16.01.2025.
Vēzim ir vienalga, vai cilvēks ir bagāts jeb knapina pēdējos centus, karalis un princese vai nevienam nezināms darbarūķis, sirdsāķītis vai īgņa. Tas nebrīdina par ierašanos, saudzē un nopļauj pēc sava prāta.
Vēzis ir slimība, kas izraisa organisma šūnu nekontrolētu augšanu (mutāciju), veidojot audzēju, kas var izplatīties uz dažādām ķermeņa daļām (metastāzes).
Paši varam rūpēties par savlaicīgu skrīningu un dzīvot veselīgāk, bet institucionālā līmenī ir tapis Eiropas vēža uzveikšanas plāns. Par visu pēc kārtas.
Cenšas savaldīt bendi
Cīņa pret vēzi ir viena no ES galvenajām prioritātēm veselības aizsardzības jomā. Vēzis ne vienmēr ir nāves spriedums. ES 40 % vēža gadījumu ir novēršami, un statistika rāda, ka aptuveni 12 miljoni cilvēku ir izārstējuši vēzi. Pētniecībai, inovācijai un profilaksei ir izšķiroša nozīme cīņā pret vēzi, un tās vienmēr ir bijušas starp ES galvenajām prioritātēm veselības jomā.
2020. gadā ES aptuveni trim miljoniem cilvēku tika diagnosticēti jauni vēža gadījumi un no vēža ES 2020. gadā nomira 1,27 miljoni cilvēku.
Tas padara vēzi par otro izplatītāko mirstības cēloni pēc sirds un asinsvadu slimību izraisītiem nāves gadījumiem.
• Eiropā dzīvo mazāk nekā 10 % no visiem pasaules iedzīvotājiem, taču Eiropā ir 25 % no visiem vēža gadījumiem.
• ES dalībvalstīs vēža izdzīvošanas rādītāju atšķirības pārsniedz 25 %.
• Aptuveni 75 % no visiem diagnosticētajiem vēža gadījumiem ES ir cilvēkiem vecumā no 60 gadiem.
Avots: Eiropas Parlaments
Tomēr, pateicoties inovatīvai ārstēšanai un labākai aprūpes pieejamībai, daudzi eiropieši spēj nodzīvot ilgāk pēc vēža diagnosticēšanas.
Ko ES dara, lai apkarotu vēzi?
ES investē dažādās aktivitātēs, lai palīdzētu vēža apkarošanā, piemēram, pētniecības projektos, klīniskajos pētījumos vai apmācības programmās.
Jau 2020. gadā Eiropas Parlaments izveidoja Īpašo komiteju attiecībā uz vēža uzveikšanu, lai pārskatītu ES rīcību vēža apkarošanas jomā un ierosinātu uzlabojumus.
ES arī finansē vēža izpēti — no atklāšanas līdz vakcinācijai, inovatīvām terapijām un pacientu dzīves kvalitātes uzlabošanai.
2023. gadā ES sāka Eiropas Vēža attēldiagnostikas iniciatīvu, kuras mērķis ir izveidot digitālu infrastruktūru, kas savieno (iepriekš izklaidus esošos) ES attēldiagnostikas resursus un datubāzes, lai ārstiem, pētniekiem un inovatoriem atvieglotu piekļuvi tiem.
2022. gadā izveidotais Eiropas Vēzi pārcietušo jauniešu tīkls sniedz atbalstu gados jauniem vēža pacientiem un viņu aprūpētājiem.
Eiropas Parlaments mudinājis iesaistītās puses raitāk strādāt, risinot galvenos vēža riska faktorus un sociālos cēloņus, kā arī aktivizēt skrīninga iespējas.
Tāpat Eiropas Parlaments uzsvēris nepieciešamību veicināt klīniskos pētījumus un vēža pacientu piekļuvi pārrobežu veselības aprūpei.
Mazina vēža risku darba vidē
Vēzis ir primārais ar darbu apstākļiem saistītais nāves cēlonis ES. Lai turpinātu uzlabot darba apstākļus un samazinātu vēža risku izplatību darba ņēmēju vidū, 2022. gadā Eiropas Parlamenta deputāti nobalsoja par ES noteikumu atjaunināšanu attiecībā uz kaitīgo vielu ierobežošanu darbavietā.
Eiropas Parlaments un Padome kopīgi pieņem lielāko daļu Eiropas likumu. No Latvijas Eiropas Parlamentā ir ievēlēti 9 deputāti.
Papildinātajos noteikumos ir iekļautas darbavietā pieļaujamās akrilnitrila un niķeļa savienojumu iedarbības robežvērtības, kā arī esošās vielas benzola iedarbības zemākā robežvērtība.
