Vēža ārstēšana, sirds veselība, krūts ķirurģija, diagnostika un digitālie risinājumi aizvien biežāk mijiedarbojas viena pacienta aprūpē. Tādēļ nepieciešama ciešāka sadarbība ne tikai starp dažādu specialitāšu ārstiem, bet arī starp ārstniecības iestādēm, valsti, privāto sektoru un pacientiem.
Šī bija viena no galvenajām atziņām starpdisciplinārajā simpozijā “Kardioloģija un onkoloģija: integrēta un uz datiem balstīta pieeja mūsdienu medicīnā”, kas 1. oktobrī, sākoties krūts veselības mēnesim, pulcēja ap 100 dalībnieku.
Simpozijā ar zinātniskiem priekšlasījumiem, pieredzes stāstiem un aktīvām diskusijām uzstājās 18 eksperti, kuri pārstāvēja dažādas veselības aprūpes jomas – no kardioloģijas, onkoloģijas un ķirurģijas līdz diagnostikai, datiem un digitālajai veselībai. Programmas daudzveidība atspoguļoja arī pasākuma galveno ieceri – skatīt pacienta aprūpi plašāk par vienas specialitātes robežām un meklēt ciešāku sadarbību starp ārstiem, diagnostikas speciālistiem, veselības aprūpes organizatoriem un tehnoloģiju jomas pārstāvjiem. Pasākumu rīkoja Vācijas-Baltijas Ārstu biedrības Latvijas sekcija un Latvijas Medicīnas attīstības fonds sadarbībā ar Dr. Federa Centru.
Simpozijs iezīmēja arī krūts veselības mēneša sākumu. Divas no pasākuma tematiskajām daļām bija veltītas mūsdienīgai krūts vēža ķirurģijai, diagnostikai un multidisciplinārai ārstēšanai. Eksperti pievērsās krūti saudzējošām operācijām un mūsdienīgai mastektomijai, rekonstruktīvajai ķirurģijai, pārmantotam krūts vēzim, personalizētai profilaksei un diagnostikai.
“Krūts veselības mēnesis ir iespēja runāt ne tikai par savlaicīgu diagnostiku, bet arī par to, kas notiek pēc diagnozes noteikšanas. Simpozija diskusijas labi parādīja, cik daudz dažādu lēmumu mūsdienās jāpieņem krūts vēža ārstēšanā. Manuprāt, tieši šāda saruna ir vērtīga, jo palīdz ārstiem skatīties plašāk par savu specialitāti un labāk izprast visu ārstēšanas procesu kopumā,” uzsver plastikas ķirurgs Dr. Ansis Ģīlis, Latvijas Medicīnas attīstības fonda valdes priekšsēdētājs.
Viena no nozīmīgām simpozija tēmām bija arī kardiotoksicitāte jeb vēža ārstēšanas iespējamā ietekme uz sirds un asinsvadu sistēmu, tās diagnostika un pacientu uzraudzība. Diskusijās tika aktualizēta savlaicīga risku noteikšana un pacienta veselības uzraudzība ārstēšanas gaitā.
“Man ir patiess gandarījums, ka mums izdevās vienuviet pulcēt tik plašu profesionāļu loku. Kā kardiologs īpaši vēlējos aktualizēt to, ka pretvēža terapija atsevišķos gadījumos var ietekmēt sirdsdarbību, tādēļ ārstēšanas laikā ir svarīga arī savlaicīga sirds veselības uzraudzība. Viens no simpozija mērķiem bija veicināt ciešāku sadarbību starp dažādu specialitāšu ārstiem, lai pacientam varētu nodrošināt pēc iespējas efektīvāku pretvēža terapiju, vienlaikus mazinot tās iespējamo kaitējumu citiem orgāniem. Ceram, ka šajā pasākumā rosinātās diskusijas dos arī praktiskus rezultātus pacientu aprūpē,” pauž kardiologs, Vācijas-Baltijas Ārstu biedrības Latvijas sekcijas valdes priekšsēdētājs un Latvijas Medicīnas attīstības fonda valdes loceklis Dr. Roberts Feders.
“Vēža ārstēšanas laikā svarīgi parūpēties arī par sirds veselību. Atbilstoši izvēlētas laboratoriskās analīzes var palīdzēt savlaicīgi konstatēt iespējamu kardiotoksicitāti – arī tad, ja paciente vēl nejūt nekādus simptomus. Ja konkrēta biomarķiera rādītāju paredzēts uzraudzīt ārstēšanas gaitā, ir būtiski to noteikt jau pirms terapijas uzsākšanas. Sākotnējais rezultāts kalpo kā atskaites punkts, ar ko salīdzināt turpmākos mērījumus un novērtēt rādītāja dinamiku,” norāda “E. Gulbja Laboratorija” laboratorijas ārsts Jānis Stašulāns.
Savukārt simpozija noslēgumā uzmanība tika pievērsta tam, kā no atsevišķiem veiksmīgiem digitālās veselības risinājumiem nonākt līdz plašākai ieviešanai ikdienas pacientu aprūpē. Eksperti diskutēja par veselības datu pieejamību un savietojamību, mākslīgā intelekta iespējām ārstniecības procesu uzlabošanā, kā arī valsts, privātā sektora, ārstniecības iestāžu un pacientu sadarbību.
“Sadarbībā ir spēks – katram ir jādara tas, ko viņš vislabāk un visātrāk spēj izdarīt. Runājot par publisko un privāto partnerību, nedrīkstam aizmirst vēl vienu būtisku ‘P’ – pacientu. Ir jāatrod veids, kā publiskajai pusei sadarboties ar privāto un šajā procesā iesaistīt arī pacientu,” paneļdiskusijā aicināja “Datamed” valdes priekšsēdētāja Iluta Riekstiņa.
Tiem ārstniecības profesionāļiem, kuri simpoziju nevarēja apmeklēt klātienē, pasākuma ieraksts būs pieejams tālākizglītības platformā “Evisit”, kur par lekciju apguvi būs iespējams saņemt arī tālākizglītības punktus (TIP).
Vācijas – Baltijas ārstu biedrība
Publicitātes foto
7.10.2026
