11.09.2024.
Saruna ar SIA “Latvijas aptiekas” pārvaldnieku un bijušo veselības ministru (2014-2016) Gunti Belēviču par medikamentu pieejamību, zāļu PVN, un to, kā zāļu reformu uz savas ādas izjutīs pacienti.
– Skaļu kritiku guvusi zāļu reforma. Kas, jūsuprāt, ir galvenie klupšanas akmeņi, it īpaši, ja mēs domājam par pacientu interesēm?
– Veselības ministra iecerētajai un nu jau valdības apstiprinātajai reformai ir gan plusi, gan mīnusi. Galvenais pluss no pacienta viedokļa būs pēkšņs zāļu palētinājums. Tie pacienti, kuri regulāri nāk uz aptieku, ievēros, ka par zālēm, par kurām pacientam jāmaksā no savas kabatas, no nākamā gada 1. janvāra būs jāmaksā būtiski mazāk, kā šogad. Un šī sajūta, ka zāles ir palikušas lētākas, saglabāsies kādu laiku. Bet šī sajūta drīz izzudīs, un zāles atkal šķitīs dārgas, jo zāles paliek dārgākas ar katru gadu no aptiekām neatkarīgu iemeslu dēļ.
Bet reformai ir arī mīnusi. Minēšu nozīmīgākos trīs.
Kā pirmo, jo to visvairāk un visātrāk izjutīs pacienti, jānosauc būtiska zāļu pieejamības samazināšanās. Daudzu zāļu vienkārši vairs nebūs.
Otrais mīnuss – piekļuve zālēm būs daudz neērtāka. Piemēram, dārgos medikamentus varēs iegādāties aptiekās tikai par skaidru naudu. Lieta ir tā, ka zālēm, sākot no aptiekas iepirkuma cenas 100 eiro aptieka drīkst piecenot, neatkarīgi no cenas, tikai 2 eiro. Par kredītkartes apkalpošanu aptiekas maksā bankai 0,3% no summas. Viegli izrēķināt, ka par zālēm, kuru cena ir 700 eiro, aptiekas, ja pieņems apmaksu ar kredītkarti, nevis nopelnīs 2 eiro, bet piemaksās 10 centus. Tā neērtība izpaudīsies tajā apstāklī, ka pirms aptiekas apmeklējuma pacientiem nāksies iet uz bankomātu, lai izņemtu skaidru naudu. Bet mēs zinām, ka daudzās apdzīvotās vietās, kur aptieka vēl ir, bankomāta nav.
Trešais mīnuss, manuprāt ļoti būtisks, ir tas, ka reforma netika realizēta kā solīts – ka visi zāļu apgādē iesaistītie cenu samazinājumā piedalās solidāri. Reformas smagumu nāksies iznest aptiekām un zāļu lieltirgotājiem. Bet vēl ir divi iesaistītie, kuri nosaka zāļu cenas. Tie ir zāļu ražotāji, un tā ir pati valsts. Mērķis bija panākt, ka zāļu ražotāji savām zālēm Latvijā nosaka cenu, kas nav lielāka par šo pašu zāļu cenu Igaunijā un Lietuvā. Tad lūk, attiecībā pret valsts kompensējamajām zālēm tas nav izdarīts. To pacienti nejūt, jo par zālēm samaksā valsts. Bet tā ir tikai šķietamība. Pēc zāļu lieltirgotāju aprēķiniem Latvijas valsts, salīdzinājumā ar Lietuvu, pārmaksā zāļu ražotājiem gadā tik lielu summu, ar kuru pietiktu, lai visas zāles, kuras valsts kompensē, tiktu kompensētas 100% apmērā un pacientam nebūtu līdzmaksājumu.
Šo principu – pilnībā izskaust pacienta līdzmaksājumu par zālēm vajadzēja ielikt zāļu cenu reformas pamatā. Jo tikai tās zāļu cenas pacientu neuztrauc, par kurām 100% samaksā valsts.
