14.02.2024.
Par X stundu tiek runāts jau ilgāku laiku – tā ir tēma, ko apspriež ne vien kuluāros, bet arī publiski. Tiek krāmētas mugursomas, pārbaudītas apziņošanas sistēmas, bet milzu jautājumzīme paliek medikamentu apgādes jomā. Pacients.lv arī pēta, kāda ir situācija ar zāļu apgādi Francijā un Austrijā, lai zāles neaptrūktos arī puņķu un klepus sezonas laikā, ne tikai galējā krīzes gadījumā.
Mudina Latviju mācīties no Ukrainas kļūdām
Pandēmija un tai sekojošais karš Ukrainā skaidri parādīja, cik ievainojamas ir starptautiskās medikamentu piegādes ķēdes, un cik kritiskas sekas tam var būt tādās valstīs kā Latvija, kur izteikti dominē ārvalstu ražotāju zāles, norāda diskusijas par zāļu pieejamību koordinatore Ksenija Andrijanova.
Lai novērstu iespējamas zāļu pieejamības problēmas, Veselības ministrijai sadarbībā ar citām atbildīgajām iestādēm un nevalstiskajiem partneriem, nekavējoties būtu jāsāk darbs pie nacionālā medikamentu rezerves fonda izveides.
Situācijas nopietnību apliecina arī Latvijas veselības aprūpes speciālistu un farmaceitu vidū veiktā Norstat aptauja, kas rāda, ka tikai 9% no nozarē strādājošajiem pēdējo četru gadu laikā visi darbam nepieciešamie medikamenti ir bijuši pieejami. Kā visbiežākie iemesli medikamentu nepieejamībai minēti tieši pārrāvumi starptautiskajās piegādēs un ārvalstu ražotāju noteiktās piegādes kvotas.
Par rezerves fonda nepieciešamību diskusijas laikā norādīja arī neiroloģe un Ukrainas atbalsta biedrības “SICH” vadītāja Oksana Sičko.
“Aicinu Latviju mācīties no Ukrainas kļūdām, un krīzes situācijām gatavoties miera laikos! Sākoties karam, valstī nebija teju nekādu medikamentu rezervju, un situāciju vēl vairāk pasliktināja tas, ka pirms tam vairākus gadus visa pasaule bija dzīvojusi pandēmijas ēnā. Latvijai ir jāveido ne tikai neatliekamās palīdzības medikamentu krājumi, bet arī zāles hroniskajiem slimniekiem, kuri nedrīkst pārtraukt savu terapiju, piemēram, cukura diabēta un vēža pacienti. Turklāt, Latvija ir ļoti izdevīgā situācijā, jo šeit jau vēsturiski ir spēcīga farmācijas industrija,” uzsver O.Sičko.
Iepriekš publiskotais Eiropas Komisijas ziņojums aptver virkni risinājumu un priekšlikumu, lai iespējami augstākā līmenī nodrošinātu medikamentu pieejamības nepārtrauktību. Risinājumi paredz izvērtēt gan regulējuma, gan apgādes un iepirkumu jautājumus, gan arī aicina dalībvalstis stiprināt medikamentu ražošanas nozari ES un arī izvērtēt nacionālo krājumu veidošanu.
Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle-Ločmele norādīja, ka nacionāla zāļu rezerves fonda izveide ir ļoti svarīga valsts drošībai: “Skaidra sistēma, atbildības, iesaistīto informētība un sagatavotība ir izšķiroša, lai ārkārtas apstākļos maksimāli vairāk resursu varētu veltīt konkrētās krīzes vadībai, nevis paralēli mēģinot atrisināt jautājumus, kam varēja sagatavoties jau iepriekš. Uzņēmējdarbībā to sauc par darbības nepārtrauktību, bet valsts līmenī – par sabiedrības noturību.”
Francija atgriež ražošanu tuvāk pacientam
Jau pērn vasarā Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja, ka Francija atgriezīs valstī 50 galveno zāļu ražošanu, lai novērstu medikamentu, tostarp antibiotiku un pretsāpju līdzekļu, deficītu. Šāds solis sperts, lai Francija nebūtu atkarīga no importa, galvenokārt no valstīm, kas nav Eiropas Savienībā. Makrona izziņotais plāns paredzējis veltīt prāvus valsts budžeta līdzekļus medikamentu ražošanas projektiem, tai skaitā, amoksicilīna, anestētiķu, pretsāpju un pretvēža zālēm.
Austrija atbalsta izplatītājus
Austrijas valdība jau rudenī paziņoja, ka sadarbosies ar vairumtirgotājiem, lai uzkrātu medikamentus un subsidētu lētu medikamentu pārdošanu, lai nepieļautu vēl vienu zāļu deficīta ziemu.
Austrijas veselības ministrs Johanness Rauhs 2021.–2022. gada ziemas situāciju ar medikamentu deficītu raksturojis kā “nepieņemamu”.
Sadarbībā ar vairumtirgotāju asociāciju PHAGO, tiek veidoti 10 kritiski nozīmīgo zāļu veidu krājumi, ieskaitot Ibuprofēnu, Paracetamolu, antibiotikas, lai neatkārtotu iepriekšējā ziemā pieredzēto deficītu. Izziņotais plāns paredz aptiekām subsidēt zāļu cenu samazināšanu.
Avoti:
