Vēlētāji no politiķiem gaida skaidrus, konkrētus un praktiski īstenojamus soļus, kas uzlabotu sabiedrības veselību. Veselība un zāļu pieejamība ir drošības balsts. Īpaši skaidri to redzam, kad ar droniem, bumbām, loģistikas pārrāvumiem un pat skaļu politisko retoriku saļodzās ierastās ikdienas gaitas. Veselības joma nevar pagaidīt 10 gadus (ja godīgi – pat ne 6 mēnešus), un ar vispārīgām frāzēm nepietiek.
Vairākas Eiropas Savienības (ES) valstis stiprina vietējo zāļu ražošanu, lai mazinātu importa atkarību un rūpējas par zāļu rezervēm. Arī ES dienaskārtībā veselība kļuvusi par reģiona drošības arhitektūras balstu.
Pacients.lv jau laikus sāk skaidrot, kāds ir politisko partiju redzējums par veselības jomu un arī iespējamo veselības ministra kandidātu, sākot vēlēšanu sacensības par vietu Saeimā.
Uzrunājām Saeimā pārstāvētos spēkus. Līdz šim atbildes saņēmām no Zaļo un Zemnieku savienības, Jaunās Vienotības, Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” un Latvija Pirmajā vietā.
Gaidīsim arī citu partiju plānus attiecībā par to, kas katram pacientam ir vissvarīgākais – veselību.
ZAĻO UN ZEMNIEKU SAVIENĪBA (ZZS)
Zaļo un Zemnieku savienības preses sekretāre Dace Līce komentēja, ka par veselības ministra kandidātu un galvenajiem uzdevumiem vēl ir pāragri runāt.
D.Līce informēja, ka ZZS ir sākusi darbu pie 15. Saeimas vēlēšanu programmas. Kopumā, pirmkārt, ZZS uzskata, ka veselības aprūpei ir jābūt tādai pašai prioritātei kā valsts drošībai. Tas nozīmē, ka ir jāsasniedz Ministru kabineta 2022.-2027. gadam apstiprinātās veselības aprūpes pamatnostādnēs definētie mērķi: finansējumam 2027. gadā jāsasniedz 6.1% no IKP. Kaimiņvalstīs tas jau šodien ir sasniegts, uzsver ZZS.
“Līdz ar finansējuma pieaugumu uzlabotos valsts medicīnas pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem un samazinātos rindas uz speciālistu konsultācijām un izmeklējumiem. Tiktu paplašināts kompensējamo medikamentu saraksts un pieaugtu inovatīvo medikamentu pieejamība. Uzmanību vajadzētu veltīt inovatīvo medikamentu pieejamībai onkoloģisko pacientu, sirds un reto slimību pacientiem. Atbalstām Latvijas farmācijas un zāļu ražošanas uzņēmumu produkcijas pieaugumu vietējā tirgū,” norāda ZZS.
ZZS ir par primārās veselības aprūpes pieejamību visā Latvijā, ko nodrošina ģimenes ārsti un viņu komandas locekļi.
JAUNĀ VIENOTĪBA (JV)
PPA Jaunā Vienotība sabiedrisko attiecību konsultante Linda Ozoliņa skaidro, ka par labākajiem kandidātiem veselības un arī citu ministru amatos tiks lemts pēc programmas apstiprināšanas.
Viņa norāda, ka Jaunā Vienotība (JV) veselību redz kā valsts labklājības un drošības neatņemamu sastāvdaļu. Spēcīga veselības aprūpes sistēma nav tikai sociālās politikas jautājums – tā ir ekonomikas attīstības, cilvēkkapitāla un arī nacionālās drošības dimensija. JV atzīst: “Iespējams neesam bijuši pietiekami uzstājīgi šajā jautājumā, un veselības nozare Latvijā ir bijusi nepietiekami finansēta ilgstoši.”
L.Ozoliņa komentē, ka 2024. gadā esot izdevies panākt būtisku budžeta pieaugumu. Tas ļāva paplašināt kompensējamo medikamentu klāstu, attīstīt ambulatoros un stacionāros pakalpojumus. Taču jābūt godīgiem – vienreizēja “piešprice” neatrisina ilgstoša deficīta problēmu un nedod iespēju sistēmiski, prognozējami plānot uzlabojumus ilgtermiņā, viņa piebilst.
