Redze ir svarīga maņa – tā paver pasauli, ļauj ieraudzīt krāsas, sniedz iespēju izzināt, iegūt informāciju, kas bērnam, jo īpaši, skolas vecumā nozīmē pilnvērtīgi attīstīties.
Cik svarīgi ir laikus pārbaudīt redzi un kas darāms, ja nepieciešama korekcija, – stāsta “Veselības centru apvienības” (VCA) ķirurģijas klīnikas “AIWA Clinic” oftalmoloģe Vineta Aizkalna.
Kas liecina par redzes problēmām?
Oftalmoloģe Vineta Aizkalna saka: “Esot kopā ar bērnu, vecākiem būtu jāpamana, ja bērns slikti redz, un jāsaprot, vai ir grūtības redzēt tuvumā vai tālumā. Pazīmes, kas par to liecina, ir, piemēram, acu miegšana, tuvošanās priekšmetam, kas jāsaskata, kaut kā, kas atrodas turpat tuvumā (piemēram, pildspalva uz rakstāmgalda), neredzēšana. Ejot dabā, signāls var būt, ja bērns nepamana putnu, stirnu, ko citi redz. Varbūt bērnam sagādā grūtības uzsākt lasīt, kaut gan viņš jau ir iemācījies pazīt visus burtus.
Bieži vien bērns pats neko par redzes grūtībām nesaka, jo nesaprot, ka ar to kaut kas nav kārtībā. Ja ģimenē ir vairāki bērni, iespējams, vecākiem ir vieglāk saprast, vai kāds no viņiem redz sliktāk, vai detaļu pamanīšana prasa ilgāku laiku, vai ir grūtības kaut ko atrast, izlasīt tekstu tuvumā vai tālumā. Dažkārt skolā bērns no sava sola redz apmierinoši, taču mājās mēdz regulāri kaut ko nepamanīt vai, izbraucot kopā ar vecākiem ārpus mājām, nonāk diskomfortā, jo kaut ko neredz.”
Oftalmoloģe skaidro, ka visgrūtāk redzes problēmas pamanīt var būt pirmsskolas vecuma bērniem, jo viņi noteikti to nepastāstīs. Šajā vecumā bērns var būt ļoti aktīvs, nevar mierīgi nosēdēt, viņam ir grūti noturēt interesi. Savukārt lielāks bērns, lai saskatītu, visticamāk miegs acis, turēs slīpi galvu, skatīsies caur pieri vai cels un augšu zodu.
“Ja vecākiem ir laba redze, viņi ātrāk sapratīs, ka bērns redz sliktāk, bet, ja pašiem ir redzes traucējumi, bieži vien tad pieņem, ka viss nebūt nav jāredz. Taču, ja redzes problēmas ir vecākiem, visai iespējams, ka tās var būt arī bērniem, tādēļ tas ir vēl viens pamatots iemesls doties ar bērnu pie oftalmologa,” saka Vineta Aizkalne. Ārste novērojusi, ka vairumam no mums nav izveidojies ieradums doties uz profilaktiskām pārbaudēm, un šā iemesla dēļ vecāki arī bērnus mēdz laikus pie ārsta neaizvest, taču regulāra redzes pārbaude būtu viens solis, lai veidotu profilaktisku ārsta apmeklējumu ieradumu.
Ko pārbauda oftalmologs?
Nepareizi būtu domāt, ka acu ārsta apmeklējums bērnam aprobežojas tikai ar burtu rindu skatīšanu, aizklājot vienu un otru aci. Oftalmoloģe skaidro: “Jo mazāks bērns, jo pārbaudi veikt ir grūtāk. Tomēr bērnu redzes pārbaude ir daudzpusīga un kvalitatīva: ārsts pārbauda ne tikai spēju saredzēt burtus, bet arī acu kustības, zīlīšu reakcijas, kas var būt dažādas, skata acs anatomiju. Tāpat oftalmologa rīcībā ir arī binokulārie testi, kas sniedz iespēju novērtēt abu acu spēju darboties kā vienotai redzes sistēmai.”
