23.07.2024.
Veselības ministra Hosama Abu Meri virzītā zāļu tirgus reforma, kas 16. jūlijā, neskatoties uz dažādu veselības aprūpes nozaru un pacientu organizāciju plašajiem iebildumiem un priekšlikumiem, apstiprināta valdībā, Latvijas tirgū vēl vairāk nostiprinās ārvalstu farmācijas kompāniju ietekmi un palielinās Latvijas atkarību no zāļu importa un starptautisko farmācijas gigantu labvēlības – komentē Latvijas Zāļu ražotāju asociācijas (LZR) izpilddirektore Raina Dūrēja-Dombrovska. LZR pauž nožēlu, ka “viena ministra politiskie ultimāti un solījumi valdībā novērtēti augstāk, nekā visu Latvijas iedzīvotāju un pacientu vajadzības”.
Arī citas puses paudušas savu neapmierinātību ar zāļu reformu.
Big Pharmas neaizskaramība
LZR pārstāve turpina: “Reforma savā būtībā ir brāķis, kas nozīmē, ka tā var skaudri atspēlēties ikvienam pacientam, kuram ir nepieciešama ārstēšana,” piebilstot, ka 15.jūlija diskusija valdībā pierādīja, ka ir daudz neatbildētu un neatrisinātu jautājumu, kas radīs haosu.
R.Dūrēja-Dombrovska saka: “Reformu autoritārā veidā virzīja un balstīja uz politiskajiem solījumiem un ultimātiem, nevis aprēķiniem, risku izvērtējumu un ilgtermiņa redzējumu. Diemžēl izmaiņas visskaudrāk ietekmēs pacientus, jo pie valdībā apstiprinātā cenu veidošanas modeļa vietējām aptiekām, zāļu apgādes uzņēmumiem, farmaceitiem un Latvijas zāļu ražotājiem būtiski mainīsies darbības nosacījumi, kas diemžēl liks pārskatīt sniegto pakalpojumu apjomu. Vienīgie šobrīd redzamie ieguvēji un uzvarētāji no šīs reformas ir tā sauktā starptautiskā “Big Pharma”, kas kārtējo reizi ir pierādījusi arī Latvijā, ka tās augstā rentabilitāte un milzīgie resursi ir teju neaizskarami.”
Viņa norāda, ka “diemžēl gan veselības ministrs, gan premjere nodarbojas ar dezinformāciju, apgalvojot, ka Latvijā visu zāļu cenas ir augstākas nekā Lietuvā un Igaunijā. Statistika un dati skaidri rāda pretējo – Latvijā teju pusē jau šobrīd populārāko medikamentu cenas ir zemākas nekā kaimiņvalstīs. Turklāt galvenās atšķirības pacientam nosaka tieši valstu izveidotās zāļu kompensāciju sistēmas, kas Lietuvā un Igaunijā ir ievērojami plašākas un attiecīgi arī pacienta maksājums par viņam nepieciešamajām zālēm ir zemāks.”
LZR skaidro, ka jau šobrīd Latvijas zāļu tirgū 94% veido tieši importētie medikamenti, kas rada augstus riskus medikamentu fiziskajai pieejamībai situācijās, ja rodas starptautisko piegāžu pārrāvumi. LZR brīdina, ka ar valdībā apstiprinātajiem grozījumiem arī šie riski tikai pieaug. Ja līdz šim nabadzīgā valsts finansējuma dēļ uzmanības centrā bija medikamentu finansiālā pieejamība, tad, stājoties spēkā šiem grozījumiem, Latvijas iedzīvotājus sagaida nopietni sarežģījumi arī medikamentu fiziskā pieejamībā aptiekās, īpaši Latvijas attālinātos reģionos.
