Vasarā daudz laika pavadām ārā, dodamies sauļoties, peldēties un atpūsties dabā. Vienlaikus ir jāatceras, ka šis ir arī laiks, kad īpašu uzmanību vajadzētu pievērst ādas veselībai, tostarp dzimumzīmēm. Lai gan lielākā daļa dzimumzīmju ir labdabīgas un nerada apdraudējumu veselībai, atsevišķas izmaiņas ādā noteikti nevajadzētu ignorēt.
Par to, kāpēc dzimumzīmes veidojas, kādas pazīmes uzskatāmas par normālām un kad nepieciešama dermatologa pārbaude, stāsta Veselības centra 4 dermatoloģe, veneroloģe Dr. Egija Vasilišina un aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Laila Zālīte.
„Dzimumzīme pati par sevi nav bīstama – bīstami ir ādas ļaundabīgie audzēji, piemēram, melanoma, kas sākotnēji var izskatīties līdzīgi vienkāršai dzimumzīmei. Tāpēc ir svarīgi pazīt savu ādu, regulāri sekot līdzi veidojumiem un šaubu gadījumā nevilcināties un doties pie dermatologa,” skaidro Dr. Egija Vasilišina.
Kāpēc dzimumzīmes rodas?
Dzimumzīmes var būt iedzimtas vai iegūtas dzīves laikā. Iedzimtas dzimumzīmes ir redzamas, jau piedzimstot, vai kļūst pamanāmas bērna pirmajos dzīves gados, savukārt iegūtās dzimumzīmes parādās vēlāk – visbiežāk bērnībā, pusaudžu vecumā un jaunībā.
Kā skaidro dermatoloģe, dzimumzīmes veidojas no pigmenta šūnām jeb melanocītiem. Dažādu faktoru ietekmē daļa šo šūnu sāk lokāli dalīties un grupēties, veidojot pigmentētus ādas veidojumus. To skaitu un veidu ietekmē gan ģenētika un ādas tips, gan UV starojuma iedarbība.
„Ja ģimenē ir nosliece uz lielāku dzimumzīmju skaitu, pastāv lielāka iespēja, ka arī bērnam to būs vairāk. Tāpat vairāk dzimumzīmju novēro cilvēkiem ar gaišu ādu, jo viņiem ir mazāka dabiskā aizsardzība pret UV starojumu,” stāsta Dr. E. Vasilišina.
Dzimumzīmju veidošanos var veicināt arī atkārtota un intensīva saules iedarbība, īpaši saules apdegumi bērnībā un pusaudžu vecumā. Nozīme ir arī hormonālām svārstībām – pubertātes, grūtniecības vai citu hormonālu pārmaiņu laikā dzimumzīmes var kļūt pamanāmākas vai parādīties no jauna.
„Daudzi cilvēki kļūdaini uzskata, ka saules radītie bojājumi ir aktuāli tikai tad, ja āda ir apsārtusi vai apdegusi. Patiesībā UV starojuma radītās izmaiņas ādā uzkrājas visas dzīves garumā. Tāpēc ikdienas aizsardzība pret sauli ir viens no svarīgākajiem ieguldījumiem ādas veselībā neatkarīgi no vecuma,” papildina aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Laila Zālīte.
Kas ir normāli un par ko nav uzreiz jāuztraucas?
Jaunu ādas veidojumu parādīšanās dzīves laikā ne vienmēr nozīmē saslimšanu. Parasti dzimumzīmes aktīvāk veidojas līdz aptuveni 30–40 gadu vecumam, pēc tam jaunu dzimumzīmju rašanās kļūst mazāk izteikta. Tomēr vēlākā vecumā jaunus veidojumus ieteicams vērtēt kritiskāk, jo ne viss, kas izskatās pēc dzimumzīmes, patiešām ir dzimumzīme.
Ādā var veidoties arī citi labdabīgi veidojumi, piemēram, seborejas keratozes vai papilomas, kas vizuāli var atgādināt dzimumzīmes. Vienlaikus arī melanoma sākotnēji var izskatīties kā neliels, šķietami nekaitīgs veidojums.
„Nav tādu pazīmju, pēc kurām cilvēks pats ar neapbruņotu aci varētu pilnīgi droši pateikt, ka konkrētais veidojums ir labdabīgs. Tomēr parasti labdabīgas dzimumzīmes ir simetriskas, ar skaidrām robežām, vienmērīgā krāsā un laika gaitā būtiski nemainās,” skaidro dermatoloģe.
Parasti nav pamata satraukumam, ja dzimumzīme ilgstoši izskatās nemainīga un ir līdzīga citām uz ķermeņa esošajām dzimumzīmēm. Katram cilvēkam mēdz būt savs „dzimumzīmju tips” – veidojumi ir līdzīgi pēc krāsas, formas un izmēra. Ja kāda dzimumzīme izteikti atšķiras no pārējām, tai jāpievērš īpaša uzmanība.
Bieži cilvēki satraucas arī par matiņu, kas aug no dzimumzīmes. Vairumā gadījumu tas norāda, ka veidojuma vietā saglabāti normāli matu folikuli, un šāda pazīme biežāk raksturīga labdabīgiem veidojumiem. Tomēr uz to nevajadzētu paļauties kā uz absolūti drošu pazīmi.
