Rīgā, 16. aprīlī norisinājās preses konference “Diabēta aprūpe Latvijā: dimensija, kur laiks ir apstājies”, kuras laikā uzmanības centrā tika izvirzīta 1. tipa diabēta pacientu aprūpes situācija Latvijā un steidzami nepieciešamie uzlabojumi valsts politikā.
Preses konferencē piedalījās LR Veselības Ministrs Hosams Abu Meri, Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktors Āris Kasparāns, Diabēta asociācijas valdes priekšsēdētāja Gunta Freimane, Latvijas lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents Dr. Ainis Dzalbs, Latvijas endokrinologu asociācijas valdes locekle Dr. Kristīne Geldnere, endokrinoloģijas profesors Dartmutas universitātē Uģis Gruntmanis un RSU medicīnas fakultātes students Ivans Mirzojans.
Preses konferencē izskanēja vienots vēstījums – Latvijā nepieciešama steidzama, mērķtiecīga rīcība, lai uzlabotu 1. tipa diabēta pacientu aprūpi un nodrošinātu piekļuvi mūsdienīgām tehnoloģijām.
Veselības ministrs Hosams Abu Meri informēja, ka pēdējo dienu laikā jautājums ir būtiski pavirzīts – parakstīts darba grupas izveides līgums, un līdz maijam vai jūnija sākumam plānots izstrādāt konkrētu risinājumu virzīšanai valsts budžetā. Ministrs uzsver, ka diabēta pacientu vajadzības tiks izskatītas kā prioritāras, vienlaikus vērtējot dažādus iespējamos kompensācijas modeļus.
Būtisku progresu pēdējo nedēļu laikā atzina arī Latvijas Diabēta asociācijas valdes priekšsēdētāja Gunta Freimane, uzsverot, ka diabēta kopiena ir panākusi, ka šis jautājums beidzot nonācis politikas dienaskārtībā. Vienlaikus viņa uzsvēra stingru nostāju – pacienti nepiekrīt daļējai kompensācijai, attiecībā uz pacientu skaitu un iestājas par to, lai atbalsts tiktu nodrošināts visiem 1. tipa diabēta pacientiem vienlaikus.
No medicīniskā skatpunkta tika norādīts, ka, lai gan 1. tipa diabēta pacientu skaits ir salīdzinoši mazāks, nekā 2. tipa, šo pacientu slimības gaita ir sarežģītāka un prasa nepārtrauktu uzraudzību. Kā norādīja Dr. Kristīne Geldnere no Latvijas Endokrinologu asociācijas, mūsdienīgu tehnoloģiju pieejamība būtiski samazinātu komplikāciju risku un ilgtermiņā arī valsts izdevumus, vienlaikus atvieglojot ārstu darbu, kuriem šobrīd bieži jāpieņem smagi lēmumi par ierobežotu resursu sadali.
Diskusijā izskanēja arī priekšlikums kā pirmo soli ieviest vismaz 75% kompensāciju, ko atbalstīja Nacionālā veselības dienesta direktors Āris Kasparāns, uzsverot, ka, lai gan sākotnējais finansiālais ieguldījums varētu būt lielāks, tas ilgtermiņā sniegtu būtisku ieguvumu gan pacientiem, gan valsts budžetam.
Ģimenes ārstu skatījumā 1. tipa diabēta pacienti ir viena no augstākā riska grupām, kurām bieži attīstās smagas un neatgriezeniskas komplikācijas. Kā uzsver Dr. Ainis Dzalbs no Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas – “Komanda, kas spēj mainīt, mums ir”. Dzalbs norāda uz to, ka savlaicīga piekļuve tehnoloģijām ļautu būtiski samazināt šos riskus, kā arī akcentē, ka par šo jautājumu tiek diskutēts jau vairākus gadus un beidzot nepieciešama reāla rīcība.
Starptautiskā pieredze apliecina, ka šādas tehnoloģijas citviet jau ir standarta veselības aprūpes sastāvdaļa. Endokrinoloģijas profesors Uģis Gruntmanis no Dartmutas universitātes norādīja, ka Rietumvalstīs pacientiem tās ir plaši pieejamas, vienlaikus uzsverot nepieciešamību politikas veidotājiem labāk izprast pacientu ikdienas realitāti.
Savukārt pacientu kopienas skatījumu iezīmēja Ivans Mirzojans, students no Rīgas Stradiņa universitātes, uzsverot, ka ar atbilstošām tehnoloģijām diabēts neietekmē dzīves ilgumu, bet bez tām tas būtiski ierobežo dzīves kvalitāti un profesionālās iespējas. Viņš aicina turpināt aktīvi runāt par šo problēmu, lai tā saglabātos sabiedrības un lēmumu pieņēmēju dienaskārtībā.
Gunta Freimane
Publicitātes foto
16.04.2026