Eiropas Parlaments arī panāca vienošanos iekļaut prasību, ka veselības aprūpes darbiniekiem, kas strādā ar bīstamiem produktiem, jābūt labāk apmācītiem.
Katru gadu 52% no nāves gadījumiem, kas saistīti ar slimību izraisītiem cēloņiem darbā, saistīti ar ļaundabīgajiem audzējiem. 24% gadījumu tās ir asinsrites sistēmas slimības, 22% citas slimības, bet 2% gadījumu saistītas ar traumām.
Biežāk sastopamie ar darba apstākļiem saistītie ļaundabīgie audzēji ir plaušu vēzis, mezotelioma (ko izraisa azbesta daļiņas organismā) un urīnpūšļa vēzis.
Atsevišķās nozarēs strādājošie saskaras ar paaugstinātu saslimšanas risku : būvniecība, ķīmisko vielu ražošana, automobiļu un mēbeļu rūpniecība, pārtikas ražošana, tekstilizstrādājumu izgatavošana, koksnes apstrāde un veselības nozare.
Eiropas Vēža uzveikšanas plānam ir četras galvenās jomas:
1. Profilakse ar darbībām, kas risina galvenos apdraudējuma faktorus, kā tabaka, lai līdz 2040. gadam nodrošinātu, ka mazāk par 5% iedzīvotāju lieto tabaku, kā arī tādus apdraudējuma faktorus kā alkoholisko dzērienu kaitīga patērēšana, vides piesārņošana un bīstamas vielas. Vienlaikus uzsvērta veselīga dzīvesveida veicināšanas nepieciešamība.
2. Vēža laicīga atklāšana, uzlabojot piekļuvi, kvalitāti un diagnostiku (skrīnings).
3. Diagnosticēšana un ārstēšana, kas vēža slimniekiem nodrošinātu labāku aprūpi un novērstu nevienlīdzību. Līdz 2030. gadam 90 % uz aprūpi tiesīgo pacientu jābūt piekļuvei valstu vispārējiem vēža centriem, kas būs savienoti jaunā ES tīklā.
Īpaša uzmanība arī tiek pievērsta mazajiem vēža pacientiem, lai paātrināti nodrošinātu piekļuvi ārstēšanai.
4. Vēža slimnieku un vēzi pārslimojušo dzīves kvalitātes uzlabošana, ieskaitot rehabilitāciju un iespēju pilnvērtīgi atgriezties dzīvē.
Skrīninga iespējas Latvijā
Regulāra vēža profilaktisko pārbaužu jeb skrīninga veikšana ir ļoti svarīga, jo pirmsvēža izmaiņas bieži vien nerada sūdzības un tām nav simptomu.
Profilaktiskās pārbaudes sniedz iespēju gūt pārliecību par veselības stāvokli, savukārt gadījumā, ja tiek atklāta slimība, uzsākt savlaicīgu ārstēšanu.
Vēža savlaicīgas atklāšanas programma ietver valsts apmaksātas dzemdes kakla vēža, krūts vēža, prostatas un zarnu (kolorektālā) vēža profilaktiskās pārbaudes.
Uzaicinājums dzemdes kakla pārbaudei tiek nosūtīts sievietēm vecumā no 25 līdz 67 gadiem (reizi trijos gados).
Valsts apmaksātu zarnu vēža profilaktisko pārbaudi reizi divos gados var veikt sievietes un vīrieši vecumā no 50 līdz 74 gadiem. Profilaktiskā pārbaude ietver slēpto asiņu izmeklējumu fēcēs.
Valsts apmaksāta priekšdziedzera jeb prostatas vēža profilaktiskā pārbaude (skrīnings) paredz specifisku asins analīžu veikšanu reizi divos gados.
To veic visiem vīriešiem vecumā no 50 līdz 75 gadiem; kā arī vīriešiem no 45 līdz 50 gadu vecumam, ja ģimenes anamnēzē prostatas vēzis ir konstatēts asinsradiniekam.
Materiāls tapis sadarbībā ar Eiropas Parlamentu Latvijā. Šeit publicētā informācija atspoguļo tikai pacients.lv viedokli, un Eiropas Parlaments nav atbildīgs par jebkādu tajā iekļautās informācijas atspoguļošanu.
Avoti:
https://www.europarl.europa.eu/topics/lv/article/20171023STO86602/vezis-noteikumi-pret-risku-kas-saistits-ar-kancerogenu-iedarbibu-darba-vieta
https://www.europarl.europa.eu/news/lv/press-room/20211209IPR19105/ep-calls-for-action-strengthening-europe-in-the-fight-against-cancer
https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/ip_21_342
https://www.europarl.europa.eu/meps/lv/home
https://www.vmnvd.gov.lv/lv/veza-profilaktiskas-parbaudes
https://www.spkc.gov.lv/lv/veza-skrinings
Foto: Freepik
