11.04.2024.
Kad ziņu virsraksti par X stundu kļūst arvien biedējošāki, spēcīgi aktualizējas jautājums par gatavību krīzēm.
- Pašlaik rodas iespaids, ka gatavošanās krīzes situācijām vairāk gulstas uz privāto sektoru un pašiem iedzīvotājiem.
- Tikmēr Zviedrijā pašlaik tiek diskutēts, vai krīžu bukleta iedzīvotājiem nosaukums jāmaina no “Ja sākas krīze vai karš” uz “Kad sākas krīze vai karš”.
- 10. aprīlī notika izdevniecības Dienas Bizness konference “Veselība kā drošība: zāļu pieejamība un apgāde”, kuras mērķis bija skaidrot, cik droša var justies Latvijas sabiedrība attiecībā uz valsts politiku farmaceitiskās aprūpes attīstībā, medikamentu pieejamību un tās apgādes drošību nākotnē.
- Šo kritiskā situācijā būtisko konferenci apmeklēja vairāki smagsvari. Tagad pacienti sagaida no veselības ministra Hosama Abu Meri konkrētu rīcību.
Cik esam gatavi pašai gatavībai?
Konferencē tika spriests, vai mums pietiks krājumu grūtiem brīžiem un ilgākam laikam, vai attālos reģionos būs aptieka, kas nodrošina vitāli svarīgās funkcijas iedzīvotājiem un kad sāksim domāt par lielāku stimulu vietējai ražošanai, lai samazinātu atkarību no importa.
Piesakot konferenci, rīkotājs Dienas Bizness uzsvēris, ka farmaceitiskā aprūpe – medikamentu pieejamības nodrošināšana – noteikti varētu būt viens no primārajiem soļiem, kas īstenojams, lai iedzīvotāji, kuriem ārsti noteikuši konkrētas diagnozes vai kuri paši ir spējīgi (pietiekami zinoši) atrisināt veselības problēmas, varētu parūpēties par savu un tuvinieku veselību ārkārtas situācijās. Eiropas Savienības noteikto kritiski svarīgo zāļu (bet ne tikai to) trūkums var radīt graujošu ietekmi uz visas sabiedrības labklājību, īpaši krīzes apstākļos. Atbilstoši tam medikamentu pieejamība un apgādes nepārtrauktība kā miera, tā krīzes laikos ir kritiski svarīga. Secīgi – uz pašpietiekamību vērstai veselības aprūpes attīstības stratēģijai, uz zāļu apgādes nepārtrauktības (tostarp resursu un tehniskā nodrošinājuma pieejamību) un rezervju veidošanu vērstam rīcības plānam ir jābūt gan valsts, gan iesaistīto ražotāju prioritāšu augšgalā.
Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore, PGEU (The Pharmaceutical Group of the European Union) izpildkomitejas pārstāve Kristīne Jučkoviča konferencē norādīja, ka mēs savā valstī būsim tik droši, cik drošs būs mūsu katrs attālākajā reģionā dzīvojošais iedzīvotājs. Proti, cik cilvēkam būs iespēja tikt pie veselības aprūpes, cik viņam būs iespēja tikt pie medikamentiem un cik viņš par to visu būs informēts. Viņa atgādināja, ka svarīgi ir arī izprast saikni starp medikamentu pieejamību un medikamentu cenu veidošanas mehānismiem:
Ir bijušas vairākas situācijas, kurās mūsu tirgum paredzētie medikamenti tomēr mums ir aizgājuši garām, jo vienkārši pie mums medikamenti ir bijuši pārāk lēti. Tā kā ne vienmēr zemākā cena ir pati labākā cena.
Pašlaik rodas iespaids, ka gatavošanās krīzes situācijām vairāk gulstas uz privāto sektoru, un tiek uzsvērta iedzīvotāju pašu gatavošanās un sevis pasargāšana. Piemēram, Zāļu valsts aģentūras direktores vietnieks farmācijas jautājumos Sergejs Akuličs norādīja, ka hroniski slimajiem pacientiem jābūt mājās zālēm vairākiem mēnešiem, taču citi dalībnieki aizrādīja, ka zālēm ir derīguma termiņi, un tas ne vienmēr ir iespējams.
Klātesošie arī aktualizēja jautājumu par mobilajām aptiekām krīzes gadījumā, ja vispārējā tipa aptiekas nedarbotos, uz ko no valsts puses tika saņemta atbilde, ka par mobilajām aptiekām krīžu situācijās nav domāts un visticamāk netiks domāts, jo medikamentus izsniedz ārstniecības persona. NATO Informācijas un dokumentācijas centra vadītāja (Kijiva, Ukraina) Ineta Kleine piebilda, ka Ukrainā darbojas mobilie medikamentu izsniegšanas punkti.
