08.03.2024.
Lai gan dažreiz par galvassāpēm mēdz ironizēt anekdotēs, patiesībā tā ir nopietna problēma, ar ko saskaramies ļoti bieži. Nereti uzreiz ķeramies pie pretsāpju līdzekļa, nevis risinām cēloni. Izvaicājām Dr.med. Andreju Skorodumovu par galvassāpēm – it kā tik ikdienišķo, tomēr netīkamo ikdienas gaitu pavadoni.
– Kāpēc sāp galva?
– Kad sāp galva, rodas sajūta, ka smadzenes eksplodē. Patiesībā pašas smadzenes nesāp, jo tām nav sāpju receptoru. Galvassāpes tiek klasificētas kā neirovaskulāras sāpes, jo to veidošanā ir iesaistītas ķermeņa nervu un asinsvadu sistēmas. Reaģējot uz spēcīgu kairinātāju (stress, hipoksija, nogurums u.c.), notiek asinsvadu tonusa maiņa, tie vispirms paplašinās un pēc tam sašaurinās. Tiek aktivizēti sāpju receptori, kas veicina sāpju mediatoru izdalīšanos asinīs. Sākot no neliela laukuma, sāpes var aptvert visu galvu.
– Kādi ir galvenie galvassāpju veidi?
– Ir starptautiska galvassāpju klasifikācija, saskaņā ar kuru galvassāpes tiek iedalītas primārajās un sekundārajās. Primārās sāpes ir tās, kuras nosaka mūsu genotips un kuras ir iedzimtas. To skaitā ir migrēna, spriedzes galvassāpes, klastera sāpes un trigeminālās autonomās cefalģijas (TAC). Sekundārās galvassāpes rodas galvas traumas, infekcijas, arteriālās hipertensijas u.c. rezultātā, t.i., tās iegūstam mēs paši dzīves gaitā.
– Vai mēdz būt tā, ka sāp galva, bet patiesais cēlonis ir kādā citā ķermeņa daļā?
– Jā, galvassāpju cēloņi var būt saistīti ar dažādiem patoloģiskiem procesiem – mazasinību, kas izraisa hipoksiju un līdz ar to arī smadzeņu asinsvadu tonusa maiņu, autoimūnām slimībām, augstu vai zemu asinsspiedienu, grūtniecību, saaukstēšanos, sirds slimībām, vēzi utt. Turklāt galvassāpes – atkarībā no ilguma – var būt akūtas vai hroniskas. Akūtas sāpes ilgst vairākas stundas vai dienas, hroniskas sāpes ilgst vairāk nekā pusmēnesi un ilgst vairākus mēnešus.
Saskaņā ar Starptautisko galvassāpju klasifikāciju (ICHD-3), ir definēti vairāk nekā 200 primāro un sekundāro galvassāpju veidi.
– Vai migrēna ir hroniska slimība?
– Migrēna var būt epizodiska vai hroniska. Par hronisku migrēnu uzskata, ja mēneša laikā migrēnas lēkmes notiek 8 un vairāk reizes, un sāpes ilgst vairāk nekā 15 dienas mēnesī un vismaz 3 mēnešus.
– Vai no tās var izārstēties?
– Migrēna ir primāra ģenētiski noteikta slimība, kurai ir individuāls raksturs un katrā gadījumā to izraisa noteikti sekmējošie faktori – hipoksija, stress, smakas, noteiktu pārtikas produktu, piemēram, šokolādes, siera, sarkanvīna u.c. lietošana uzturā. No otras puses, tiek uzskatīts, ka migrēna ir atkarīga no hormoniem un bieži “nomierinās” menopauzes laikā. Tāpēc ar medikamentu palīdzību nav iespējams izārstēt migrēnu. Tajā pašā laikā viens no galvenajiem migrēnas ārstēšanas kritērijiem ir pacienta dzīves kvalitātes saglabāšana, lēkmju mazināšana un hroniskas migrēnas pārvēršana epizodiskā.
– Vai ir patiess apgalvojums, ka, dzerot lielu daudzumu ūdens, var atbrīvoties no galvassāpēm?
– Es uzskatu, ka šis apgalvojums nav pareizs. Piekrītu, ka šķidruma uzņemšanai jābūt adekvātai, īpaši karstajā sezonā. Katrs konkrētais gadījums ir jārisina individuāli. Sāpju cēlonis ir atšķirīgs. Pārmērīgs šķidrums dažiem var būt kaitīgs.
– Kā zināt, vai nepārspīlēju ar pretsāpju līdzekļiem? Ibuprofēns daudzām dāmām ir teju neatņemama rokassomiņas sastāvdaļa. Cik daudz jau ir par daudz un kāpēc?
– Galvassāpes no pretsāpju līdzekļu pārdozēšanas šobrīd ir nopietna problēma. Parasti pārdozēšana notiek, ārstējot hroniskas galvassāpes, kas ilgst vairāk nekā 3 mēnešus. Kā to var saprast? Pretsāpju līdzekļu lietošana neietekmē, gluži pretēji, sāpes var būt intensīvākas. Lai samazinātu pretsāpju līdzekļu devu, amerikāņu speciālisti ibuprofēnam pievieno paracetamolu.
