20.02.2025.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs TV24 raidījumā “Dr. Apinis” norādīja, ka Latvijai jāspēj saražot un nodrošināt valsts rezerves (tai skaitā medikamentus) krīzes situācijām pašiem uz vietas, piebilstot, ka Latvijā ir uzņēmumi, kas to spēj.
Prezidents mudināja pāriet no miera laika domāšanas un dot grūdienu, lai paši spētu “maksimāli saražot, ko varam”.
Farmācija mums ir, mēs to labi zinām – pat spēcīgāka kā vienam otram kaimiņam – ir pārliecināts Valsts prezidents, tāpēc viņš mudināja laikus gatavoties krīzēm un visu, ko var izdarīt šeit, uz vietas, ražot Latvijā,
“nevis gaidīt, ka atvedīs pa gaisu, pa sauszemes ceļu vai jūras ceļu”
Tas vienlīdz attiecas kā uz farmāciju, tā pārtiku un drošības industrijai nepieciešamo.
Edgars Rinkēvičs raidījumā teica, ka darba grupām ir jābeidzas – jābūt jau lēmumiem un to risinājumiem, jo svarīgs ir rezultāts, kas jāpanāk maksimāli ātri. Viņš atgādināja, ka Valsts kontrole ir sagatavojusi priekšlikumu, kā mazināt birokrātiju valsts iepirkumos, lai Latvija būtu gatava krīzes situācijām un ļautu uzņēmumiem uz vietas ražot to, kas nepieciešams sarežģītajos laikos
Prezidents komentēja, ka jo gatavāki mēs būsim, jo vairāk iespēju, ka “gatavība nebūs jāizmanto”, un nebūs jāplēš matus brīdī, kad ir par vēlu.
Jau ziņots, ka Eiropa mēģina mazināt atkarību no medikamentu importa no trešajām valstīm.
Piemēram, Francijas valdība paziņojusi par atbalstu septiņiem jauniem rūpniecisko investīciju projektiem “Francija 2030” plāna ietvaros. Šo projektu mērķis ir stiprināt vai pārcelt uz Franciju īpaši svarīgu medikamentu ražošanu, piemēram, aktīvo vielu un gatavo produktu ražošanu. Iniciatīva ir daļa no valdības prioritātes atgūt veselības aprūpes suverenitāti, samazinot atkarību no īpaši svarīgo medikamentu importa.
Lai veicinātu vietējo farmācijas nozari, Vācijas valdība 2023. gadā pieņēma stratēģijas dokumentu, identificējot galvenos virzienus, kas būtu jāstiprina.
“Ķīnai nebūtu nepieciešama atombumba, lai Eiropai dotu nāvējošu triecienu”
komentējot situāciju medikamentu piegāžu jomā, intervijā Deutsche Welle teica Ulrike Holcgrābe, Vircburgas universitātes farmācijas un medicīniskās ķīmijas profesore. Viņa norāda, ka pietiktu vienkārši apturēt antibiotiku piegādes.
Savukārt Latvijā Veselības ministrija izveidojusi kritisko zāļu sarakstu ar 166 medikamentiem, taču pagaidām tas ir “tikai uz papīra”, un praktiskie risinājumi ir procesā, bet kā TV 24 raidījumā uzsvēra valsts prezidents – svarīgs ir rezultāts.
Tikmēr Eiropas Savienībā ir izstrādāts kritiski svarīgo medikamentu saraksts, kuru nepārtraukta piegāde tiek uzskatīta par ES prioritāti. Tas ļautu veselības aprūpes sistēmām krīzē turpināt funkcionēt, novēršot nopietnu kaitējumu pacientiem.
Saraksts redzams šeit:
