Smēķēšana, nepietiekams miegs un pārmērīga aizraušanās ar virtuālo vidi ir trīs izplatītākie kaitīgie ieradumi Latvijas iedzīvotāju vidū, liecina jaunākie „Mana aptieka & Apotheka Veselības indeksa” aptaujas dati.
Vienlaikus aptuveni katrs ceturtais jeb 28 % aptaujāto uzskata, ka viņiem nepiemīt neviens no pētījumā iekļautajiem kaitīgajiem ieradumiem.
Visbiežāk iedzīvotāji atzinuši, ka regulāri smēķē tabaku (25 %), neizguļas (24 %) un pārmērīgi aizraujas ar virtuālo vidi – internetu, sociālajiem tīkliem un datorspēlēm (18 %).
„Kaitīgie ieradumi bieži ir savstarpēji saistīti un veicina viens otra attīstību. Piemēram, nepietiekams miegs var veicināt lielāku saldumu, enerģijas dzērienu vai neveselīga uztura patēriņu, tāpat nepietiekama ūdens lietošana rada vēlmi vairāk apēst, savukārt pārmērīgi ilgs laiks pie ekrāniem nereti samazina fizisko aktivitāti, veicina noguruma sajūtu un pasliktina miega kvalitāti. Tāpēc veselīgāka dzīvesveida veidošanas pamatā ir kompleksa pieeja – svarīgi skatīties uz ikdienas paradumiem kopumā, nevis risināt tikai vienu problēmu,” rekomendē Mana Aptieka aptiekas vadītāja-farmaceite Agnese Ritene.
Saistībā ar ēšanas paradumiem salīdzinoši bieži aptaujā minēta pārmērīga saldumu lietošana (16 %), pārmērīga miltu produktu uzņemšana (15 %) un neveselīga ēšana (14 %). Savukārt enerģijas dzērienu lietošanu atzinuši 8 % respondentu, biežu pārēšanos – 8 %, regulāru citu nikotīnu saturošu produktu lietošanu – 7 %, pārmērīgu alkohola lietošanu – 6 %, bet pārmērīgu badošanos – tikai 1 %.
Kaitīgie ieradumi raksturīgāki iedzīvotājiem ar neveselīgu dzīvesveidu un augstu stresa līmeni
Aptaujas rezultāti liecina, ka kaitīgie ieradumi biežāk raksturīgi cilvēkiem, kuri savu dzīvesveidu vērtē kā kopumā neveselīgu. Piemēram, viņu vidū regulāri smēķē 42 % (salīdzinājumā ar 18 % veselīga dzīves-veida piekritēju), neveselīgu ēšanu atzīst 37 % (veselīga dzīvesveida grupā tikai 5 %), bet pārmērīgu alkohola lietošanu – 14 % (veselīga dzīvesveida grupā – 3 %).
Savukārt to respondentu vidū, kuri savu dzīvesveidu uzskata par veselīgu, 36 % norāda, ka viņiem nepiemīt neviens no pētījumā minētajiem kaitīgajiem ieradumiem, kamēr neveselīga dzīvesveida grupā tā uzskata vien 11 %.
Izteikta saistība vērojama arī ar ikdienas stresa līmeni.
Respondenti ar augstu stresa līmeni ikdienā bie-žāk atzīst smēķēšanu (36 %), neizgulēšanos (35 %), pārmērīgu aizraušanos ar virtuālo vidi (22 %) un enerģijas dzērienu lietošanu (13 %). Savukārt starp cilvēkiem ar zemu stresa līmeni nevienu kaitīgu ieradumu sev nesaskata 34 %, kamēr augsta stresa grupā – tikai 16 %.
Jaunieši biežāk aizraujas ar virtuālo vidi un lieto enerģijas dzērienus
Būtiskas atšķirības redzamas arī dažādās vecuma grupās. Jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem ievērojami biežāk nekā citas vecuma grupas norāda uz pārmērīgu aizraušanos ar virtuālo vidi (30 %), enerģijas dzērienu lietošanu (23 %), pārmērīgu saldumu lietošanu (25 %) un gāzēto vai saldināto dzērienu lietošanu (25 %). Savukārt vecākajā – 65 līdz 75 gadu grupā – visbiežāk tiek atzīts, ka kaitīgu ieradumu nav vispār (40 %).
Vīriešiem biežāk nekā sievietēm raksturīga smēķēšana (37 % pret 14 %), pārmērīga alkohola lietošana (11 % pret 1 %), enerģijas dzērienu lietošana (12 % pret 4 %) un citu nikotīnu saturošu produktu lietošana (10 % pret 4 %). Tikmēr sievietes nedaudz biežāk norāda uz biežu pārēšanos (8 % pret 7 %) un pārmērīgu seriālu vai filmu skatīšanos (11 % pret 10 %).
Pēdējo gadu laikā strauji pieaug aizraušanās ar virtuālo vidi
Salīdzinot ar iepriekšējām Veselības indeksa aptaujām, redzams, ka pēdējo gadu laikā strauji pieaug pārmērīga aizraušanās ar virtuālo vidi (no 7 % 2017. gadā līdz 18 % jaunākajā pētījumā).
„Arvien lielāka daļa mūsu ikdienas norit pie ekrāniem – strādājam, sazināmies, iepērkamies un atpūšamies digitālajā vidē. Tāpēc nav pārsteigums, ka virtuālā vide nu jau ierindojas starp izplatītākajiem kaitīgajiem ieradumiem, un tā bieži kļūst par citu neveselīgu paradumu katalizatoru. Pārmērīgs ekrānu laiks ietekmē ne tikai redzi vai stāju, kā bieži tiek uzskatīts. Tas var būt cieši saistīts arī ar nepietiekamu miegu, mazkustīgumu, neveselīgu našķēšanos un palielinātu nogurumu un stresu,” skaidro farmaceite Agnese Ritene.
Dati liecina, ka palielinās arī saldumu lietošana (no 11 % 2020. gadā līdz 16 %), kā arī gāzēto un saldināto dzērienu lietošana (no 6 % 2020. gadā līdz 11 %). Vienlaikus samazinājusies neveselīgas ēšanas izplatība – no 23 % 2020. gadā līdz 14 % pašlaik. Samazinājies arī to iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata, ka viņiem nepiemīt neviens kaitīgs ieradums – no 56 % 2017. gadā līdz 28 % jaunākajā pētījumā.
Inga Supe
Magnific.com
14.08.2026