LZR: Sitiens vietējiem ražotājiem – pacientu iespējas iegādāties lētākas zāles ilgtermiņā samazināsies
Raina Dūrēja – Dombrovska saka, ka Latvijas zāļu ražotāji šobrīd veic apjomīgas investīcijas patentbrīvo medikamentu attīstībā, kas cenas ziņā ir lētāki nekā oriģinālpreparāti, ko aizsargā patents. Veicinot patentbrīvo medikamentu reģistrāciju un ienākšanu tirgū, ilgtermiņā samazinās arī kopējais cenu līmenis, jo veidojas cenu konkurence. Taču 15.jūlijā valdībā apstiprinātie grozījumi, visticamāk, samazinās patentbrīvo medikamentu reģistrācijas aktivitāti Latvijā, jo tas vairs nebūs ekonomiski pamatoti. Īpaši sāpīgs “sitiens” tas būs vietējiem medikamentu ražotājiem, kuri attīstās tieši ģenērisko produktu segmentā – brīdina R.Dūrēja-Dombrovska un uzsver, ka “līdz ar to pacientu iespējas iegādāties lētākas zāles ilgtermiņā samazināsies un Latvijas atkarība no zāļu importa tikai pieaugs”.
LZR aicinājusi Veselības ministriju nekavējoties izstrādāt skaidru ilgtermiņa stratēģiju kompensējamo medikamentu sistēmas attīstībai Latvijā, palielinot gan tajā iekļauto diagnožu un medikamentu skaitu, gan arī finansējumu. Lietuvā un Igaunijā kompensējamo zāļu saraksts un valsts finansējums ir vismaz par 30% plašāks, kas nozīmē, ka pacienta līdzmaksājums par viņam nepieciešamajiem medikamentiem ir zemāks, kas ir īpaši akūts jautājums zāļu pieejamības uzlabošanai. Tāpat, ja veselības ministra un valdības mērķis ir ilgtermiņā samazināt medikamentu cenas, tad ir jāpārskata pievienotās vērtības nodokļa likmes, kas Latvijā recepšu medikamentiem ir vienas no augstākajām Eiropas Savienībā, saka R.Dūrēja-Dombrovska.
Medikamentiem būtu bijis jākļūst pieejamākiem
15. jūlijā, atbilstoši Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas preses pārstāves Baibas Melnaces vārdiem, “Veselības ministrija noraidīja farmācijas nozares sabiedrisko organizāciju piedāvāto vienošanos par plānotās zāļu cenu reformas apturēšanu un turpmāku izstrādi kopā ar nozari, kā ietvaros tiktu novērsti zāļu pieejamības riski pacientiem. Tā vietā ministrija turpina virzīt reformu, kas paredz aptieku skaita un zāļu pieejamības samazināšanos iedzīvotājiem.” Organizāciju pārstāvji 15. jūlijā tikšanās laikā, klātesot Ministru prezidentes biroja pārstāvim uzsvēra, ka galvenais plānotais reformas rezultāts ir visiem solidāri medikamentus padarīt iedzīvotājiem finansiāli pieejamākus, nevis mazināt mūsu, vietējo zāļu piegādes posmu – aptieku un zāļu apgādes uzņēmumu – izdzīvotspēju, kas notiks, ja šāda neizstrādāta un kļūdaina reforma stāsies spēkā.
“Šeit mēs nerunājam tikai par to, kam un kādi ienākumi mazināsies, mēs runājam par potenciālu medikamentu trūkumu bērniem, mammām un vecmāmiņām attālākos Latvijas reģionos un par aptieku skaita kritisku samazināšanos – tieši to ietver šī nepārdomātā reforma,” uzsver Kristīne Jučkoviča, Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore.
LFAA atgādina, ka astoņas farmācijas nozares sabiedriskās organizācijas pēc iepazīšanās ar iecerētajiem grozījumiem noteikumos par zāļu cenu veidošanas principiem vēstulē Ministru prezidentei Evikai Siliņai lūdza apturēt to turpmāko virzību, kā arī iespējami drīz organizēt tikšanos ar premjerministri, lai izskaidrotu potenciālos ievērojamos projektā ietvertos riskus zāļu pieejamībai pacientiem. Aicinājumu izteica Latvijas Farmaceitu biedrība, Aptieku biedrība, Latvijas Nacionālā zāļu apgādes asociācija, Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācija, Latvijas Zāļu ražotāju asociācija, Latvijas Brīvo farmaceitu apvienība, Mazo aptieku asociācija, Latvijas Aptiekāru asociācija un tam pievienojās arī klīniskie farmaceiti.