NMPD direktore Liene Cipule teica, ka gatavība nekad nav galapunkts un tai ir ārkārtīgi daudz dimensijas. Viņa uzsvēra, ka krīze raksturojas ar to, ka cietušo skaits īsā laikā ārkārtīgi strauji kāpj un resursi īsā laikā izsīkst. L.Cipule uzsvēra, ka
ir svarīgi strauji iepludināt resursus jau tagad, lai pārvarētu krīzes pirmos momentus – balstoties uz Ukrainas pieredzi, tieši pirmās dienas ir vissmagākās.
Aicinot būt gatavus visus (sabiedrību, uzņēmējus, pacientus), viņa norādīja, ka jābūt gataviem iedarbināt procesus, lai nostabilizētu situāciju krīzes smagākajos posmos:
Jo gatavāki mēs būsim, jo drošāki mēs būsim, jo mazāk kāds gribēs pārbaudīt mūsu gatavību.
Mainīs bukleta nosaukumu?
Zviedrijas vēstniece Latvijā Kārina Hēglunde savā uzrunā mudināja aizdomāties par brīvības cenu. Viņa stāstīja, ka par drošību Zviedrijā tiek domāts visos līmeņos – gatavība valsts institūciju, uzņēmējdarbības un arī vispārējās sabiedrības līmenī. Demonstrējot brošūru par krīzes situācijām, kur cita starpā minēti tādi it kā vienkārši, tomēr krīzē vitāli nozīmīgi padomi kā piepildīt vannu ar ūdeni, K.Hēglunde minēja, ka pašlaik notiek diskusijas vai jaunajam bukletam, kas tiks izsūtīts pilnīgi visām mājsaimniecībām, pašreizējais nosaukums “Ja sākas krīze vai karš” būtu jāmaina uz “Kad sākas krīze vai karš”.
Vai tiek stiprināts vietējais tirgus?
Pasākuma rīkotājs Dienas Bizness uzsvēris, ka šobrīd Latvijas ražotāji veido vien 6% no kopējā Latvijas medikamentu tirgus. No ES noteikto kritiski svarīgo zāļu saraksta uz vietas Latvijā tiek saražoti aptuveni 20% no tajā minētajiem medikamentiem. Jautājums par to, vai un cik atkarīgi esam no importa, ir lieks. Skaidrs, ka kritiskā infrastruktūra attiecībā uz zāļu pieejamību un apgādi Latvijā ir jāstiprina. Uz to norāda iepriekš minētie skaitļi, uz to aicina Ukrainas neatkarības cīnītāji. Par to atgādina pašu gūtā pieredze Covid-19 pandēmijas laikā. Vai mācību par maz?
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis piekrīt, ka valstij jānāk talkā, lai nodrošinātu skaidru programmu rezervju veidošanai. Viņš arī mudināja iesaistīties šīs tēmas apspriešanā visus interesentus, jo pašlaik tiek likti pamati strukturālajām izmaiņām šajā jomā.
Ja jums ir viedoklis par medikamentu pieejamību, lūdzu atsūtiet to uz info@pacients.lv, mēs tos apkoposim un nosūtīsim lēmumu pieņēmējiem.
I. Kleine atgādināja, ka Ukraina, turpinoties karam, palielināja savā valstī ražoto medikamentu apjomu, un šobrīd puse tiek saražota Ukrainā, taču 80% izejvielas joprojām tiek importētas.”
AS Olainfarm valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis teica, ka zāļu imports Eiropā ir aptuveni 40%, bet Latvijā 94% ir imports un tikai 6% vietējo ražotāju produkti.
Mēs esam ļoti atkarīgi no Ķīnā un Indijā dislocētajiem piegādātājiem, un kovids parādīja, ka tā ir reāla problēma.
J.Bundulis uzsvēra, ka lokālā ražošana ir pamatu pamats. “Latvija tiešām var lepoties ar to, ka ir vienīgā no Baltijas valstīm, kur ir saglabājusies nacionālā farmācijas industrija. Un potenciālu un tās iespējas, kas tiek dotas, ir jāizmanto maksimāli.” Viņš norādīja, ka liela problēma ir tā, ka gandrīz pusi no kompensējamām zālēm iedzīvotāji apmaksā no savu ģimeņu budžetiem: “Tā nav normāla situācija. Mums ir jāsasniedz Eiropas rādītāji.”
Viņa rosinātie virzieni medikamentu pieejamības nepārtrauktībai: jāveido centralizēta kritiski svarīgo krājumu iegāde un ES krājumu veidošana, jākāpina zāļu ražošanas jauda, piegāžu avotu diversifikācija un nacionāla līmeņa krājumu veidošana (atbildību sadalot starp visiem sistēmas dalībniekiem – aptiekām, ārstiem, ārstniecības iestādēm, zāļu lieltirgotavām, ražotājiem), jo tad šī sistēma būs neievainojama un arī efektīvi darbosies.
