroniskām saslimšanām – sirds un asinsvadu slimībām, cukura diabētu un citām diagnozēm, kuru ārstēšanai nepieciešamās zāles ir ikdienas dzīvības pamats.”
Latvijas farmācijas uzņēmumi ir gatavi iesaistīties un būt par daļu no nacionālās medicīniskās drošības plāna, taču, lai šo potenciālu izmantotu efektīvi, nepieciešams valstiskā līmenī sakārtot normatīvo regulējumu un izveidot skaidru zāļu rezervju veidošanas un uzturēšanas sistēmu, uzsver J.Hmeļņickis.
Veselība kā ES drošības pamats
Nesen notikušajā Euractiv Veselības politikas konferencē ES līderi pozicionēja veselību nevis kā atsevišķu politikas jomu, bet kā dzinējspēku kontinenta nākotnes konkurētspējai, uzsverot, ka Eiropas Veselības savienība vairs nav tikai pēcpandēmijas konstrukts, bet gan tā veidojas par ilgtermiņa platformu noturībai un ekonomiskajam spēkam.
Uzrunājot dalībniekus Euractiv Veselības politikas konferencē, Eiropas Komisijas Veselības ģenerāldirektorāta ģenerāldirektora vietniece Lorena Boiksa Alonso sacīja, ka veselība ir cieši saistīta ar galvenajām jaunās Komisijas izvirzītajām prioritātēm: konkurētspēju, kas saistīta ar inovācijām un digitalizāciju, un drošību. Viņa norāda, ka “jebkurš konflikts diemžēl var izraisīt veselības krīzi vai ietekmēt veselības aprūpes sniegšanu. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi, lai mums būtu instrumenti, kā ar to tikt galā – un tas ir viens no iemesliem, kāpēc veselība ir ļoti būtiska drošības prioritātē.”
Tam, ka veselība ir drošības pamats, piekrīt arī Eiropas Parlamenta deputāts no Čehijas: “Mums Eiropas Savienībā ir jāizdara savs mājasdarbs. Ir vajadzīgas investīcijas, un inovācijas nav tikai par jaunām molekulām – tas var attiekties arī uz jaunām ražošanas tehnoloģijām. Viņa ieskatā, ES līmeņa ambīcijām jābūt sabalansētām ar dalībvalstu atbildību, t.i., lielākā atbildība par pieejamību, piekļuvi un veselības aprūpes budžetiem joprojām ir dalībvalstu valdību rokās.
Veselības budžets kā daļa no IKP (avots EK), publicēts izdevumā “Health at a Glance: Europe 2024 STATE OF HEALTH IN THE EU CYCLE”
AVOTI:
Ekonomikas ministrija, Aizsardzības ministrija, “Grindeks”, LZRA,
Health at a Glance: Europe 2024 STATE OF HEALTH IN THE EU CYCLE
Euractiv: Building the European Health Union – A solid foundation for the future: http://www.youtube.com/watch?v=jkOyaHEWo3A
FOTO: Freepik