Tāpat pret Veselības ministrijas piedāvāto zāļu cenu reformu kā neatbilstošu iedzīvotāju interesēm iebilst Latvijas darba devēju konferederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas ārstu biedrība, biedrība “IMPACT 2040”, Latvijas Pensionāru federācija un citas organizācijas un komersanti.
Kaut arī Ministru kabineta 2005. gada 25.oktobra noteikumu par zāļu cenu veidošanas principiem anotācijā bija minēts, ka tas ticis izdiskutēts ar nozari, sabiedriskās organizācijas uzsvēra, ka par konsultācijām tika uzdotas formālas tikšanās, kurās ministrija deklarēja savu ieceri, taču vēlāk sekojušie sabiedrisko organizāciju iebildumi un priekšlikumi pēc būtības nebija tikuši ņemti vērā un tikšanās tika organizēta novēloti, pēdējā brīdī, tikai pēc minētās NVO vēstules premjerei, norāda B.Melnace.
Viņa turpina, ka NVO priekšlikumi reformai, papildus tiesību aktu portālā atrodamajiem, ietver arī piedāvājumu, kā nekavējoties sistēmā ietaupīt 30 miljonus eiro, kurus uzreiz iepludināt Kompensējamo zāļu sarakstā valsts apmaksāto diagnožu skaita paplašināšanai, veicot dārgāko medikamentu ražotāju cenu pielīdzināšanu līdz Lietuvas līmenim, kā arī jau KZS iekļauto medikamentu realizāciju par vienu cenu, neatkarīgi no diagnozes.
Pensionāru federācija cerēja uz ministru
Aija Barča, Latvijas Pensionāru Federācijas (LPF) Valdes priekšsēdētāja saka:
“Ko īsti samazina Zaļu cenu reforma – medikamentu cenas vai aptieku skaitu Latvijā – tādu jautājumu uzdodam mēs, Latvijas Pensionāru federācija (LPF), lasot asās diskusijas publiskajā telpā pēc tam, kad Latvijas sabiedrību sasniedza ziņas par veselības ministra Hosama Abu Meri izsludināto Zāļu cenu reformu.”
Latvijas Pensionāru federācija pieprasīja apturēt Veselības ministrijas izsludināto Zāļu cenu reformu līdz tā nebūs pienācīgi izanalizēta, izdiskutēta kā ar reformā tieši iesaistītajiem farmācijas nozares dalībniekiem, tā zāļu lietotājiem un aptieku klientiem – Latvijas sabiedrību.
Viņa turpina: “Kad pērnā gada rudenī veselības ministra Biroja pārstāvji piedalījās LPF Domes sēdē, tika prezentēta ministra apņemšanās samazināt zāļu cenas Latvijā, cenšoties tās pielīdzināt Baltijas valstu – Lietuvas un Igaunijas zāļu cenu līmenim. Protams, mēs apsveicām un atbalstījām šādu iniciatīvu, turpmāk rūpīgi sekojot līdz visām Veselības ministrijas aktivitātēm, kas liecināja par šī jautājuma virzīšanu tuvāk realizācijai. Publicējām katru mazāko ministra aktivitāti šajā jautājumā savā laikrakstā Latvijas Pensionārs un cerējām uz labu rezultātu. Tomēr ziņa par izstrādāto reformu farmācijas nozarē mūs pārsteidza tikpat pēkšņi, kā pārējo Latvijas sabiedrību. Rūpīgāk iedziļinoties publiski pieejamajā informācijā par reformas būtību, secinām, ka zāļu cenu samazinājums notiek vien uz zāļu izplatītāju – apgādes uzņēmumu (lieltirgotāju) un aptieku (mazumtirgotāju) cenu politikas regulējuma rēķina.”
LPF norāda – zinot, ka medikamentu cenu veido četri dalībnieki farmācijas tirgū – zāļu ražotājs, apgādes uzņēmums, aptiekas un valsts ar pievienotās vērtības nodokļa likmi (kas ir 12%), rodas jautājums, kādēļ zāļu cenu samazināšanā netiek iesaistīts nedz ražotājs, nedz pārskatīta PVN likme medikamentiem?
