Tuvojoties Jāņiem, kad daudz laika pavadām ārā, dodamies pie dabas, rosāmies pie ugunskura un svinam kopā ar ģimeni un draugiem. Svētku prieks būs daudz drošāks, ja parūpēsimies par savu un savu tuvinieku veselību.
Veselības centru apvienības” kardiologs atspēko trīs izplatītus mītus par sirds veselību un kopā ar “Mēness aptiekas” farmaceiti Ēriku Pētersoni atgādina, kā par savu sirdi rūpēties.
Vai zini savu arteriālā asinsspiediena skaitli?
“Karstā laikā asinsvadi paplašinās, organisms cenšas sevi atdzesēt un vairāk svīst, kas var radīt dehidratāciju, nereti izraisot arteriālā asinsspiediena svārstības ar visām no tām izrietošajām negatīvajām sekām. Saviem pacientiem vienmēr atgādinu, ka vasarā ir biežāk jāizmēra asinsspiediens, lai to laikus kontrolētu,” uzsver kardiologs Veselības centru apvienībā Alberts Bērziņš un norāda, ka vasarā laika apstākļi var izraisīt ne tikai paaugstinātu, bet arī pazeminātu asinsspiedienu. Ja pacients lieto asinsspiedienu pazeminošu terapiju, rezultātā asinsspiediens var būtiski pazemināties un izraisīt reiboni, vājumu, smagākos gadījumos pat nieru bojājumus un samaņas zudumu.
“Vasaras sezonā ir ļoti rūpīgi jāseko līdzi asinsspiedienam un, ja nepieciešams, vajag konsultēties ar ģimenes ārstu, jo iespējams, medikamentu deva šim periodam ir jāsamazina,” saka Alberts Bērziņš.
Arī sertificēta “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone atzīmē, ka vasarā, īpaši, ja ārā gaisa temperatūra ir virs 25 grādiem, cilvēki bieži vien iegriežas aptiekā, jūtoties slikti. “Pirmais, ko piedāvājam, ir izmērīt asinsspiedienu – šāds pakalpojums daudzās aptiekās ir pieejams. Asinsspiediena mērītājs mājās būtu ieteicams dažādu vecumposmu cilvēkiem. Tas var būt gan viedpulkstenis ar šo funkciju, gan, protams, ierīce, kas iegādāta aptiekā. Ja to esat iegādājušies, izmantojiet regulāri! Kontrolējiet savu asinsspiedienu no rīta un vakarā, pierakstiet rezultātus un parādiet tos savam ārstam vizītes laikā,” iesaka Ērika Pētersone.
Seniori, esiet uzmanīgi!
Kardiologs Alberts Bērziņš uzsver, ka vecāka gadagājuma cilvēkiem karstā laikā jābūt īpaši piesardzīgiem. “Pirmkārt, tāpēc, ka seniori nereti lieto vairākus medikamentus. Tiem mijiedarbojoties, var rasties arī asinsspiediena svārstības. Otrkārt, novecojot samazinās slāpju sajūta, un vecāka gadagājuma cilvēki dzer maz šķidruma, kas var novest pie dehidratācijas negatīvām sekām,” brīdina ārsts un saka sekojot līdzi patērētā ūdens daudzumam. Tāpat ārsts aicina gados jaunākos radiniekus pievērst lielāku uzmanību gan tam, vai viņu seniori lieto ārsta izrakstītās zāles, gan arī tam, vai vecākais radinieks visas dienas garumā dzer pietiekami daudz ūdens.
Farmaceite Ērika Pētersone stāsta: “Aptiekās var iegādāties elektrolītu pulverus, kas satur dabīgas minerālvielas: magniju, kāliju, kalciju, fosforu un cinku. Pulveri izšķīdina ūdenī, izdzer un šāds šķidrums ātri atjauno organisma ūdens un enerģijas līdzsvaru, kā arī mazina muskuļu sāpes, sasprindzinājumu, uzlabo karstuma toleranci telpās un pasargā no dehidratācijas. Tie ir piemēroti arī cilvēkiem ar alerģijām, diabētu, vegāniem.”
Svētkos un dārza darbos – ar mēru!
Pat ja dārzkopība ir ilgi gaidītais, visiecienītākais hobijs un rosīšanās dārzā ar lielu entuziasmu sagādā vienīgi prieku, tik un tā ir jāievēro drošības noteikumi veselībai. Jo īpaši tas attiecas uz cilvēkiem gados.
Kardiologs atgādina: “Neaizmirstiet dažas vienkāršas lietas: vienmēr apsedziet galvu, lai izvairītos no pārkaršanas saulē, un vienmēr ņemiet līdzi ūdens pudeli, lai pasargātu organismu no dehidratācijas. Dārzā vislabāk strādāt agri no rīta vai pēcpusdienā, kad karstums pierimst. Jāpatur prātā, ka ilgi un bez pārtraukuma veikt fiziski smagu darbu nedrīkst, it īpaši, ja strādā ar noliektu galvu. Dodoties ārā, noteikti paņemiet līdzi tālruni, lai vajadzības gadījumā, ja sajūtaties slikti, varētu piezvanīt.
Dodoties uz dārzu, vasarnīcu vai atpūtu dabā noteikti ņemiet līdzi pirmās palīdzības aptieciņu. Tajā jābūt, piemēram, sirds pilieniem, māteres tinktūrai, baldriānam. Šīs zāles nomierina un var labvēlīgi ietekmēt asinsvadus. Ja kādas zāles lietojat regulāri, ejot ārā no mājām uz ilgāku laiku, nodrošinieties, ka to būs pietiekami, un varēsiet tās uzņemt vajadzīgajā laikā.”
