Latvijai ir jāizstrādā vienots rīcības plāns, kas precīzi un detalizēti nosaka, kā veselības aprūpes un farmācijas nozare krīzes apstākļos nodrošinās medicīnisko palīdzību un zāļu pieejamību iedzīvotājiem. Tajā jāparedz skaidrs atbildības un pienākumu sadalījums, kā arī praktiska sadarbība starp valsts institūcijām, ārstniecības iestādēm, neatliekamo palīdzību, aptiekām, zāļu apgādes uzņēmumiem un ražotājiem.
Šādu nepieciešamību eksperti akcentēja starptautiskajā konferencē “Pirmā aizsardzības līnija. Veselības aprūpe un farmācija valsts noturībā”, kas 15. oktobrī norisinājās Rēzeknē, Latgales vēstniecībā GORS.
Kā konferencē uzsvēra gan vietējie, gan ārvalstu eksperti, krīzes gatavību nevar nodrošināt tikai ar atsevišķu iestāžu vai uzņēmumu iekšējiem plāniem vai zāļu rezervēm. Savlaicīgi ir jāsaskaņo visas sistēmas darbība: kā pacienti saņem palīdzību, kā ārstniecības iestādes un aptiekas turpina darbu elektroapgādes vai sakaru pārrāvumu laikā, kā tiek nodrošināta zāļu piegāde un ražošana, kā notiek informācijas apmaiņ un rīcības koordinācija. Igaunijas un Ukrainas pieredze, ko eksperti analizēja konferencē, sniedz konkrētus piemērus gan rezervju uzturēšanai, gan piegādes un ražošanas nepārtrauktībai.
“Veselības aprūpes uzņēmumi, aptiekas un arī zāļu ražošana ir daļa no valsts kritiskās infrastruktūras un tiem ir būtiska loma arī ārkārtas situācijās. Nozarē ir vienota izpratne, ka veselības aprūpes sistēmas noturība ir daļa no kopējās valsts aizsardzības un tai nepieciešama koordinēta rīcība. Tomēr, ar apzināšanos vien ir par maz. Ir akūti nepieciešams konkrēts un precīzi izprotams koordinācijas plāns. Tieši tāpēc sagaidām, ka valsts beidzot uzņemsies līderību un spēs veidot dialogu un sadarbību ar nozari, lai izstrādātu vienotu noturības plānu. Medicīnas iestādēm, laboratorijām, neatliekamās palīdzības dienestam, slimnīcām, ģimenes ārstiem, zāļu ražotājiem un apgādes uzņēmumiem, pacientu organizācijām ir jābūt vienā rīcības algoritmā valsts krīžu vadībā, lai pacienti turpinātu saņemt viņiem nepieciešamo ārstēšanu un medikamentus. Tas ir dzīvību jautājumus. Turklāt sistēmas noturība nav tikai zāļu un citu medicīnas preču krājumi slimnīcu noliktavās. Noturības būtisks elements ir arī spēja un kompetences vajadzīgajā brīdī zāles saražot un tās nogādāt līdz pacientiem,” norāda Latvijas zāļu ražotāju asociācijas izpilddirektore Signe Jantone.
Krīzē sniedzamā palīdzība un resursu sadale jāplāno iepriekš
Uz to, ka krīze noteikti būs, lai gan pašlaik vēl nezinām, kad, norādīja Valsts kancelejas Krīzes vadības centra vadītājs pulkvedis Arvis Zīle. Viņš piebilda, ka ārkārtas situācija reti skar tikai vienu jomu un tās sekas lielā mērā nosaka tas, cik labi esam sagatavoti un spējam rīkoties saskaņoti. Veselības aprūpes nepārtrauktība ir cieši saistīta ar elektroapgādes, mobilo sakaru, ūdensapgādes, degvielas un norēķinu pieejamību, tāpēc gatavība krīzei jāveido, saskaņojot dažādu nozaru rīcību un savlaicīgi nosakot, kuri pakalpojumi jānodrošina nepārtraukti, kuri jāatjauno iespējami ātri un kurus uz laiku var ierobežot.
