Starptautiskajā Senioru dienā – īpaši būtiski atgādināt, ka rūpes par veselību nav tikai reakcija uz slimību – tās sākas ar zināšanām, profilaksi un ikdienas paradumiem. Latvijas seniori salīdzinoši aktīvi seko saviem veselības rādītājiem, taču ar profilaktiskām pārbaudēm vien nepietiek, lai iespējami ilgāk saglabātu veselību, dzīves kvalitāti un neatkarību.
Eksperti Senioru dienā aicina pievērst uzmanību arī ikdienas kustībām, uzturam, medikamentu drošai lietošanai, emocionālajai labsajūtai un savlaicīgai vēršanās pie ārsta.
Augustā veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja rāda, ka 61 % 60–74 gadus veco iedzīvotāju veic profilaktiskas veselības pārbaudes, piemēram, analīzes – par septiņiem procentpunktiem vairāk nekā iedzīvotāji kopumā. Arī asinsspiedienu seniori kontrolē biežāk: to kā veselību veicinošu paradumu min 51 % senioru, salīdzinot ar 29 % iedzīvotāju kopumā.
Pēdējo 12 mēnešu laikā 53 % aptaujāto senioru profilaktiski apmeklējuši ģimenes ārstu, 60 % mērījuši pulsu un asinsspiedienu, 57 % noteikuši holesterīna līmeni, bet 56 % – cukura līmeni asinīs.
“Interese par savu veselību un regulāra rādītāju kontrole ir ļoti svarīga, taču ar to vien nepietiek. Būtiski ir saprast, ko šie rādītāji nozīmē un ko ikdienā varam darīt, lai saglabātu veselību un funkcionalitāti. Senioriem nav nepieciešami intensīvi treniņi – arī regulāras pastaigas, vingrošana, nūjošana vai peldēšana var būt nozīmīgs ieguldījums veselībā,” norāda interniste “Veselības centru apvienībā” Inga Orleāne.
Viņa atgādina, ka seniora veselību veido ne tikai ārsta apmeklējumi un medikamenti. Svarīga ir arī regulāra fiziskā aktivitāte, sabalansēts uzturs, pietiekama šķidruma uzņemšana, kvalitatīvs miegs un emocionālā labsajūta. Ja parādās ilgstošs nogurums, elpas trūkums, tūska, neizskaidrojams svara zudums, atkārtoti reiboņi, sāpes vai citas neierastas pārmaiņas, vēršanos pie ārsta nevajadzētu atlikt.
Droša medikamentu lietošana – būtiska ikdienas veselības daļa
Senioriem nereti vienlaikus jālieto vairāki recepšu un bezrecepšu medikamenti, kā arī uztura bagātinātāji. Tāpēc svarīgi periodiski ar ārstu vai farmaceitu pārrunāt visu lietoto preparātu sarakstu un pašiem nemainīt zāļu devas vai nepārtraukt ārstēšanu. “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone uzsver, ka veselībpratība nozīmē ne tikai informācijas iegūšanu, bet arī spēju pamanīt pārmaiņas savā veselībā, uzdot speciālistiem jautājumus un pieņemt drošus lēmumus. “Senioram svarīgākais ir nebaidīties jautāt un aktīvi iesaistīties savas veselības aprūpē. Farmaceits var palīdzēt saprast medikamentu lietošanu un iespējamo mijiedarbību, savukārt ārsts izvērtē veselības stāvokli un nepieciešamo ārstēšanu,” saka Ērika Pētersone.
Nozīmīgs ir pieejamas veselības aprūpes jautājums
Aptauja izgaismo vēl vienu būtisku izaicinājumu – 83 % respondentu vecumā virs 60 gadiem par būtiskāko ieguvumu iedzīvotāju veselībai uzskatītu ātrāku piekļuvi medicīnas speciālistiem. “Tas apliecina, ka līdzās paša cilvēka rūpēm par savu veselību būtiska ir arī savlaicīgi pieejama veselības aprūpe. Jo agrāk iespējams noskaidrot veselības pārmaiņu iemeslus, jo ātrāk iespējams rīkoties,” norāda Inga Orleāne.
Lai veicinātu senioru zināšanas un praktisku iesaisti savas veselības saglabāšanā, Veselība.lv Senioru kluba ietvaros 7. oktobrī Rīgā, 15. oktobrī Talsos un 26. oktobrī Daugavpilī notiks informatīvu pasākumu cikls “Vesels seniors – drošs, aktīvs un informēts!” Plānoto pasākumu aicinājums: “Esi kustībā – domā – satiecies – rūpējies.”
Starptautisko Senioru dienu iedibināja Apvienoto Nāciju Organizācija, pievēršot uzmanību vecāka gada gājuma cilvēku ieguldījumam sabiedrībā un arī izaicinājumiem, ar kuriem viņi saskarās, tostarp veselības aprūpes sistēmā.
Reprezentatīvu Latvijas iedzīvotāju aptauju 2026. gada augustā veica “Mēness aptieka”, VCA un “Centrālā laboratorija” sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat”, aptaujājot 1004 respondentus.
Līga Ribkinska
Publicitātes foto
1.10.2026