Vineta Aizkalne stāsta, ka biežākie vizītes laikā atklātie redzes traucējumi ir tuvredzība, tālredzība vai astigmātisms. “Iespējams arī, ka šie traucējumi ir tuvu normai, taču ir jūtami kādas slodzes apstākļos. Dažkārt atklājam akomodācijas jeb “zūma funkcijas” traucējumus, kas var rasties, ja bērns par daudz skatās tuvumā (piemēram, viedtālrunī, vai bieži veic kādu citu darbību tuvumā).
Apskatē var konstatēt šķielēšanu, ko dažkārt vecāki jau ir pamanījuši, tomēr citreiz – nē. Bērniem mēdz būt arī “slinkā” acs, kas nozīmē, ka slikti redz tikai ar vienu aci. Parasti tas notiek, ja pārbaudēs kaut kas ir palaists garām, piemēram, obligātajā redzes pārbaudē sešu gadu vecumā bērns ir pamanījies palūrēt gar acs aizklājējlāpstiņu ar otru aci.
No piecu gadu vecuma, kad bērnam jau ir jābūt apguvušam krāsas, veicot īpašu testu, var atklāt arī daltonismu. Taču tā būs tikai šī fakta konstatācija, jo to nevar mainīt, turklāt dažiem apjausma, ka kādas krāsas neredz tā, kā citi, rada papildu pārdzīvojumus.”
Diagnoze noteikta: kas tālāk?
Vineta Aizkalne norāda: “Ja konstatēta šķielēšana, paskaidrojam vecākiem, vai to var koriģēt ar brillēm, vai tā ir periodiska šķielēšana, ko tikai novēro, vai arī būs nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās.
Ja atklājas tālredzība vai tuvredzība, visbiežāk izrakstām brilles, kas uzlabo redzes asumu. Retos gadījumos mēdz būt redzes traucējumi, kurus nevar uzlabot ar briļļu korekciju, piemēram, redzes nerva atrofija, tīklenes izmaiņas, acs priekšējo daļu anatomiskas izmaiņas. Tad jāveic specifiski izmeklējumi, lai saprastu redzes traucējuma iemeslu. Pēc tam redzes speciālists novērtē, vai ar tādu redzi, kāda ir, bērns var apmeklēt parasto skolu. Visbiežāk šādas problēmas atklājas tieši, nonākot līdz mācību procesam, jo pirms skolas posmā ar ikdienas lietām un darbībām bērns ir spējis tikt galā samērā labi. Vai redzes problēmas izdodas atklāt ātrāk, lielā mērā ir atkarīgs no tā, cik daudz laika vecāki pavada kopā ar bērnu un cik ir vērīgi.”
Parasti līdz skolas vecumam bērniem sastopama tālredzība, jo fizioloģiski cilvēki piedzimst ar vieglu līdz mērenu tālredzību. Līdz septiņu gadu vecumam redze attīstās un tālredzība samazinās. Savukārt no desmit gadu vecuma vērojama tuvredzība jeb “mīnusu” parādīšanās.
Diezgan izplatīta redzes problēma bērniem ir arī astigmātisms. Tā iemesls ir redzes traucējums, kas attīstās neregulāras acs radzenes vai lēcas formas rezultātā.
Kad diagnoze ir noteikta, seko oftalmologa rekomendācijas – ir nepieciešama redzes korekcija vai nav. “Piemēram, ja redze ir 70 %, kas atbilst redzes normai skolas vecuma bērniem, nākamo kontroles vizīti pie acu ārsta var plānot pēc 6-8 mēnešiem. Var arī izrakstīt brilles, ko bērns izmanto tad, kad ir vajadzība.
Ja ir liels mīnuss, lai sasniegtu skolēna redzes normu (70 %), brilles būs jānēsā pastāvīgi. Jāatzīmē, ka pirmsskolas vecuma bērniem redzes normas ir elastīgākas, jo šajā vecumā bērni ir pieskatīti un vieni paši nekur nedodas.