LPF ir izvērtējuši apgādes uzņēmumu un aptieku tīklu paustās bažas par to, ka šādas reformas rezultātā 1) kompensējamo medikamentu cenas palielināsies, 2) dārgie medikamenti var kļūt nepieejami un 3) ievērojami samazināsies aptieku skaits nevis pilsētās, bet tieši lauku rajonos, kur zāļu uzcenojuma ierobežojuma dēļ farmaceiti vairs nespēs nopelnīt sev atalgojumu.
LPF šīs bažas uzskata par pilnīgi pamatotām un pievienojās kopējam Latvijas farmācijas tirdzniecības uzņēmumu paustajam protestam par to, ka Veselības ministrijas izsludinātā reforma ir sasteigta, tā nav objektīvi izvērtēta un tās sasniedzamie rezultāti nav atbilstoši tam, ko sagaida Latvijas sabiedrība. Tam jābūt nepārprotamam – pircējam pieejamas visas nepieciešamās zāles un to cenas kļuvušas lētākas.
Barča norāda, ka “Latvijas Pensionāru federācija nekādā ziņā nevar atbalstīt un neatbalsta nekādas valdības aktivitātes farmācijas nozares sakārtošanā, ja tās rezultāti draud samazināt aptieku skaitu laukos, piepilsētās un mazpilsētās, kur dzīvo liela daļa Latvijas pensionāru. Aptieku likvidēšana laikā, kad farmaceits pilda sociālo funkciju, aiztaupot vecam cilvēkam vizīti pie ģimenes ārsta vai ārsta speciālista vieglos saslimšanas gadījumos, ir nopietns apdraudējums ne tikai pensionāriem, bet visiem Latvijas iedzīvotājiem kā laukos, tā pilsētās.”
Šaubas arī citiem
Pie TAP portālā publicētajiem Grozījumiem Ministru kabineta 2005. gada 25. oktobra noteikumos Nr. 803 “Noteikumi par zāļu cenu veidošanas principiem” redzams, ka piemēram, Latvijas Ārstu biedrība paudusi, ka“Nav skaidrs pirmreizējās izsniegšanas jēdziens. Farmaceitiskā aprūpe tiek veikta vienmēr izsniedzot medikamentus. Tas ir jāņem vērā, ja gribam Latvijā stiprināt farmaceitisko aprūpi.” (Atzinums (mk.gov.lv))
Arī Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) nesaskaņoja dokumentu, norādot, ka uztur iebildumus. Seko citāts no TAP portālā publicētā LDDK pamatojuma Atzinums (mk.gov.lv): “Projekta punktā 3. VM piedāvā noteikt, ka gadījumā, ja tādas pašas recepšu zāles tiek izplatītas Lietuvas Republikā vai Igaunijas Republikā, tad ražotāja cena nedrīkst pārsniegt šādu recepšu zāļu zemāko deklarēto cenu minētajās valstīs. Izziņā VM atsaucas uz Ministru kabineta 2024. gada 16. janvāra sēdes protokola Nr. 2 54. § 2.punktā uzdoto uzdevumu izstrādāt normatīvo aktu projektu, nosakot, ka Latvijas zāļu reģistrā iekļauto recepšu zāļu cena nepārsniedz šo zāļu ražotāja realizācijas cenu vai vairumtirdzniecības cenu Igaunijā un Lietuvā. Tātad, no uzdevuma izriet, ka Latvijā zāļu ražotāja realizācijas cenas nedrīkst pārsniegt augstāko no attiecīgo zāļu cenām Igaunijā un Lietuvā, ko, visdrīzāk, absolūtā vairumā gadījumu būtu iespējams realizēt bez zāļu pieejamības samazināšanās riska. Savukārt tālāk VM skaidro, ka ar šo punktu ir domāts izvēlēties zemāko no cenām Lietuvā vai Igaunijā. Ņemot vērā to, ka zāļu piedāvājumi var būt grupēti, kur atšķirīgās zāļu cenas var būt savstarpēji kompensējošas (vienas cenas vienā valstī ir augstākas, bet otrā zemākas, savukārt citas ir ar pretēju vērsumu, tādā veidā izlīdzinot kopējo bilanci ), tad risinājums, kas paredz trešajai valstij vienmēr noteikt zemāko no abām, ietver būtisku pieejamības samazināšanās risku. Piemēram, valstī A zālēm X piegādes cena ir augstāka, bet zālēm Y – zemāka. Savukārt valstī B zālēm X cena ir zemāka, bet zālēm Y – augstāka, kas nodrošina nepieciešamo izlīdzinājumu. Savukārt, ja trešajā valstī C zālēm X ir jāvadās pēc cenas valstī A, bet zālēm Y ir jāvadās pēc cenas valstī B, tad kopējā bilance būs negatīva.
