Skriešana sniedz unikālu brīvības sajūtu, iespēju izvēdināt galvu un būt pilnīgā kontaktā ar sevi. Lai šis kustības vieglums saglabātos ilgtermiņā un katrs kilometrs nestu tīru prieku, tikai ar labu elpu un vispārējo izturību vien nepietiek. Funkcionālā fitnesa zāles “Andrejsala” speciālisti skaidro, ka inteliģenta fiziskā sagatavotība ārpus skriešanas trasēm ir pamats, kas ļauj kustēties dabiski, droši un ar pilnu jaudu.
“Skriešanā pats skaistākais brīdis ir tad, kad varam vairs nedomāt par piepūli, bet vienkārši ķert plūdumu,” stāsta “Andrejsala” trenere Linda Štēra. “Un tieši šo vieglumu mēs avansā būvējam sporta zālē. Kad veltām laiku tam, lai pamodinātu un nostiprinātu dziļos muskuļus un locītavas, skriešanas kustības kļūst plūstošākas, parādās patīkama stabilitāte un solis dabiski kļūst garāks un dinamiskāks. Tā ir pilnīgi cita skriešanas kvalitāte, kurā fokuss ir nevis uz piepūli, bet uz procesu un baudījumu.”
Tiem, kas vēlas savā ikdienā ieviest skriešanu vai uzlabot šī ieraduma kvalitāti “Andrejsala” treneri aicina pievērst uzmanību pieciem pieturpunktiem.
- Vidukļa stabilitāte – ķermeņa arhitektūras centrs.
Skriešanas laikā vidukļa dziļā muskulatūra strādā kā amortizators. Tās galvenais uzdevums ir nepieļaut iegurņa “nosēšanos” vai lieku svārstīšanos uz sāniem. Ja centrs nav stabils, noguruma brīdī stāja “salūzt” un katrs solis rada triecienu uz mugurkaula jostas daļu.
- Locītavu mobilitāte – kustību amplitūda.
Lai skrietu viegli, ķermenim ir nepieciešamas mobilas potīšu un gurnu locītavas. Ja potītēm trūkst kustību brīvības, ķermenis nespēj amortizēt triecienu pret zemi. Savukārt “savilktas” gurnu locītavas saīsina skrējiena soli un neļauj kājai dabiski atvēzēties atpakaļ.
- Augšstilbu un sēžas muskuļu jauda – kustības dzinējspēks.
Skriešanas ātrumu un vieglumu nodrošina spēja efektīvi atgrūsties no seguma. Sēžas muskuļi un augšstilbu aizmugurējā daļa ir tiešais skrējēja dzinējspēks, kas dāvā kustībai nepieciešamo jaudu un stabilitāti, vienmērīgi sadalot slodzi visā ķermenī.
- Elpošanas muskulatūra – skābekļa efektivitāte.
Izturība nav saistīta tikai ar sirdsdarbību, bet arī ar to, cik efektīvi strādā elpošanas sistēma. Trenējot diafragmu un starpribu muskuļus, uzlabojas plaušu ventilācija. Tas ļauj organismam intensīvas slodzes laikā vieglāk un ātrāk apgādāt strādājošos muskuļus ar skābekli.
- Kustību precizitāte – enerģijas taupīšana.
Skriešanas efektivitāte slēpjas prasmē pārvaldīt savu augumu. Kad muskuļi darbojas saskaņoti, katrs solis ir mērķtiecīgs un ekonomisks. Tas nozīmē, ka tiek tērēts daudz mazāk enerģijas, saglabājot spēku, lai var skriet ar patiesu viegluma un brīvības sajūtu.
Ieva Sala
Publicitātes foto
9.11.2026