Tāpēc JV prioritāte nākamajā periodā būs stabils, pakāpenisks finansējuma pieaugums, kas balstīts skaidros mērķos un rezultātos. JV mērķis veselības budžetam – vismaz 5% no IKP. L.Ozoliņa uzsver, ka līdztekus finansējuma pieaugumam ir jāpārskata arī veselības aprūpes finansēšanas modelis kopumā, lai tas būtu ilgtspējīgs, prognozējams un taisnīgs gan pacientiem, gan nozares profesionāļiem. Bez strukturālām izmaiņām tikai papildu līdzekļi sistēmu nepadarīs efektīvāku.
Viņa turpina: “Vienlaikus šajos gados ir uzsāktas būtiskas un sen nepieciešamas strukturālas pārmaiņas. Pirmkārt – veselības datu digitalizācija un sistēmu sinhronizācija. Tas ļaus piekļūt kvalitatīviem datiem un pieņemt datos balstītus lēmumus. Tiek veidots vienots digitālais pieraksts, kas ir priekšnoteikums rindu mazināšanai līdz pat 20 % un caurspīdīgākai pakalpojumu pieejamībai. Digitālie risinājumi ir tikai viens no instrumentiem rindu mazināšanai. Paralēli ir mērķtiecīgi jāstiprina cilvēkresursi – īpaši motivējot ārstus darbam reģionos, investējot ģimenes ārstu prakšu ambulatoro pakalpojumu attīstībā, arī uzsākta slimnīcu tīkla un pakalpojumu pārskatīšana – ar mērķi nodrošināt kvalitāti, efektivitāti un skaidru pakalpojumu sadalījumu.
Zāļu pieejamības jomā ir īstenoti pasākumi, kas samazina iedzīvotāju izdevumus, strauji paplašināts kompensējamo medikamentu klāsts, un Eiropas līmenī Latvija aktīvi iestājas par vienlīdzīgākiem principiem inovatīvo un kritisko medikamentu pieejamībā. Veselības ministrs kopā ar citu mazo valstu kolēģiem ir konsekventi aizstāvējis, ka pacientu iespējas nedrīkst būt atkarīgas no valsts tirgus lieluma. Šos pasākumus plānojam arī mērķtiecīgi pilnveidot un attīstīt – gan veidojot mērķtiecīgu atbalstu iedzīvotājiem, gan atbalstot vietējo ražotāju iesaisti kritisko medikamentu ražošanā.”
Runājot par nākamo politisko periodu – partijā šobrīd notiek iekšējas diskusijas, lai vienotos par kopīgu redzējumu un izstrādātu kvalitatīvu veselības programmu. “Mūsu prioritāte ir saturs – skaidri mērķi veselības aprūpes attīstībai un veselības pakalpojumu pieejamības uzlabošanai. Viens no būtiskākajiem virzieniem noteikti būs prevencijas attīstība un dzīves kvalitātes uzlabošana pacientiem. Ilgtermiņā veselības sistēma nevar balstīties tikai uz ārstēšanu – tai jābalstās arī uz savlaicīgu slimību atklāšanu, veselīga dzīvesveida veicināšanu un hronisko pacientu kvalitatīvu aprūpi,” pauž JV pārstāve.
Viņa piebilst, ka veselība mūsu redzējumā nav kampaņas lozungs – tā ir ilgtermiņa valsts attīstības prioritāte, kurai nepieciešama politiska konsekvence, profesionāla vadība un stabils finansējums.
NACIONĀLĀ APVIENĪBA “VISU LATVIJAI!”-“TĒVZEMEI UN BRĪVĪBAI/LNNK”
Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” sabiedrisko attiecību speciāliste Laima Melkina informē, ka pašlaik partija nav izvirzījusi veselības ministra amata kandidātu nākamajam vēlēšanu periodam. “Mūsu ieskatā, būtiskākais ir nevis amats pats par sevi, bet skaidrs rīcības plāns un profesionāla komanda, kas spēj īstenot vēlētājiem dotos solījumus,” viņa argumentē.