Attiecībā uz VM apgalvojumu, ka, ņemot vērā salīdzināmo zāļu tirgus lielumu Baltijas valstīs, nav pamata recepšu zāļu cenu atšķirībām šajās valstīs, jāpaskaidro, ka pirmkārt, zāļu tirgus lielumu nosaka ne tikai iedzīvotāju skaits, bet arī kompensācijas apjoms un struktūra. Otrkārt, arī starp Lietuvu un Igauniju pastāv zāļu cenu atšķirības, no kā var secināt, ka atšķirībai ir objektīvs pamats.
LDDK piekrīt PVO eksperta ziņojumā paustajai nepieciešamībai veikt nekompensējamo zāļu cenu salīdzināšanu ar citām valstīm, kas ir noderīgs analītiskais materiāls, bet nevar būt pamats ar komandekonomikas metodēm noteikt, kuras valsts cenām kuru zāļu cenas jāpieskaņo.
Ir jāņem vērā, ka zāļu vairumtirdzniecības cenas ietekmē ļoti daudzi faktori, tostarp tādi, kas ir ārpus nozares uzņēmumu ietekmes sfēras. Piemēram, ļoti būtiski zāļu cenas ietekmē tas, vai konkrētās zāles ir vai nav ietvertas kompensējamo zāļu sarakstā, kā arī kompensācijas intensitāte. Vēl viens no ietekmējošajiem faktoriem ir tas, ka Latvijā ir augstāki darba nodokļi, kas ir papildus slogs Latvijā strādājošajiem nozares uzņēmumiem. Izvirzot tādus kritērijus, kurus no ražotāja neatkarīgu iemeslu dēļ nevar izpildīt, pastāv pieejamā zāļu klāsta samazināšanās risks.
LDDK uztur iebildumu arī pret Projekta 17. punktu VM piedāvātajā redakcijā. Projekta 17. punktā VM piedāvā noteikt, ka šo noteikumu 17.5 1. un 17.5 2. punktā minētās maksas par farmaceita pakalpojumu no zāļu pircēja iekasē 0,75 euro, bet atlikušo aptiekai sedz no valsts budžeta līdzekļiem. Kā redzams no Anotācijas, šiem mērķiem no veselības aprūpei piešķirtā finansējuma ir paredzēts novirzīt 9 miljonus euro.
LDDK neiebilst pret pakalpojuma maksas ieviešanu par farmaceitiskās aprūpes sniegto pakalpojumu. Ņemot vērā mājsaimniecību vidējo ienākumu līmeni, 1,5 euro maksājums par farmaceita pakalpojumu absolūtā vairumā gadījumu neietekmē zāļu pieejamību. Līdz ar to LDDK ieskatā ieplānotie 0,75 euro par recepti ir ļoti nemērķēta un absolūtā vairumā gadījumu nevajadzīga subsīdija. Līdzekļi ir jākoncentrē uz punktā 1.17. minētajām sociālajām grupām, kā arī lai izlīdzinātu pacienta maksājumu starp punktā 17.51. un punktā 17.52. (piemaksājot no budžeta 1 euro punktā 17.52. minētajos gadījumos). Savukārt ietaupītais līdzekļu apjoms ir jānovirza pakalpojumu pieejamības uzlabošanai Ārstniecības likuma 3.pantā minētajām sociālajām grupām.
Avoti:
Šeit var iepazīties ar dokumentu Grozījumi Ministru kabineta 2005. gada 25. oktobra noteikumos Nr. 803 “Noteikumi par zāļu cenu veidošanas principiem” (mk.gov.lv)
Noteikumu (grozījumu) projekts (mk.gov.lv)
Latvijas Zāļu ražotāju asociācijas preses relīze
Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas preses relīze
Latvijas Pensionāru Federācijas preses relīze
LDDK un LĀB atzinumi TAP portālā