Šīs prioritātes jānosaka pirms krīzes, ņemot vērā iedzīvotāju drošību un pieejamos resursus. Arī sabiedrībai jāzina, kādu palīdzību tā varēs saņemt. Pulkvedis akcentēja Krīzes vadības centra lomu starpnozaru sadarbības koordinēšanā, proti, informācijai par veselības nozares vajadzībām centrā jānonāk savlaicīgi un pēc skaidriem kritērijiem, savukārt ģeneratoru un degvielas nodrošināšanai slimnīcām un aptiekām jābūt koordinētai. Eksperts norādīja, ka būtiskas ir arī kopīgas mācības, kurās iesaistītās nozares pārbauda spēju sniegt palīdzību cietušajiem vienotā scenārijā – arī bez elektrības un sakariem.
Noturība krīzes situācijās ietver gan savlaicīgu risku apzināšanu un gatavošanos, gan spēju saglabāt svarīgās funkcijas dažāda līmeņa un cēloņu ārkārtas situācijās, elastīgi pārkārtot resursus un pēc traucējumiem atjaunot darbu, tāpēc rīcības plāni regulāri jāpārbauda un jāpilnveido atbilstoši praktiskajai pieredzei.
Ukrainas pieredze: jāaizsargā visa piegādes ķēde
Latvijas zāļu ražotāja AS “Olpha” Ukrainas meitasuzņēmuma vadītājs Andrijs Metaļskis (Andrii Metelskyi) konferencē vērsa uzmanību, ka farmācijas nozares gatavība krīzei aptver izejvielas, ražošanu, loģistiku, regulējumu un darbinieku spēju turpināt darbu. Pārtrūkstot starptautiskajām piegādēm, lokālās ražošanas jaudas ir stratēģiska priekšrocība. Ukrainas Veselības ministrijas dati uz 2026. gada 1. septembri liecina par 2687 bojātiem vai iznīcinātiem veselības aprūpes infrastruktūras objektiem 854 iestādēs. No tiem 340 objekti 127 iestādēs ir pilnībā iznīcināti. Vēl 650 neatliekamās palīdzības transportlīdzekļi ir iznīcināti, bojāti vai sagrābti. Šie skaitļi parāda, ka militāra apdraudējumu gadījumā arī medicīnas infrastruktūra var kļūt mērķi, kuras noturība ir mērķtiecīgi jāveido un jāplāno.
A.Metaļskis kā vienu no būtiskākajām ievainojamībām Ukrainas gadījumā izcēla zāļu un izejvielu sākotnējo koncentrāciju vienā vai divās lielās noliktavās. Tā vietā viņš aicināja plānot izkliedētāku piegāžu tīklu un alternatīvus piegāžu maršrutus, laikus apzinot un veidojot sadarbības arī ar tuvējām valstīm. Tāpat viņš aicināja valsts rezervēs paredzēt ne tikai konkrētus medikamentus vai preces, bet arī izejvielas vismaz 3-6 mēnešu periodam. Gatavo zāļu rezerves palīdz pārvarēt sākotnējos traucējumus, savukārt izejvielu pieejamība ļauj turpināt ražošanu ilgstošas krīzes apstākļos. Ražošanas nepārtrauktībai līdzās rezerves elektroapgādei jāplāno arī degvielas un ūdens pieejamība, kā arī darbinieku aizsardzība.
Ukrainas pieredze izgaismo arī strauja pieprasījuma risku. kad dažu dienu laikā pieprasījums var pārsniegt ierasto trīs mēnešu pārdošanas apjomu. Tāpēc A. Metaļskis akcentēja savlaicīgu datu apmaiņu par krājumiem un pieprasījumu, kā arī iespēju pārdalīt zāles starp ārstniecības iestādēm.
Igaunijā valsts zāļu rezerves uztur sadarbībā ar lieltirgotājiem
Savukārt Igaunijas Stratēģisko rezervju aģentūras vadītājs Ando Lipimans (Ando Leppiman) iepazīstināja ar Igaunijā izveidoto stratēģisko rezervju pārvaldības modeli, kurā valsts izmanto esošo zāļu apgādes infrastruktūru. Papildu zāļu krājumus glabā lieltirgotāji, nodrošinot to apriti un loģistiku, savukārt valsts iepērk un apmaksā rezervju uzturēšanas pakalpojumu. Šis modelis aptver aptuveni 200 zāles viena mēneša patēriņam. Galvenā uzmanība pievērsta biežāk lietotajām ambulatorajām zālēm un medikamentiem, kuriem nav alternatīvu. Rezervēs iekļaujamo zāļu izvēli iesaka Igaunijas zāļu uzraudzības iestāde, un sarakstu regulāri pielāgo riskiem un tirgus situācijai.
Igaunijas Stratēģisko rezervju aģentūras vadītājs uzsvēra, ka tādējādi zāles pastāvīgi atrodas apritē: vispirms izplata medikamentus ar tuvāko derīguma termiņu, bet krājumus atjauno. Tāpat Igaunijā ir identificētas arī kritiskās aptiekas, kurām valsts nodrošina ģeneratorus, bet uzņēmēji pielāgo savu infrastruktūru to uzstādīšanai un darbībai. Igaunijas pieeja sasaista mājsaimniecību gatavību, uzņēmumu krājumus, valsts stratēģiskās rezerves un starptautisko palīdzību. Katrs no šiem līmeņiem dod laiku nākamo atbalsta mehānismu iedarbināšanai.
Līdzās rezervju izveidēm Igaunija attīsta arī pakalpojumu pieejamību elektroapgādes un sakaru traucējumu laikā. Līdz 2026. gada beigām valstī plānoti 110 krīzes apstākļiem pielāgoti veikali. Līgumi esot noslēgti par 79 veikaliem, bet 46 jau darbojas atbilstoši šim modelim. Valsts rezervju aģentūra nodrošina ģeneratorus, savukārt tirgotāji pielāgo infrastruktūru. Modelis paredz norēķinu iespējas bezsaistē, un rezerves elektroapgādi nodrošina arī aptiekām un bankomātiem.
Zāļu piegāžu drošībai nepieciešama ekonomiski dzīvotspējīga ražošana
Starptautiskās organizācijas “Medicines for Europe” politikas vadītājs Riccardo Rubini konferencē vērsa uzmanību tirgus nosacījumiem, kas ietekmē ražotāju spēju nodrošināt nepārtrauktas piegādes. Eksperts izcēla ilgstoša cenu samazināšanas spiediena un iepirkumu ar vienu uzvarētāju radītos riskus. Ražošanas dzīvotspēju un piegāžu paredzamību ietekmē arī sadrumstaloti pasūtījumi un īsi piegādes termiņi.
Kā vēl vienu problēmu eksperts minēja to, ka lielāka apjoma iepirkumos nereti uzvar tikai viens piegādātājs. Šāda koncentrācija rada risku, ka dominējošā piegādātāja darbības traucējumu gadījumā citi uzņēmumi nespēj pietiekami ātri aizstāt trūkstošo apjomu. Latvijas vienotā rīcības plāna izstrādē šie piemēri aktualizē nepieciešamību līdzās zāļu cenai un rezervju apjomam vērtēt arī piegādātāju dažādību, vietējās ražošanas jaudas un izejvielu pieejamību. Viņš uzsvēra, ka skaidri sadarbības un finansēšanas nosacījumi jāizveido savlaicīgi, lai krīzē iesaistītās puses varētu nekavējoties rīkoties.
Konferencē Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule un Veselības aprūpes darba devēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds parakstīja sadarbības memorandu par privāto ārstniecības iestāžu resursu apzināšanu katastrofu medicīnas sistēmas vajadzībām. Tas bija praktisks solis valsts un privātā veselības aprūpes sektora sadarbības stiprināšanā, lai veidotu skaidrāku priekšstatu par resursiem, ko iespējams iesaistīt medicīniskās palīdzības nodrošināšanā krīzes apstākļos.
Konference norisinājās Rēzeknē, jo Latvijas austrumu pierobežā veselības aprūpes nepārtrauktība un zāļu pieejamība īpaši skaidri atklāj saikni starp iedzīvotāju veselību un valsts drošību. To organizēja “Dienas Bizness” kopā ar Latvijas Zāļu ražotāju asociāciju, Latvijas farmaceitiskās aprūpes asociāciju, Veselības aprūpes darba devēju asociācija un AS “Olpha”.
Pilnu konferences ierakstu var noskatīties šeit.
Signe Jantone
Publicitātes foto
20.10.2026