L.Melkina turpina: “Runājot par galvenajiem uzdevumiem veselības nozarē, tie būs balstīti mūsu vēlēšanu programmā – tostarp veselības aprūpes pieejamības uzlabošana, rindu mazināšana uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem, mediķu atalgojuma un darba apstākļu uzlabošana, kā arī sistēmas pārvaldības un finansējuma efektīvāka izmantošana.”
Attiecībā par prioritātēm nākamajā politiskajā periodā partijas pārstāve norāda sekojošo:
- Piekļuve un rindas: nodrošināt savlaicīgu piekļuvi pakalpojumiem visā Latvijā, ieviešot vienotu rindu pārvaldību un mērķētu finansējumu, lai būtiski samazinātu gaidīšanas laikus diagnostikā un plānveida ārstēšanā.
- Medicīnas personāls: konkurētspējīgs atalgojums, rezidentūras vietu palielināšana un īpaši atbalsta mehānismi darbam reģionos, lai mazinātu personāla trūkumu un stabilizētu sistēmu.
- Stabils finansējums un efektivitāte: pakāpeniska finansējuma palielināšana un stingrāka līdzekļu izmantošanas kontrole, ieviešot rezultātos balstītu plānošanu un caurspīdīgus efektivitātes rādītājus.
- Zāļu un pakalpojumu pieejamība: samazināt pacientu līdzmaksājumus, stiprināt zāļu piegāžu drošību un paātrināt kompensējamo zāļu pieejamību, kā arī paplašināt to klāstu ar jauniem, inovatīviem medikamentiem.
- Reģionu un sistēmas noturība: attīstīt reģionālās slimnīcas, telemedicīnu un krīžu gatavību, stiprinot veselības aprūpi kā valsts drošības elementu.
- Valsts līmeņa mākslīgā intelekta pacienta–ārsta sadarbības modelis: ieviest vienotu valsts mēroga digitālu risinājumu, balstītu uz divu ekrānu principu, kas nodrošina strukturētu pacienta datu ievadi, klīnisko lēmumu atbalstu un automātisku dokumentāciju, vienlaikus ievērojot pacienta tiesības, datu drošību un ārsta profesionālo autonomiju. Mērķis ir uzlabot ārstēšanas kvalitāti, samazināt administratīvo slogu un efektīvāk izmantot ārsta darba laiku.
LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ (LPV)
LPV valdes locekle Līga Krapāne norādīja, ka par Veselības ministra kandidātu partija varētu lemt maijā gaidāmajā kongresā līdzās citu ministru amatu kandidātiem.
LPV mērķis ir uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, samazināt gaidīšanas rindas un nodrošināt savlaicīgu, kvalitatīvu aprūpi onkoloģiskajiem pacientiem, izveidojot stabilu un ilgtspējīgu finansēšanas sistēmu.
LPV norāda, ka Latvijas veselības aprūpes sistēmā pastāv vairākas strukturālas problēmas:
- nepietiekams publiskais finansējums,
- garas rindas uz diagnostiku un speciālistiem,
- nevienlīdzīga pakalpojumu pieejamība reģionos,
- ierobežota piekļuve jaunām onkoloģijas zālēm,
- nepietiekams cilvēkresursu nodrošinājums.
Onkoloģijā īpaši kritiska ir novēlota diagnostika un ārstēšanas uzsākšana.
Runājot par politikas prioritātēm, L.Krapāne uzsver sekojošas: stabils veselības aprūpes finansējums (palielināt finansējumu līdz vismaz 6–7% no IKP, ieviest daudzgadu budžeta plānošanu, pārskatīt pakalpojumu tarifus, izveidot atsevišķu onkoloģijas finansēšanas programmu.); mazināt rindas (palielināt valsts apmaksāto pakalpojumu apjomu, ieviest vienotu digitālo rindu sistēmu, paplašināt diagnostikas pieejamību reģionos, izmantot publiskā–privātā sektora sadarbību.); stiprināt onkoloģijas aprūpi (garantēts diagnostikas termiņš – līdz 30 dienām), garantēts ārstēšanas uzsākšanas termiņš, kompensējamo zāļu pieejamības paplašināšana, rehabilitācijas un paliatīvās aprūpes attīstība, multidisciplināras ārstēšanas komandas.