Pirmsskolas vecuma bērniem, kam diagnosticēta tālredzība un nav attīstījusies redze, sākumā atkārtota redzes kontrole pie acu ārsta jāveic ik pa 3-4 mēnešiem, tad – pēc 6 mēnešiem, pēc tam – vienu reizi gadā, kamēr sasniedz maksimālu redzes asumu. Taču visbiežāk ārstēšanas plāns ir individuāls, atkarīgs no bērna redzes asuma.
Pēc 10 gadu vecuma, kad parādās tuvredzība, acu ārstu apmeklē vienu reizi gadā, bet, ja ir sūdzības par redzes pasliktināšanos, apmeklējumu biežumu nosaka atbilstoši individuālam ārstēšanas plānam.
Jāņem vērā, ka, bēram augot, aug arī “mīnusi.””
Vai bērns drīkst lietot lēcas?
“AIWA Clinic” oftalmoloģe Vineta Aizkalne uzsver, ka lēcas var lietot tikai tad, kad bērns pats tās var ielikt un izņemt. “Parasti saku: no brīža, kad vecāki ir droši, ka bērns ikreiz pirms lēcu ielikšanas un izņemšanas nomazgā rokas. Higiēna ir svarīga tāpēc, ka, lietojot lēcas, acī var viegli iekļūt infekcija, kas, laikus neārstēta, mēdz rezultēties pat ar redzes zudumu. Apzināta higiēnas ievērošana diez vai iespējama agrāk par 12-14 gadu vecumu. Vai arī vecākiem jāuzņemas pilnu atbildību par drošu lēcu lietošanu jaunākam bērnam.
Tomēr vēlos uzsvērt, ka lēcas der no brīža, kad bērns pats var parūpēties par sevi, kontaktlēcām, kad viņam ir izpratne par acu veselību, kad saprot, cik stundas lēcas var atrasties acīs, kad ņem vērā, ka ar lēcām nedrīkst iet gulēt, peldēt.
Bērniem, kuri lieto kontaktlēcas, redzi ieteicams pārbaudīt ik pēc sešiem mēnešiem. Arī, ja nav sūdzību, ir svarīgi pārliecināties, ka ar acīm viss ir kārtībā.”
Ko iesaka acu veselības veicināšanai?
Vecākiem būtu svarīgi pievērst uzmanību, vai bērns pietiekami laika pavada svaigā gaisā. “Pētījumi apstiprina, ka ārā pavadītas divas stundas dienā neļauj pārāk sasprindzināt redzi tuvumā. Skatoties tālāk par pieciem metriem, mēs atslābinām akomodāciju (acs spēju pielāgoties, lai skaidri saskatītu priekšmetus dažādos attālumos), bet līdzko atgriežamies tuvuma darbos, to sasprindzinām,” norāda oftalmoloģe un uzsver, ka laiku, ko bērns pavada, skatoties tuvumā, vajadzētu strukturēt. “Pēc 40 minūtēm ir jāņem pauze. Ideāli, ja nākamās 20 minūtes bērns skatās tālāk par pieciem metriem. Ja nevar iziet ārā, var veikt citas darbības, piemēram, sakārtot istabu.
Ja bērnam nepieciešama redzes korekcija, aicinu ievērot ārsta rekomendācijas. Piemēram, ja konstatēta dioptrija -5, bet brilles bērns uzliek tikai, kad skatās televizoru, tas nebūs pareizi.
Ar pirmsskolas vecuma bērnu aicinu apmeklēt acu ārstu, negaidot brīdi pirms skolas gaitu sākuma, un jau no bērnības mācīt profilaktiski rūpēties gan par redzi, gan veselību kopumā,” uzsver oftalmoloģe Vineta Aizkalna.
Līga Ribkinska
Publicitātes foto
12.08.2026
