Latvijas Diabēta asociācija sadarbībā ar pacientiem otrdien, 14. aprīlī, no plkst. 11 līdz 13 rīko piketu pie Ministru kabineta, pieprasot steidzamu valsts rīcību, lai 1.tipa diabēta pacientiem nodrošinātu nepārtrauktās glikozes līmeņa monitorēšanas sensorus un insulīna sūkņus
Piketa mērķis ir pievērst uzmanību nepieciešamībai nekavējoties paredzēt finansējumu šīm ierīcēm, lai samazinātu diabēta pacientu mirstību un uzlabotu dzīves kvalitāti. Asociācija aicina piketā piedalīties diabēta pacientus, viņu ģimenes locekļus, draugus, kolēģus un citus atbalstītājus.
Asociācija uzsver, ka sensoru un insulīna sūkņu pieejamība būtiski uzlabotu diabēta kontroli, samazinātu komplikāciju risku un palīdzētu saglabāt pacientu darbspējas. Abu tehnoloģiju izmantošana ilgtermiņā dotu ieguvumu arī valsts budžetam, jo mazinātos izdevumi veselības un sociālajai aprūpei, tostarp neatliekamajai palīdzībai, ārstēšanai stacionārā un dārgu diabēta komplikāciju ārstēšanai.
15. aprīlī Veselības ministrija (VM) nāks klajā ar priekšlikumiem par 1.tipa cukura diabēta pacientu atbalsta paplašināšanu. Asociācija uzsver, ka tajos jāparedz konkrēti un tūlītēji risinājumi, kas nodrošinātu moderno glikozes monitorēšanas ierīču pieejamību arī pieaugušajiem.
Lai no 2027. gada šīs tehnoloģijas nodrošinātu par valsts budžeta līdzekļiem, nepieciešama skaidra politiskā apņemšanās un rīcība, norāda asociācijā. Pēc tās paustā, šāds lēmums ilgtermiņā ne vien uzlabotu pacientu veselības aprūpi, bet arī samazinātu valsts izdevumus veselības un sociālās aprūpes jomā. Latvija patlaban esot viena no retajām Eiropas Savienības valstīm, kur pieaugušajiem ar 1.tipa diabētu šīs tehnoloģijas netiek apmaksātas.
Pacientiem tās jāsedz no personīgajiem līdzekļiem – glikozes sensori mēnesī izmaksā ap 150 eiro, savukārt insulīna sūkņa iegāde sasniedz ap 6000 eiro, turklāt līdz 300 eiro mēnesī nepieciešami maināmajām detaļām.
Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra datiem pērn Latvijā bija 103 477 diabēta pacienti, tostarp 5147 ar 1.tipa diabētu un 97 495 ar 2.tipa diabētu. Asociācija norāda, ka kopš 2010. gada reģistrēto pacientu skaits valstī ir ievērojami pieaudzis, sasniedzot 100 000.
Aktualizējot šo pašu jautājumu, diabēta kopiena 19. martā rīkoja piketu arī pie Saeimas.
Kā vēstīts, sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss” ir savākti vairāk nekā 10 800 paraksti vienai no vairākām iniciatīvām, kurā rosināts nodrošināt visus 1. tipa diabēta pacientus ar valsts apmaksātiem glikozes sensoriem un insulīna sūkņiem.
Iniciatīva platformā publicēta 1. aprīlī, un tagad tā paredzēta iesniegšanai Saeimā. Tās pārstāve ir Annija Roga.
Iniciatīvā rosināts nodrošināt valsts apmaksātus nepārtrauktās glikozes monitorēšanas sensorus un insulīna sūkņus visiem 1.tipa diabēta pacientiem, kuriem šādas tehnoloģijas nepieciešamas ārstēšanai, neatkarīgi no vecuma.
Patlaban Latvijā glikozes monitorēšanas sensori tiek kompensēti bērniem un jauniešiem līdz 18 gadu vecumam, bet insulīna sūkņi – līdz 24 gadu vecumam.
Kā norāda iniciatīvas pieteicēja, 1.tipa diabēts ir mūža slimība, tādēļ nepieciešamība pēc šīm ārstēšanas tehnoloģijām saglabājas arī pieaugušā vecumā. Turklāt plašāka piekļuve šīm ierīcēm palīdzētu uzlabot diabēta kontroli, mazināt komplikāciju risku un ilgtermiņā samazināt veselības aprūpes sistēmas izmaksas.
VM izstrādātais Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plāns 2026.- 2027. gadam paredz paplašināt valsts apmaksātas nepārtrauktās glikozes līmeņa noteikšanas sistēmas pieejamību atsevišķām 1.tipa cukura diabēta pacientu grupām.
No 2027. gada pirmā pusgada plānots apmaksāt šādas sistēmas 150 pacientiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kuri tās vai insulīna sūkņus lietojuši līdz 18 gadu vecumam, kā arī vēl 500 pacientiem ar smagām vai biežām hipoglikēmijām, labilu diabēta gaitu vai nopietnām vēlīnām komplikācijām. Plānā norādīts, ka šo pasākumu īstenošanai nepieciešams papildu indikatīvs finansējums.
Jau ziņots, ka Latvijas Diabēta asociācija diabēta kopienas vārdā lūgusi Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) un finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (JV) 2027. gada valsts budžetā paredzēt finansējumu 1. tipa diabēta pacientu ārstēšanai nepieciešamām medicīniskām ierīcēm, uzsverot, ka VM šī finansējuma piešķiršanu vairākus gadus esot nepamatoti vilcinājusi.
Pēc asociācijas paustā, patlaban panākts tikai tas, ka no šī gada glikozes sensorus kompensē grūtniecēm un 1. tipa diabēta pacientiem ar transplantētiem orgāniem – kopumā 100 cilvēkiem. Turklāt 31. marta darba tikšanās laikā ar Nacionālā veselības dienesta amatpersonām izskanējis, ka politiska gatavība patlaban ir apmaksāt glikozes sensorus tikai jauniešiem līdz 25 gadu vecumam un 500 pieaugušajiem 1. tipa diabēta pacientiem, kas ir mazāk nekā 10% no kopskaita.
Vēstulē norādīts, ka valsts apmaksātas tehnoloģijas patlaban nesaņem 5878 pieaugušie, turklāt 3089 no tiem ir darbspējas vecumā.
Organizācija arī norāda, ka sliktas diabēta kompensācijas gadījumā komplikācijas sāk attīstīties septiņu līdz desmit gadu laikā, bet to progresēšanu vēlāk vairs nav iespējams novērst. Vēstulē teikts, ka 1. tipa diabēta pacients valstij izmaksā piecas reizes dārgāk nekā pacients bez šīs diagnozes, turklāt pusi no izmaksām veido komplikāciju ārstēšana, ko varētu mazināt, uzlabojot diabēta kontroli ar glikozes sensoriem un insulīna sūkņiem.
Pirmā tipa cukura diabēts ir autoimūna slimība, kurā aizkuņģa dziedzera beta šūnas pārtrauc izstrādāt insulīnu, un tās cēloņi nav saistīti ar dzīvesveidu. Glikozes sensori un insulīna sūkņi paredzēti, lai palīdzētu pacientam ikdienā precīzāk pielāgot ievadītā insulīna devu glikozes līmenim asinīs.
Gunta Freimane, Latvijas Diabēta asociācija
Publicitātes foto
08.04.2026