LPV piecu gadu rīcības plāns (2026–2030) paredz sekojošus posmus:
1. gads — sistēmas stabilizācija
- grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā,
- finansējuma pieauguma grafika apstiprināšana,
- vienotās rindu pārvaldības sistēmas izstrāde,
- onkoloģijas programmas izveide.
Rezultāts: skaidra finansēšanas un pakalpojumu plānošanas sistēma.
2. gads — diagnostikas pieejamības paplašināšana
- papildu finansējums izmeklējumiem,
- “zaļā koridora” pilnīga ieviešana onkoloģijā,
- reģionālo diagnostikas centru stiprināšana,
- skrīninga programmu paplašināšana.
Rezultāts: samazinās diagnostikas gaidīšanas laiks.
3. gads — ārstēšanas pieejamība
- kompensējamo zāļu saraksta paplašināšana,
- multidisciplināro komandu ieviešana visos lielajos centros,
- publiskā–privātā sektora sadarbības projekti.
Rezultāts: ātrāka ārstēšanas uzsākšana.
4. gads — cilvēkresursi un reģioni
- mediķu atalgojuma palielināšana,
- reģionālo slimnīcu stiprināšana,
- māsu un ģimenes ārstu pieejamības uzlabošana,
- rehabilitācijas pakalpojumu paplašināšana.
Rezultāts: uzlabota pakalpojumu pieejamība ārpus Rīgas.
5. gads — kvalitāte un ilgtspēja
- rezultātu izvērtēšana,
- kvalitātes indikatoru sistēma,
- finansēšanas modeļa pilnveidošana,
- ilgtermiņa veselības aprūpes stratēģija.
Rezultāts: stabila, prognozējama veselības aprūpes sistēma.
LPV uzsver, ka nepieciešams risināt bērnu psihiskās veselības aprūpes krīzi, jo pašlaik, pēc partijas paustā, uz bērnu psihiatra konsultāciju valsts apmaksātā kārtībā jāgaida mēnešiem vai pat gadiem; trūkst klīnisko un izglītības psihologu bērniem; reģionos pakalpojumi praktiski nav pieejami; pieaug bērnu ar depresiju, trauksmi, uzvedības traucējumiem un attīstības traucējumiem skaits, un agrīna palīdzība netiek nodrošināta, kas vēlāk rada lielākas sociālās un ekonomiskās izmaksas. Attiecīgi politiskais mērķis būtu piecu gadu laikā samazināt gaidīšanas laiku uz bērnu psihiatra konsultāciju līdz 30 dienām, nodrošināt psihologa pieejamību katrā pašvaldībā, ieviest agrīnās intervences sistēmu bērniem ar attīstības un emocionāliem traucējumiem.
Attiecīgi solītie konkrētie risinājumi būtu: cilvēkresursu palielināšana (palielināt budžeta vietas bērnu psihiatrijas rezidentūrā; ieviest stipendiju un saistību programmu darbam reģionos; finansēt valsts apmaksātas klīniskā psihologa apmācības vietas; izveidot atbalsta programmas jauno speciālistu piesaistei) un valsts apmaksātu pakalpojumu paplašināšana:
- Noteikt minimālo psihologa konsultāciju skaitu gadā bērnam (piemēram, 10–20 sesijas).
- Ieviest skaidru nosūtīšanas sistēmu no ģimenes ārsta.
- Paplašināt valsts kompensāciju arī privātajiem speciālistiem, ja valsts sektorā rinda pārsniedz 60 dienas.
Tāpat būtiska būtu reģionālās pieejamības uzlabošana. Svarīgs aspekts būtu arī bērnu zobārstniecības pakalpojumu pieejamības nodrošināšana.
Gaidīsim arī citu partiju komentārus!
Saziņai: info@pacients.lv
Foto: Freepik
30.03.2026
