20.12.2024.
Eiropas Parlaments (EP) ir izveidojis divas jaunas pastāvīgās komitejas. Līdzšinējā Sabiedrības veselības apakškomiteja un Drošības un aizsardzības apakškomiteja ir pārveidotas par pilntiesīgām komitejām.
Izmaiņas ierosināja Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola un politisko grupu vadītāji, lai risinātu Eiropas pašreizējās problēmas, vienlaikus ņemot vērā pilsoņu bažas un Eiropas vēlēšanu rezultātus.
Būs 43 pārstāvji
Sabiedrības veselības pastāvīgajā komitejā būs 43 locekļi. Komitejas sastāvu noteiks katra politiskā grupa un pie politiskajām grupām nepiederošie deputāti.
Komiteju sastāvu pēc tam paziņos 2025. gada 20.-23. janvāra plenārsēdes laikā.
ES sabiedrības veselības politikas mērķi:
• aizsargāt un uzlabot ES iedzīvotāju veselību,
• atbalstīt veselības aprūpes sistēmu un infrastruktūras modernizāciju un digitalizāciju,
• uzlabot Eiropas veselības aprūpes sistēmu noturību,
• labāk nodrošināt ES valstis ar visu nepieciešamo, lai tās varētu novērst un pārvarēt turpmākās pandēmijas.
Attiecīgi janvāra plenārsesijas pirmajā dienā beigs pastāvēt Eiropas Parlamenta Sabiedrības veselības apakškomiteja un Drošības un aizsardzības apakškomiteja.
Katras komitejas priekšsēdētājus un priekšsēdētāja vietniekus ievēlēs to attiecīgajās dibināšanas sanāksmēs.
Eiropas Parlamenta darbs veselības jomā
Eiropas Parlaments ir pastāvīgi veicinājis konsekventu sabiedrības veselības politiku, izmantojot daudzus atzinumus, pētījumus, debates un ziņojumus.
2019. gadā tas uzņēmās izteikti aktīvāku darba kārtības noteikšanas lomu, cenšoties padarīt vēža apkarošanu par vienu no galvenajām ES veselības politikas prioritātēm.
Covid-19 krīzes laikā Parlaments aktīvi iesaistījās koordinētas Eiropas reakcijas veicināšanā un uzsvēra nepieciešamību panākt ciešāku sadarbību veselības jomā, lai izveidotu Eiropas veselības savienību.
Līdz šim Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja (ENVI) ir bijis Parlamenta galvenais dalībnieks veselības jautājumos.
Eiropas Parlaments pašreizējā 9. sasaukuma politiskajā darba kārtībā izvirzīja arī vajadzību pēc koordinētākas Eiropas pieejas cīņai pret vēzi, izveidojot Īpašo komiteju attiecībā uz vēža uzveikšanu.
Eiropas Parlaments uzstāja, ka ir vajadzīga atsevišķa Eiropas veselības programma, panākot atbalstu programmai “ES – veselībai”.
Tas arī rūpīgi pārbauda Atveseļošanas un noturības mehānisma īstenošanu, izmantojot dialogus, jautājumus, pētījumus un iekšējo pētniecību, kas uzsver veselības aprūpes reformu nozīmi.
Eiropas Parlaments ir arī konsekventi atbalstījis garīgās labklājības veicināšanu ES politikas formulēšanā.
ES sabiedrības veselības politikas mērķi:
• aizsargāt un uzlabot ES iedzīvotāju veselību,
• atbalstīt veselības aprūpes sistēmu un infrastruktūras modernizāciju un digitalizāciju,
• uzlabot Eiropas veselības aprūpes sistēmu noturību,
• labāk nodrošināt ES valstis ar visu nepieciešamo, lai tās varētu novērst un pārvarēt turpmākās pandēmijas.
Materiāls tapis sadarbībā ar Eiropas Parlamentu Latvijā. Šeit publicētā informācija atspoguļo tikai pacients.lv viedokli, un Eiropas Parlaments nav atbildīgs par jebkādu tajā iekļautās informācijas atspoguļošanu.
Avoti:
https://www.europarl.europa.eu/factsheets/lv/sheet/49/sabiedribas-veseliba
https://www.europarl.europa.eu/news/lv/press-room/20241216IPR25996/jaunas-komitejas-drosibai-un-aizsardzibai-veselibai-demokratijai-un-majokliem
Foto: Eiropas Parlaments, Genevieve ENGEL © European Union
Daina Le Lardic, © European Union 2024 – Source: EP
Freepik
