Tuvredzība, tālredzība, astigmātisms – ar šīm redzes problēmām saskaras daudzi. “Veselības centru apvienības” ķirurģijas klīnikas “Aiwa Clinic” oftalmoloģe Ingrīda Kozlovska skaidro, kad risinājums var būt ķirurģiska metode – redzes lāzerkorekcija, kā tā strādā un ko svarīgi ņemt vērā, to izvēloties.
“Redzes lāzerkorekcijas laikā ar lāzeru tiek izmainīts radzenes priekšējais izliekums, lai gaismas stari fokusētos tieši uz tīkleni. Lāzerkorekcijā izmanto divu veidu lāzeru – eksimerlāzeru, kas slīpē radzeni, un femtosekunžu lāzeru, kas atdala radzenes slāņus,” skaidro oftalmoloģe un uzsver, ka ar redzes lāzerkorekcijas metodi var koriģēt gan tuvredzību, gan tālredzību un astigmātismu. Cilvēkiem pēc 40 gadu vecuma, kuri vēlas atbrīvoties no lasāmbrillēm, ir pieejama individuāli programmējama mikromonokorekcija (Presbyond).
Lāzerkorekciju var veikt arī nelielas tuvredzības gadījumā, piemēram, ja ir -0,75 un pat -0,5 dioptrijas. “Gluži kā visiem pacientiem, arī šādā reizē operācijas nepieciešamība jāizvērtē individuāli, atkarībā no sūdzībām, ikdienas vajadzībām un darba specifikas. Svarīgākais ir, vai šī redzes korekcija būtiski uzlabos cilvēka dzīves kvalitāti un vai ieguvums atsver procedūru.”
Koriģēt redzi ar lāzeru var dažādi
Oftalmoloģe norāda, ka lāzerkorekcijai ir vairāki veidi: “FemtoLASIK operācijas laikā tiek izveidots radzenes atloks, pēc tam ar lāzeru koriģē radzenes formu un atloku novieto atpakaļ. Šai metodei raksturīga ātra redzes atjaunošanās un minimāls diskomforts. Lielākā daļa pacientu redz labi jau nākamajā dienā un var atgriezties pie vairākām ikdienas aktivitātēm, taču ir jāievēro pēcoperācijas rekomendācijas.
TransPRK korekcija tiek veikta virspusēji bez atloka. Tā ir piemērota plānākai radzenei, taču ir ilgāks dzīšanas periods un redze parasti atjaunojas dažu dienu līdz nedēļu laikā.
Savukārt SMILE pro ir jaunākā metode, kur femtosekunžu lāzers izveido lēcveida audu fragmentu radzenē, ko izņem caur nelielu iegriezumu. Šīs metodes priekšrocība ir mazāks sausās acs risks un tā ir īpaši piemērota aktīviem, sportiskiem cilvēkiem. Atveseļošanās parasti ir līdzīga kā pēc LASIK.”
FemtoLASIK un SMILE pro lāzerkorekcijas metodēs tiek izmantots jaunākās paaudzes VisuMax800 lāzers, kas pieejams vien dažās Baltijas valstu klīnikās.
Ko lāzers izdara acī?
Vienkāršiem vārdiem: lāzers ļoti precīzi “noslīpē” radzeni, mainot tās formu. Oftalmoloģe skaidro: “Lai izmainītu acs gaismas laušanas spēju jeb refrakciju, nepieciešams padarīt radzenes virsmu plakanāku (tuvredzības gadījumā) vai stāvāku (tālredzības gadījumā), vai vienā virzienā plakanāku, citā stāvāku (astigmātisma gadījumā). Procedūras laikā lāzers negriež un nededzina aci – tas darbojas mikronu precizitātē, noņemot plānu audu slāni. Acs dziļākie audi netiek skarti, visa korekcija notiek kontrolēti un katram pacientam individuāli. Lāzerkorekcija parasti ilgst 10–30 minūtes abām acīm, bet lāzera iedarbība katrai acij aizņem tikai dažas sekundes.”
Kā nemirkšķināt?
Šādas bažas, iespējams, pastāv, taču ārste skaidro, ka procedūras laikā mirkšķināt acis nemaz nav iespējams, jo plakstiņus atvērtus notur speciāls instruments (plakstiņu turētājs), ko ievieto neilgi pirms procedūras. Tas nerada sāpes, tikai vieglu spiediena sajūtu.
“Mūsdienu lāzerkorekcijas iekārtas ir aprīkotas arī ar acu kustību izsekošanas sistēmām – ja acs nedaudz pakustas, lāzers automātiski pielāgojas vai uz mirkli apstājas. Tāpēc procedūra ir droša un precīza. Tas, ka lāzers spēj kompensēt nelielas acu kustības, nenozīmē, ka procedūras laikā pacients var skatīties, kur pagadās. Sadarbība ar ķirurgu ir ārkārtīgi svarīga – ir jāfokusē skatiens uz norādīto gaismas punktu. Tas ļauj procedūrai noritēt ātri, precīzi un bez liekām pauzēm,” saka oftalmoloģe.
Redzes pasliktināšanās pēc korekcijas – vai tikai mīts?
Ingrīda Kozlovska apgalvo: “Tas ir bieži izplatīts mīts. Lāzerkorekcijas rezultāts nevar pazust, jo radzenes forma ir izmainīta neatgriezeniski. Klīniski nozīmīga redzes pasliktināšanās pēc lāzerkorekcijas sastopama salīdzinoši reti un nepieciešamība pēc papildu korekcijas rodas pavisam nelielai daļai cilvēku. Pareizi izvērtējot pacientu pirms operācijas, šāds risks ir minimāls.
Tiesa, jāņem vērā, ka audi ir dzīvi un redze var mainīties dabisku izmaiņu rezultātā. Piemēram, pēc 40–45 gadiem parādās ar vecumu saistītas redzes izmaiņas jeb presbiopija, kas skar pilnīgi visus cilvēkus, arī tos, kuriem redze iepriekš koriģēta ar lāzeru.”
Kad operāciju labāk neveikt
Redzes kvalitāte ne vienmēr ir pietiekams pamats operācijai. Oftalmoloģe min vairākus iemeslus, kāpēc lāzerkorekcija var nebūt piemērota: “Galvenās kontrindikācijas šai operācijai ir izteikti plāna radzene un acu slimības, piemēram, specifiska radzenes slimība keratokonuss. Neprognozējams operācijas rezultāts var būt, ja cilvēkam ir, piemēram, autoimūna slimība, cukura diabēts ar komplikācijām.”
Ir situācijas, kad operāciju nākas atlikt. “Lāzerkorekciju neveic grūtniecības vai zīdīšanas laikā. Ja ir sausās acs sindroms vai plakstu iekaisums, vispirms tos ārstē, un tikai pēc tam var veikt lāzerkorekciju. Arī nestabila redze ir iemesls atlikt operāciju līdz stabilizējas refrakcija. Tātad pat ja redze ir slikta, ārsts izvērtēs visus riskus un tikai tad noteiks, vai šī procedūra ir droša un lietderīga. Svarīgākais, lai cilvēks iegūs ilgtspējīgu rezultātu,” uzsver oftalmoloģe.
Līga Ribkinska
Publicitātes foto
21.052026