Aptieka – daļa no kritiskās infrastruktūras
Aptiekas Lavandas aptieka līdzīpašniece, biedrības Mazo aptieku asociācija valdes locekle Ilze Kronberga atzina, ka cilvēki reģionos bieži sāk justies pamesti, jo zūd veikali, pasta nodaļas, un viņi priecājas, ka ir aptieka kā vieta, kur nejūtas pamests. Aptieka reģionos pilda ne tikai farmaceitisko aprūpi, bet arī veic sociāli būtisku funkciju, jo bieži vien reģionos nav ģimenes ārsta. Tad aptieka un tās farmaceits ir pirmais speciālists, pie kura reģionu iedzīvotājs griežas. Komentējot zāļu pieejamību, I.Kronberga norādīja –
ja mazās aptiekas pastāvēs reģionos, tad būs arī zāļu pieejamība konkrētajā reģionā dzīvojošajiem. Ja aptieku nebūs, tad par pieejamību nevaram runāt.
Viņa uzsvēra, ka aptieka reģionā nav bizness ar peļņu, bet drīzāk misijas darbs, un priecātos, ja valsts kaut kādā veidā novērtētu finansiāli par tām funkcijām, kuras aptieka veic.
SIA Latvijas Aptieka valdes priekšsēdētājs Alvis Ērglis komentēja, ka Latvijā pirmajā ceturksnī noticis 121 nozīmīgs kiberapdraudējums, kuram ir plaša ietekme uz komerciālo sektoru valsts un pašvaldības iestādēm. Viņš norāda, ka krīzes gadījumos notiek masu psihoze, un katrs mēģinās atrast pēdējos savus eiro, lai skrietu uz aptieku un mēģinātu atprečot medikamentus. Protams, ka aptiekas neplāno tik lielus apjomus, un rodas problēma. Tāpēc aptiekām jābūt kā neatņemamai daļai no kritiskās infrastruktūras, kas nodrošina Latvijas iedzīvotājus ar medikamentiem.
Baiba Ziemele, Latvijas Pacientu organizāciju tīkla vadītāja:
“Man arī pēc šīs diskusijas nav radusies lielāka drošības sajūta.”
Viņa uzsver, ka Latvija nav gatava krīzei. Pēc viņas domām, iedzīvotāji un pacienti tiek atstāti pēdējā vietā, trūkst pilnvērtīgas informācijas, kā rīkoties krīžu situācijās.
Pacientiem ir svarīgi ievērot ārsta norādīto režīmu, nevis jāveido mājās zāļu krājumus – tas ir visnepareizākais, ko var darīt.
Spriež arī Saeimā
“Jārod risinājums, kā sabalansēt intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību ar medikamentu pieejamību ikvienam iedzīvotājam un iespējām zāļu ražošanā iesaistīties dažādiem ražotājiem,” trešdien, 10. aprīlī, uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Edmunds Cepurītis.
Vienlaikus komisija uzsvēra nepieciešamību turpināt diskusijas par Eiropas Savienības farmācijas regulējumu, ar ko iecerēts padarīt zāļu apriti regulējošos noteikumus ES elastīgākus. Svarīgi salāgot iesaistīto pušu dažādās intereses un padarītu medikamentus pieejamākus iedzīvotājiem.
Kā ir citur?
Francija, līdzīgi kā citas Eiropas Savienības valstis, jau atrotījusi rokas un vēlas panākt lielāku medikamentu suverenitāti. Tās trūkumu izgaismoja pandēmija, ko Francijas Senāta komisijas, kas atbild par zāļu trūkuma izmeklēšanu, priekšsēdētāja Sonia de La Provôté rezumē ar faktu: “Trūkst vairāk nekā 3000 medikamentu.” Attiecīgi Francija cenšas pārvietot zāļu ražošanu atpakaļ uz savu valsti. Pērn valsts prezidents Emanuels Makrons nāca klajā ar ceļvedi, lai atjaunotu Francijas zāļu suverenitāti, veicinot vairāku zāļu ražošanu vietējā tirgū un veltot tam investīciju atbalstu 160 miljonu eiro apmērā. Valsts pašlaik atbalsta jau 19 uzņēmumus, kas ražo sabiedrībai svarīgus medikamentus.
Tikmēr Nīderlandē Onze Service Apotheken pārstāvis Cees Dekkers zāļu trūkumu zināmā mērā skaidro ar to, ka valdība zāļu iegādi atstāj veselības apdrošinātāju ziņā, tāpēc farmaceiti netur lielus krājumus. Piegādes ķēde ir neaizsargāta – pietiek, lai kaut kas Ķīnā vai Indijā, vai transportēšanas laikā noietu greizi, un piegāde apstājas,” izdevumam NL Times sacījis Dekerss.
Visu konferenci var noskatīties šeit:
https://konferences.db.lv/conferences/veseliba-ka-drosiba/
Citi avoti:
https://nltimes.nl/2024/02/26/netherlands-facing-growing-shortage-antibiotics-children-babies