Farmaceite piebilst: “Dažreiz cilvēki aptiekā stāsta, ka zāles pārtraukuši lietot, jo jutās labi, bet pēkšņi, strādājot dārzā vai pat atpūtas laikā ir kļuvis slikti. Tas nenotika “pēkšņi”, bet gan tādēļ, ka netika lietota ārsta izrakstīta terapija. Vēlreiz uzsvēršu: ja zāles ir izrakstītas, tās jālieto tieši tā, kā norādījis ārsts. Noteikti iesaku konsultēties ar farmaceitu par zāļu pareizu lietošanu, iespējamām blaknēm, mijiedarbībām. Piemēram, mēs zinām, ja lieto medikamentus, kas ietekmē centrālo nervu sistēmu – sedatīvus līdzekļus, miega zāles, medikamentus Parkinsona slimības ārstēšanai vai arī zāles noteiktu mentālo traucējumu ārstēšanai – daži no tiem var paaugstināt jutību pret karstumu. To farmaceits izstāstīs aptiekas klientam un ieteiks pārrunāt terapijas nianses ar savu ārstu.”
Jāņu brīvdienās ārsti iesaka īpaši uzmanīties arī svinību laikā – nepārspīlēt ar alkohola lietošanu, regulāri dzert ūdeni, ilgstoši neuzturēties tiešos saules staros un neaizmirst par laikus iedzeramām zālēm. Ja plānota došanās pie dabas vai uz attālāku svinību vietu, ieteicams līdzi paņemt ne tikai pirmās palīdzības aptieciņu, bet arī ikdienā lietojamos medikamentus pietiekamā daudzumā.
Karstuma problēmas arī jauniešiem
Daudzi domā, ka paaugstināts arteriālais asinsspiediens ir vecāka gadagājuma cilvēku slimība, taču tā skar gan cilvēkus pusmūžā, gan arī jauniešus.
“Galvenie paaugstināta asinsspiediena cēloņi ir mazkustīgs dzīvesveids, neveselīgi ēšanas paradumi, kas izraisa aptaukošanos, stress, dažādas neiroloģiskas un mentālas problēmas, panikas lēkmes, trauksme. Liela problēma ir tā, ka jaunieši (un ne tikai) parasti nejūt arteriālā asinsspiediena paaugstināšanos, ikdienā to neizmēra un tā paaugstināšanās tiek diagnosticēta tikai kādas veselības pārbaudes laikā. Taču arī jauniešiem ieteicams regulāri kontrolēt savu asinsspiedienu,” saka Alberts Bērziņš.
Ko darīt krīzes brīdī?
Cilvēkiem ar paaugstinātu asinsspiedienu karstās dienās mēdz rasties elpas trūkums, vājums, plankumi acu priekšā, nestabilitāte ejot, reibonis un paātrināta sirdsdarbība. Lūk, vērtīgi ieteikumi!
• Nekavējoties dodieties uz ēnainu vietu vai vēsu istabu, apsēdieties, atpogājiet apģērbu, ja tas ir ciešs pie kakla, iedzeriet sirds pilienus, elpojiet lēni un mierīgi.
• Izmēriet asinsspiedienu un, ja tas ir paaugstināts, izsauciet neatliekamo medicīnisko palīdzību. Elpojiet: lēna, dziļa ieelpa, pēc tam – lēna izelpa.
• Centieties nekrist panikā! Tas nav viegli, taču ir ļoti svarīgi, jo trauksme stimulē adrenalīna un kortizola – hormonu, kas sašaurina asinsvadus, paātrina sirdsdarbību un paaugstina jau tā augsto asinsspiedienu – izdalīšanos.
Ja veselības pasliktināšanās notikusi Jāņu svinību laikā un cilvēks sūdzas par stiprām sāpēm krūtīs, izteiktu elpas trūkumu, samaņas traucējumiem vai ļoti augstu asinsspiedienu, nekavējoties jāizsauc Neatliekamā medicīniskā palīdzība.
Kardiologs Alberts Bērziņš atspēko mītus
- mīts: ja nav sūdzību par veselību, asinsspiediens ir normāls
Šis bīstamais mīts ir viens no visizplatītākajiem. Daži pacienti uzzina, ka viņiem ir paaugstināts asinsspiediens, tikai tad, kad jau radušās problēmas ar kādu no orgāniem, sirds mazspēja, sirdslēkme vai insults. - mīts: karstā dienā auksts alus vai alkoholiskais kokteilis palīdz atvēsināt ķermeni
Tā nav patiesība! Alkohols izraisa dehidratāciju, kas savukārt noved pie nopietnākām veselībai kaitīgām sekām. - mīts: Jāņos zāļu lietošanu var izlaist, jo “pa vienu dienu nekas nenotiks”
Absolūti nepareizi! Regulāri lietojamos medikamentus, īpaši asinsspiediena zāles, nepieciešams lietot arī svētku laikā. To izlaišana kopā ar karstumu, fizisku slodzi vai alkohola lietošanu var ievērojami palielināt veselības sarežģījumu risku.
Lai uzlabotu iedzīvotāju nepietiekamās zināšanas par sirds un asinsvadu slimībām un to saistību ar citām veselības problēmām, jūnijā “Mēness aptieka”, “Veselības centru apvienība”, “Centrālā laboratorija” un “Olpha” īsteno sociālo kampaņu “Dzirdi savu sirdi!”.
Līga Ribinska
Publicitātes foto
22.06.2026
