Oktobris ir krūšu veselības mēnesis – laiks, kad īpaši pievēršam uzmanību krūšu veselībai, profilaksei un krūts vēža savlaicīgai diagnostikai. Speciālisti atgādina: rūpes par veselību nav jāatliek līdz brīdim, kad parādās sūdzības.
Tikpat svarīgi ir zināt savu ģimenes veselības vēsturi un saprast, kad nepieciešama papildu medicīniska izvērtēšana, tostarp ģenētiķa konsultācija.
Par to, kādas pārmaiņas nevajadzētu ignorēt, kā ģimenes anamnēze palīdz izvērtēt individuālo risku un ko patiesībā nozīmē ģenētiskās analīzes rezultāts, stāsta digitālās klīnikas Medon krūts ķirurgs Kristaps Eglītis un medicīnas ģenētiķe Laura Skrabule.
Krūts vēzis ne vienmēr izraisa sāpes
Viena no izplatītākajām kļūdām ir paļauties tikai uz pašsajūtu. Ja nekas nesāp un nav izteiktu simptomu, var šķist, ka ar veselību viss ir kārtībā. Tomēr krūts vēzis agrīnā stadijā var noritēt bez sāpēm un citām izteiktām pazīmēm.
“Būtiski ir pazīt savas krūtis un pievērst uzmanību jaunām pārmaiņām – sabiezējumam vai mezgliņam, krūts formas vai izmēra izmaiņām, ādas ievilkumiem, pārmaiņām krūtsgalā vai neparastiem izdalījumiem. Ne katra pārmaiņa nozīmē ļaundabīgu procesu, taču jaunas vai nepārejošas izmaiņas ir vērts pārrunāt ar ārstu,” skaidro Medon krūts ķirurgs Kristaps Eglītis.
Vienlaikus ārsts uzsver, ka pašnovērošana neaizstāj profilaktiskās pārbaudes. To nepieciešamība ir atkarīga no sievietes vecuma, individuālā riska un valstī noteiktajiem skrīninga ieteikumiem.
Ģimenes vēsture palīdz izvērtēt individuālo risku
Ziņa par krūts vai olnīcu vēzi ģimenē ne vienmēr nozīmē, ka konkrētajai personai ir pārmantota ģenētiska predispozīcija. Tomēr noteiktās situācijās ģimenes anamnēze var būt nozīmīgs iemesls konsultācijai ar medicīnas ģenētiķi.
“Ģimenes anamnēze ir ļoti nozīmīga, taču svarīgi ir ne tikai tas, ka ģimenē kādam bijis vēzis. Izvērtējot iespējamu iedzimtu risku, nozīme ir tam, kāds audzējs bijis, kādā vecumā tas diagnosticēts, cik radinieku ir skarti un vai līdzīgas saslimšanas novērotas vairākās paaudzēs,” norāda medicīnas ģenētiķe Laura Skrabule.
Īpašu uzmanību var pievērst situācijām, kad vienā ģimenē vairākiem tuviem radiniekiem bijis krūts vai olnīcu vēzis, slimība diagnosticēta salīdzinoši jaunā vecumā vai ģimenē novēroti vairāki audzēju veidi, kas var būt saistīti ar iedzimtu vēža predispozīciju.
Tajā pašā laikā arī ģimenē nezināmi krūts vēža gadījumi pilnībā neizslēdz saslimšanas risku. Ne visiem cilvēkiem ar krūts vēzi ir zināma ģimenes anamnēze vai identificējama pārmantota ģenētiska izmaiņa.
Ģenētiska predispozīcija nav diagnoze
Runājot par iedzimtu krūts vēža risku, visbiežāk tiek pieminēti BRCA1 un BRCA2 gēni. Taču tie nav vienīgie gēni, kuru izmaiņas var būt saistītas ar paaugstinātu krūts vēža risku.
“Ja cilvēkam tiek atrasta patogēna ģenētiska izmaiņa, tas nenozīmē, ka viņš noteikti saslims. Tas nozīmē, ka noteiktās situācijās risks var būt būtiski augstāks nekā vispārējā populācijā un līdz ar to var būt nepieciešama individualizēta uzraudzības vai profilakses stratēģija,” skaidro Laura Skrabule.
Tāpēc ģenētiskās testēšanas mērķis nav vienkārši iegūt analīžu rezultātu. Būtiskākais ir saprast, kam testēšana ir pamatota, kādu informāciju tā var sniegt un kā rezultāti var ietekmēt turpmāko veselības aprūpi.
“Ģenētisko rezultātu nevar vērtēt atrauti no cilvēka veselības un ģimenes vēstures. Tieši kopējais konteksts ļauj saprast, ko konkrētais rezultāts nozīmē un kādas turpmākās darbības varētu būt nepieciešamas,” norāda ģenētiķe.
Arī krūts ķirurga praksē šādai informācijai var būt nozīme. Tā var palīdzēt precīzāk izvērtēt individuālo risku un nepieciešamības gadījumā plānot turpmāko novērošanu, diagnostiku vai profilakses taktiku.
Veselīgs dzīvesveids ir svarīgs, bet risku pilnībā neizslēdz
Rūpes par krūšu veselību ir daļa no rūpēm par kopējo veselību. Sabalansēts uzturs, regulāras fiziskās aktivitātes, veselīga ķermeņa masa, nesmēķēšana un alkohola lietošanas ierobežošana ir nozīmīgi veselīga dzīvesveida paradumi, kas var palīdzēt mazināt vairāku hronisku slimību un atsevišķu vēža veidu risku.
Tomēr veselīgs dzīvesveids nevar pilnībā novērst krūts vēža attīstības iespēju. Saslimšanas risku veido dažādu faktoru kopums, tostarp vecums, hormonālie un reproduktīvie faktori, dzīvesveids, ģenētika un citi faktori.
“Ģenētika, dzīvesveids, hormonālie un citi faktori mijiedarbojas. Mēs nevaram mainīt savus gēnus, taču varam labāk izprast savu risku un izmantot medicīnas iespējas, lai to atbilstoši uzraudzītu,” saka Laura Skrabule.
Zināšanas palīdz pieņemt informētus lēmumus
Gan krūts ķirurgs, gan ģenētiķe uzsver, ka svarīgākais nav radīt papildu satraukumu, bet gan veicināt izpratni par savu veselību.
“Ja nekas nesāp, tas vēl nenozīmē, ka profilaktiskās pārbaudes nav nepieciešamas. Tāpat pamanītas pārmaiņas ne vienmēr nozīmē vēzi. Svarīgākais ir neignorēt izmaiņas un neskaidrību gadījumā tās pārrunāt ar ārstu,” uzsver Kristaps Eglītis.
Savukārt Laura Skrabule aicina ģenētisko informāciju uztvert kā vienu no instrumentiem, kas noteiktās situācijās var palīdzēt labāk izprast individuālo risku.
“Ģenētika nav spriedums. Tā var būt vērtīga informācija, kas kopā ar ģimenes un veselības vēsturi palīdz pieņemt informētus lēmumus par turpmāko veselības aprūpi,” norāda ģenētiķe.
Krūšu veselības mēnesis ir labs atgādinājums pārskatīt savus veselības paradumus, noskaidrot ģimenes veselības vēsturi un pārliecināties, ka profilaktiskās pārbaudes atbilst vecumam un individuālajam riskam.
Rūpes par krūšu veselību nav tikai oktobra jautājums – tās sākas ar zināšanām, uzmanību pret savu ķermeni un savlaicīgu rīcību, ja rodas jautājumi vai pārmaiņas.
Marita Trubača
Publicitātes foto
6.10.2026
