02.01.2025.
Rūpīga notekūdeņu attīrīšana ļauj veiksmīgāk novērst kaitīgo baktēriju, patogēnu un ķīmisko vielu izplatīšanos un mazināt dažādas slimības.
No 1. janvāra stājusies spēkā pārskatītā Eiropas Savienības (ES) direktīva par pilsētas notekūdeņu attīrīšanu. Eiropas Parlaments pērn aprīlī pieņēma vienošanos, kas tika panākta ar Padomi par ES ūdens apsaimniekošanas un pilsētas notekūdeņu attīrīšanas standartu pārskatīšanu.
Jaunie noteikumi paredzēti, lai aizsargātu cilvēku veselību un vidi no kaitīgiem pilsētas notekūdeņiem un varētu nodrošināt tīrākas upes, ezerus, gruntsūdeņus un piekrastes teritorijas.
Direktīva tagad attiecas uz mazākām apdzīvotajām vietām (sākot no 1000 iedzīvotājiem). Tā paredz, ka no notekūdeņiem jāattīra vairāk vielu un jāpiemēro jauni mikropiesārņotāju standarti.
• Stingrāka ķīmisko piesārņotāju, patogēnu un antimiktobiskās rezistences uzraudzība
• Farmaceitisko un kosmētikas preču ražotājiem, kā arī dalībvalstīm būs jāsedz mikropiesārņotāju papildu attīrīšanas izmaksas
• Plašāka attīrīto pilsētas notekūdeņu atkārtota izmantošana
Tagad ir nepieciešama sistemātiska mikroplastmasas un PFAS (bieži sauktas par “mūžīgajām ķīmiskām vielām”) uzraudzība, kā arī sabiedrības veselības parametru uzraudzība. Laikus iegūtie dati var palīdzēt ātrāk pieņemt lēmumus par labu sabiedrības veselībai ārkārtas situācijās.
Tāpat jaunais likums nodrošinās, ka, atbilstoši principam “piesārņotājs maksā”, lielākā daļa attīrīšanas izmaksu būs jāsedz atbildīgajai nozarei, nevis tās jāsedz no valsts budžeta vai ūdens tarifu kāpuma.
Saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā” jaunais likums nodrošinās, ka lielākā daļa papildu attīrīšanas izmaksu būs jāsedz atbildīgajai nozarei, nevis ūdens tarifiem vai valsts budžetam.
Šie noteikumi arī paredz izstrādāt plānu, kā lielajās pilsētās apsaimniekot lietus ūdeni, lai lietusgāžu gadījumos samazinātu plūdu un piesārņojuma risku.
“Notekūdeņu likums” ir viena no galvenajām iniciatīvām ES nulles piesārņojuma rīcības plānā gaisam, ūdenim un augsnei.
Pašreizējais piesārņojuma līmenis joprojām ir pārāk augsts: katru gadu vairāk nekā 10 % priekšlaicīgas nāves gadījumu ES joprojām ir saistīti ar vides piesārņojumu.
Aizpērn Eiropas Komisija publicēja pirmo nulles piesārņojuma monitoringa un perspektīvas ziņojumu, kurā noteikti pasākumi ceļā uz tīrāku gaisu, ūdeni un augsni.
Komisijas ziņojums kopā ar Eiropas Vides aģentūras monitoringa novērtējumu liecina, ka ES politika ir palīdzējusi samazināt gaisa piesārņojumu, kā arī pesticīdu radīto piesārņojumu.
Tomēr citās jomās, piemēram, veselībai kaitīgs troksnis, barības vielu piesārņojums vai sadzīves atkritumu rašanās, problēmas pastāv joprojām.
Pašreizējais piesārņojuma līmenis joprojām ir pārāk augsts: katru gadu vairāk nekā 10 % priekšlaicīgas nāves gadījumu ES joprojām ir saistīti ar vides piesārņojumu.
Tas galvenokārt ir saistīts ar gaisa piesārņojumu, kā arī trokšņa piesārņojumu un ķīmisko vielu iedarbību, kas, visticamāk, tiek novērtēta par zemu. Piesārņojums tāpat kaitē bioloģiskajai daudzveidībai.
Starp dalībvalstīm pastāv būtiskas atšķirības — priekšlaicīgas nāves gadījumu skaits ir aptuveni 5–6 % Ziemeļeiropā un 12–14 % Eiropas dienvidos un austrumos.
Materiāls tapis sadarbībā ar Eiropas Parlamentu Latvijā. Šeit publicētā informācija atspoguļo tikai pacients.lv viedokli, un Eiropas Parlaments nav atbildīgs par jebkādu tajā iekļautās informācijas atspoguļošanu.
Avoti:
https://www.eea.europa.eu/lv/highlights/nulles-piesarnojums-2030-gada-merkraditaji
Foto: Freepik
