11.06.2024.
Kontekstā ar Nacionālā Veselības dienesta paziņojumu par līdzekļu samazinājumu laboratorijām, uz ko privātais sektors jau reaģēja un arī turpinās reaģēt ar cenu celšanu pakalpojumiem (par ko no savas kabatas maksās pacienti), Pacients.lv nolēma pētīt situāciju saistībā ar veselības aprūpes pieejamību Latvijā. Esam saņēmuši vairākus satraukuma pilnus pacientu viedokļus par to, ka medicīna Latvijā kļūst par “ekskluzīvu”, “nepieejamu pakalpojumu”, “dzīvības cenai neatbilstošu situāciju”, jo, lai atļautos ārstēties, jāiet pat uz lombardu vai jāņem ātrais kredīts. Citi to raksturo kā Latvijas virzību uz pilnīgu maksas medicīnas sistēmu un pretrunām pilnu situāciju ar starptautiskām normām.
Lūk, saldenieces Dinas viedoklis:
“Ne tikai man, bet arī citiem cilvēkiem nākas ņemt ātro kredītu un doties uz lombardu, lai kaut ko darītu ar veselību.” Viņai jau pirms tam ir paņemti ātrie kredīti zobu labošanai un bērnam klavierēm. Ja otrais varētu tikt uzskatīts par zināmā mērā ekskluzīvu preci (jā, ir bērni, kuru vecāki nevar atļauties apmaksāt mūzikas mācīšanos), tad uz zobu labošanu un laicīgām pārbaudēm (kā dažādas analīzes) mūs mudina veselības speciālisti – gan lai neielaistu esošās kaites, gan lai nesāktos jaunas. “Rindu dēļ jau iepriekš nācies vērsties pie privātajiem veselības aprūpes sniedzējiem, kur pakalpojumi ir pieejami daudz ātrāk. Bet tagad jauna liga – laboratoriju cenas.”
Latvija Kredītņēmēju ascociācijas valdes loceklis Aivars Rudi: “Kredītus ņem pārsvarā vienreizējo tēriņu segšanai, kas ir negaidīti, un medicīna ir viens no tiem. Vai ir nepieciešams auto remonts, vai cilvēka “remonts” (kas ir medicīna), tiek ņemts šis te ātrais kredīts, vai arī, diemžēl, tas tiek ņemts, lai segtu kaut kādus jau esošos kredītus. Un tāpēc medicīna nav nekāds izņēmums. Tātad, šie te kredīti, kas tiek ņemti veselībai, noved tieši pie tām pašām sekām, kā jebkurš cits mērķis.”
Eksperts turpina, ka
medicīniskajiem pakalpojumiem kredītā tiek ņemti pat pieci līdz septiņi tūkstoši eiro. Ļoti bieži tiek ņemti kredīti ne tikai saviem, bet tuvinieku medicīnas pakalpojumiem – brālim vai kādam no vecākiem nepieciešama operācija.
Savukārt ELizings.lv pārstāvis Aleksandrs Šmatčenko teica, ka pieprasījumi finansējumam ar šādu mērķi tiek saņemti katru mēnesi un, klienti, kuri norādījuši, ka aizdevums nepieciešams tieši medicīnas pakalpojumu izmaksu segšanai sastāda 7,81 % no visa patēriņa kredītu pieprasījuma apjoma. Vidējā summa tādam pieprasījumam ir 918,04 eiro. A.Šmatčenko turpina: “Vēlamies norādīt, ka Latvijas iedzīvotāji nereti tiešām meklē ātru risinājumu, un ātrie kredīti ne vienmēr izrādās pats izdevīgākais aizdevumu veids. Tādēļ mēs, Elizings.lv, kā kredītu salīdzināšanas platforma, esam par to, lai iedzīvotāji saņemtu labāko pieejamo risinājumu, kas ir vienkāršs patēriņa kredīts medicīnas pakalpojumiem.”
Kur tas ved tālāk, kad ātros kredītus, diemžēl, no pacientiem nereti pārņem parādu piedzinēji? Latvijas Kredītņēmēju asociācija valdes priekšsēdētājs Jānis Āboliņš norāda, ka
ātro kredītu aizņemšanās medicīnas pakalpojumu apmaksai nav bijis par pamatu cilvēku maksātnespējai, bet viens no cēloņiem gan.
Uz lūgumu komentēt, kā pagājušā nedēļā pieņemtais lēmums ietekmēs jau tā apgrūtināto veselības aprūpes pieejamību, saņēmām NVD komentāru no NVD Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas Evijas Štālbergas:
“Laboratorijas saņem finansējumu par dažādu valsts apmaksātu laboratorisko izmeklējumu veikšanu atbilstoši noteiktām manipulācijām un to tarifiem. Šīs manipulācijas un tarifi ir noteikti Ministru kabineta noteikumos Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība”.
Nacionālais veselības dienests veic valsts budžeta līdzekļu izlietojuma uzraudzību, tajā skaitā laboratoriju sniegto pakalpojumu un finansējuma izlietojumu. Katru gadu tiek veikts finanšu līdzekļu izlietojuma izvērtējums par iepriekšējiem gadiem, kā arī laboratoriju maksas pakalpojumu cenrāžu izvērtējums. Tā mērķis ir nodrošināt iespējami efektīvu un pamatotu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu, lai nodrošinātu valsts apmaksātu pakalpojumu pieejamību iespējami plašam iedzīvotāju skaitam un pakalpojumu pieejamību visa gada ietvaros.
Izvērtējuma rezultātā secināts, ka atsevišķiem laboratoriskajiem izmeklējumiem maksas pakalpojumu cenrāžos laboratorijas ir noteikušas zemākas cenas nekā tās ir tarifos, kurus valsts maksā laboratorijām par izmeklējumu veikšanu. Veicot sarunas ar laboratoriju pārstāvjiem un analizējot pieejamo informāciju, secināts ka atsevišķām manipulācijām ir nepieciešams samazināt tarifu jeb valsts noteikto maksājumu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, no šī gada 1. jūnija ir samazināti tarifi 2,8 % jeb 29 no 1035 valsts apmaksātām laboratoriju manipulācijām. Tarifi ir samazināti no 7 % līdz 31 % apmērā, kas veidojas vienas darba minūtes samazinājuma rezultātā. Jāņem vērā, ka laboratoriju darbs kļūst arvien automatizētāks, kā izmeklējumu veikšanas procesi kļūst ātrāki un efektīvāki.
Kopumā 2023. gadā par valsts apmaksātu laboratorisko izmeklējumu veikšanu no valsts budžeta līdzekļiem laboratorijas saņēma finansējumu 60 010 882 EUR apmērā. Atbildot uz jautājumu par biežāk veiktajiem izmeklējumiem – TOP5 visbiežāk veiktie valsts apmaksātie laboratoriskie izmeklējumi ir: “Pilna asins aina”, “Glikoze”, “CRO”, “Bilirubīns”, Tireotropais hormons (TSH). Savukārt atbildot uz jautājumu par valsts apmaksātu laboratorisko izmeklējumu veikšanu ārpus Latvijas – ir noteikti reti, specifiski onkoloģijas un reto slimību izmeklējumi, ko nepieciešamības gadījumā var veikt ārpus Latvijas, taču tie nav saistīti ar laboratorijas tarifu pārrēķinu.”
Esošā situācija draud “iebraukt auzās” kontekstā ar starptautiskajām normām
ES pamattiesību hartas 2.pants nosaka, ka “Ikvienai personai ir tiesības uz dzīvību”, bet 35. pants nosaka, ka
“ikvienai personai ir tiesības uz profilaktisko veselības aprūpi un ārstniecību saskaņā ar nosacījumiem, kuri paredzēti valstu tiesību aktos un praksē. Nosakot un īstenojot visu Savienības politiku un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis.”
Nākas secināt, ka neatrisinātā situācija starp valsts un privāto sektoru rada situāciju, ka pacientiem nav adekvātā mērā pieejama bezmaksas vai kompensēta veselības aprūpe, un tendencei turpinoties, Latvijas iedzīvotāji būs spiesti izmantot pārsvarā maksas medicīnas pakalpojumus, kas ierobežos to pieejamību finansiālo apstākļu dēļ (līdz pat maksātnespējai).
Tiesībsarga mājas lapā par tiesībām uz veselības aizsardzību ir norādīts, ka “lai nodrošinātu tiesības uz veselības aizsardzību tiek veikti tādi pasākumi kā kvalitatīvas medicīnisko pakalpojumu pieejamības nodrošināšana, veselīga dzīvesveida popularizēšana, pārtikas higiēnas standartu noteikšana. Šos pasākumus veic valsts un pašvaldību institūcijas, kā arī sabiedriskās institūcijas un citas juridiskās un fiziskās personas. Tiesības uz veselības aizsardzību ir katrai personai un sabiedrībai kopumā (https://www.tiesibsargs.lv/theme/cilveka-pamattiesibas/tiesibas-uz-veselibas-aizsardzibu/; https://www.tiesibsargs.lv/tiesibu-jomas/vairak-par-tiesibam-uz-veselibas-aizsardzibu/)
Cilvēki visvairāk saskaras ar šādām veselības aizsardzību ierobežojošām problēmām: garas rindas uz medicīniskajiem pakalpojumiem, medicīnas personāla deficīts, medikamentu kompensācijas atteikums vai augstie līdzmaksājumi (īpaši onkoloģisko saslimšanu gadījumos).
Piemērs: Man bija vajadzīga konsultācija pie ģimenes ārsta. Vairākas dienas nevarēju viņu sasniegt, ne zvanot, ne kādā citā veidā.
Satversmes tiesa ir norādījusi, ka valsts pienākums ir arī atturēties no tādām darbībām, kas ierobežo iespējas katrai personai pašai rūpēties par savas veselības aizsardzību – saskaņā ar Satversmes 111. pantu ikvienai personai zināmās robežās ir tiesības veikt pasākumus, ko tā uzskata par nepieciešamu savas veselības nodrošināšanai.”
Tikmēr Pasaules Veselības organizācija mudina dalībvalstis apsvērt iespēju izveidot nacionālās diagnostikas stratēģijas kā daļu no sava nacionālā veselības plānu un apsvērt attīstīt nacionālo nozīmīgo diagnostikas sarakstu
Avoti:
https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:12016P/TXT