„Ja dzimumzīme, no kuras aug matiņš, sāk mainīt formu, krāsu, izmēru vai kopējo izskatu, tā noteikti ir jāpārbauda. Matu augšana pati par sevi negarantē, ka veidojums nevar būt ļaundabīgs,” uzsver ārste.
Kādas pazīmes nedrīkst ignorēt?
Pie dermatologa noteikti vajadzētu vērsties, ja dzimumzīme vai cits ādas veidojums sāk strauji mainīties – palielinās izmēros, maina krāsu vai formu, sāk asiņot, pārklājas ar kreveli, ilgstoši nedzīst, niez, dedzina vai sāp.
Ne katra izmaiņa nozīmē ādas vēzi. Dzimumzīmi var traumēt apģērbs, skūšanās vai berze, un tad var rasties īslaicīgs apsārtums, sāpīgums vai krevele. Tomēr, ja izmaiņas nepāriet vai atkārtojas, veidojums ir jāpārbauda.
Viens no biežāk izmantotajiem principiem aizdomīgu veidojumu atpazīšanai ir ABCDE kritēriji:
A – asimetrija, kad viena veidojuma puse atšķiras no otras;
B – neregulāras robežas;
C – krāsas dažādība vienā veidojumā;
D – diametra palielināšanās vai izmērs virs 6 milimetriem;
E – evolūcija jeb izmaiņas laika gaitā.
„Jāatceras, ka visas ABCDE pazīmes vienlaikus biežāk redzamas jau lielākiem vai progresējušiem audzējiem. Agrīnā stadijā ļaundabīgs veidojums var būt tikai nedaudz citādāks nekā pārējie vai vienkārši šķist aizdomīgs. Tieši tāpēc svarīga ir regulāra pašpārbaude un dermatoskopiska izmeklēšana pie speciālista,” skaidro dermatoloģe.
Kā vasarā pareizi sargāt ādu?
Vasarā aizsardzība pret sauli ir būtiska ikvienam, bet īpaši cilvēkiem ar gaišu ādu un daudz dzimumzīmēm. UV starojums var veicināt jaunu dzimumzīmju veidošanos, esošo izmaiņas un palielināt ādas audzēju risku.
Saulē nevajadzētu uzturēties laikā, kad UV starojums ir visintensīvākais, tas ir, aptuveni no plkst. 11.00 līdz 16.00. Ieteicams sekot līdzi UV indeksam: ja tas ir trīs vai vairāk, nepieciešama mērķtiecīga aizsardzība pret sauli.
„Saules aizsargkrēms jāuzklāj ne tikai uz dzimumzīmēm, bet uz visām saules starojumam pakļautajām ādas zonām. Ieteicams izvēlēties plaša spektra līdzekli ar UVA un UVB aizsardzību un SPF 30–50,” norāda Dr. Egija Vasilišina.
„Aizsargkrēmu vēlams uzklāt 15 līdz 30 minūtes pirms došanās ārā, lietot pietiekamā daudzumā un atjaunot ik pēc divām stundām, kā arī pēc peldes vai pastiprinātas svīšanas. Papildu aizsardzību nodrošina uzturēšanās ēnā, viegls, elpojošs, bet ādu nosedzošs apģērbs, platmale vai cepure un saulesbrilles ar UV aizsardzību,” papildina farmaceite.
Īpaši būtiski ir izvairīties no solārija – ne tikai vasarā, bet jebkurā gadalaikā.
Kad dzimumzīmi ieteicams noņemt?
Veidojuma noņemšana medicīniski obligāta ir tad, ja pastāv aizdomas, ka veidojums varētu būt ļaundabīgs. Šādos gadījumos veidojumu ķirurģiski izgriež un nosūta histoloģiskai izmeklēšanai, lai noteiktu precīzu diagnozi.
Ja veidojums klīniski un dermatoskopiski ir labdabīgs, tā noņemšana no medicīniskā viedokļa nav obligāta. Tomēr labdabīgu veidojumu var likvidēt, ja tas traucē ikdienā, piemēram, regulāri tiek traumēts ar apģērbu, iekaist, asiņo skūšanās laikā vai rada būtisku kosmētisku diskomfortu.
„Pirms dzimumzīmes noņemšanas tā noteikti jāizvērtē pie dermatologa. Tikai pēc apskates iespējams noteikt, vai piemērotāka būs ķirurģiska izgriešana vai cita metode, piemēram, lāzers, kā arī izskaidrot iespējamos riskus un ieguvumus,” uzsver Dr. Egija Vasilišina.
„Par dzimumzīmēm jārūpējas ikdienā – regulāri novērojot savu ādu un atbildīgi izturoties pret sauli. Jo agrāk tiek pamanītas aizdomīgas izmaiņas, jo lielākas ir iespējas tās veiksmīgi ārstēt. Tāpēc vasaras sezonā svarīgi neaizmirst par saules aizsarglīdzekļiem un regulāri atrast dažas minūtes ādas pašpārbaudei. Tas ir vienkāršs ieradums, kas ilgtermiņā var būt ļoti nozīmīgs veselībai,” uzsver aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Laila Zālīte.
Inga Supe
Magnific.com
20.07.2026