Un tagad par pašas valsts izdarīto zāļu sadārdzinājumu un nevēlēšanos to solidāri samazināt. Veselības ministrijas padotībā ir valsts pārvaldes iestāde Zāļu Valsts aģentūra (ZVA), kuras darbinieki algu nesaņem no budžeta, bet gan paši “nopelna“, apliekot ar maksājumiem ne tikai aptiekas, bet galvenokārt ražotājus. Nopelna labi, jo ZVA var katru gadu ieskaitīt VM budžetā miljonus. Bet no kurienes tā nauda rodas? To zāļu ražotāji iekalkulē savu zāļu cenā. Un vēl – tas ir milzīgais PVN uz zālēm.
Valsts pelna uz slimnieku rēķina. Pacienti slimojot, “pievieno vērtību” – 12% par katru pacienta apmaksāto zāļu iepakojumu. Paņemsim kā piemēru manis minētās zāles, kuru iepirkuma cena aptiekā ir 700 eiro. Aptieka par savu darbu drīkst nopelnīt 2 eiro, bet valsts – 84,24 eiro.
– Ja reformas pašreizējā traktējuma rezultātā samazinātos aptieku skaits, kurus reģionus tas skartu vistiešāk?
– Aptiekas vispirms izzudīs mazās apdzīvotās vietās. Tie ir lauku reģioni.
– Cik lielā mērā, jūsuprāt, pašreizējās rosinātās reformas traktējumā samazināsies zāļu cenas?
– Es piekrītu Veselības ministram, ka tiks sasniegts plānotais cenu samazinājums – 20%.
– Arī medikamentu pieejamība tiek minēts kā šīs reformas mīnuss. Vai varat, lūdzu, ieskicēt, kā tieši tas izpaustos? Jau pašlaik medikamentu rezerves apspriež pat Prezidenta sasauktajā Nacionālās drošības padomes sēdē.
– Jā, zāļu cenu pieejamība samazināsies, turklāt dažādos veidos. Tā būs ne tikai aptieku filiāļu un aptieku slēgšana. Zāļu lieltirgotāji samazinās piegāžu biežumu. Ja tagad katra pilna sortimenta lieltirgotava apgādā katru aptieku reizi dienā, tad no nākamā gada sākuma tas būs reizi nedēļā. Tas nozīmē, ka uz pasūtītajām zālēm būs ilgi jāgaida. Daudzu zāļu vienkārši vairs nebūs. Vispirms tas attiecas uz Latvijā nereģistrētajām individuāli sagādājamajām zālēm. Tas tādēļ, ka to cenā aptiekas vairs nedrīkstēs iekļaut zāļu sagādes izdevumus.
– Jūs esat arī minējis, ka Latvijā PVN zālēm varētu būt zemāks. Kāds būtu jūsu ierosinājums?
– Pirms krīzes zālēm PVN likme bija 5%. Krīze pagāja, bet pacienti slimodami vēl aizvien turpina pievienot lielu pievienoto vērtību – 12%. Mans priekšlikums būtu PVN likme 0%. Tad zāles palētinātos vēl par 12%. Tad izbeigtos arī valsts amorālā ieinteresētība slimajos. Un kā nākamais – parādītos valsts ieinteresētība veselajos.
Lūgums, arī komentēt to, ka, jūsuprāt, Zāļu valsts aģentūra būtu jāpārved uz budžeta finansējumu. Kā un vai tas, jūsuprāt, varētu mainīt pacienta rēķinus par zālēm?
ZVA pārvešana uz budžeta finansējumu būtiski palētinātu zāļu cenas. Zāļu ražotāji varētu samazināt savas cenas, jo samazinātos zāļu reģistrācijas un citas izmaksas. Tās šobrīd ir augstas, jo jāuztur milzīgais ZVA štats. Tiktu arī reģistrētas daudzas jaunas, arī lētākas, zāles.
