Rindas nemazināsies: nozare brīdina par veselības riskiem

Portāls Pacients.lv skaidro šī gada ambulatoro pakalpojumu kvotu situāciju. Lielāko medicīnas centru pārstāvji vērš uzmanību, ka prognozes nav iepriecinošas – piešķirtais finansējums neuzlabos situāciju ar rindām. Nozares pārstāvji brīdina par pieejamības riskiem un iespējamu ilgtermiņa ietekmi uz sabiedrības veselību, aicinot pārskatīt kvotu plānošanu, lai mazinātu vēlīnas diagnostikas draudus.

Veselības centrs 4 administratīvā direktore Kristīne Ozoliņa-Kaļetova portālam Pacients.lv norādīja, ka būtiskus uzlabojumus gaidītāju rindās uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem 2026. gadā viņi neparedz. “Pirmkārt, piešķirtais finansējums ir 2025. gada apmērā. Otrkārt, šī finansējuma ietvaros jau šobrīd katrā programmā ir noteikts, cik pakalpojumu obligāti jānodrošina bērniem,” skaidro K.Ozoliņa – Kaļetova. Viņa prognozē, ka līdz ar to pastāv iespēja, ka pieaugušo aprūpē gaidītāju rindas varētu pat pieaugt, savukārt bērniem pakalpojumi kļūtu pieejamāki.

Arī Veselības Centru apvienības (VCA) pārstāve Līga Ribkinska pauž bažas, ka ambulatorajai aprūpei piešķirtais finansējums joprojām ir nepietiekams, līdz ar to nav iespējams prognozēt, ka lielai daļai pakalpojumu būtiski varētu mazināties rindas un uzlaboties pieejamība. “Pēc līdzšinējās informācijas vairākās programmās esam konstatējuši arī būtisku finansējuma samazinājumu, kas var negatīvi ietekmēt valsts apmaksāto pakalpojumu pieejamību pacientiem, rindas pakalpojumu saņemšanai vēl pagarinot. Tas savukārt palielinās smagu slimību vēlīnas diagnostikas risku, radot negatīvu ietekmi uz iedzīvotāju veselības rādītājiem kopumā,” viņa brīdina.

VCA ieskatā, samazinājums skar vairākas nozīmīgas veselības aprūpes jomas, tostarp diagnostikas izmeklējumus, rehabilitāciju, sirds un asinsvadu sistēmas funkcionālos izmeklējumus, oftalmoloģiju, dermatoveneroloģiju, kā arī atsevišķas ķirurģijas specialitātes dienas stacionārā. Tas nozīmē, ka ārstniecības iestādes varēs nodrošināt mazāku valsts apmaksāto pakalpojumu apjomu, kas savukārt var vēl vairāk pagarināt jau tā garās gaidīšanas rindas, secina L.Ribkinska.

Klīnikās novērots, ka jau pašlaik daudzos pakalpojumos pacientiem uz izmeklējumiem vai speciālistu konsultācijām jāgaida vairākus mēnešus, bet atsevišķos gadījumos pat vairāk nekā gadu. Īpaši izteikta situācija ir rehabilitācijas pakalpojumu jomā, kur gaidīšanas laiks dažviet sasniedz vairākus simtus dienu. Arī uz sirds un asinsvadu izmeklējumiem, oftalmologa pakalpojumiem, dermatologa konsultācijām un radioloģiskajiem izmeklējumiem pacientiem bieži jāgaida vairākus mēnešus. Ilgāka gaidīšana uz diagnostiku un ārstēšanu palielina risku, ka slimības tiks atklātas vēlākā stadijā, kas var ietekmēt ārstēšanas rezultātus un kopumā negatīvi ietekmēt iedzīvotāju veselības rādītājus.

VCA pārstāve skaidro: “Esam aicinājuši izvērtēt iespēju piešķirt papildu finansējumu atsevišķām programmām, kurās pakalpojumus varam nodrošināt plašākā apjomā. Tāpat saskatām, ka kvotu plānošana varētu būt efektīvāka, ambulatoro pakalpojumu sniedzējus savlaicīgāk informējot par piešķirtajām kvotām, lai iedzīvotājiem tik vajadzīgos resursus, ārstniecības iestāžu un konkrētu speciālistu darbu varētu plānot savlaicīgi.”

Satraucošs ir valsts finansējuma samazinājums veselības aprūpes programmai mājās. “Vēlamies uzsvērt, ka finansējuma pieejamība veselības aprūpes un medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumiem mājās ir būtiska gan reģionos, gan Rīgā. Attiecīgi finansējuma samazinājums šajā programmā negatīvi ietekmēs pakalpojumu nepārtrauktību un palielinās hospitalizāciju risku. Pakalpojumi pacienta dzīvesvietā ir efektīvs risinājums stacionārās aprūpes noslodzes mazināšanai un veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanai. Tāpēc, mūsuprāt, finansējums šajā programmā nav samazināms, bet tieši otrādi – būtu jārod iespēja piešķirt papildu finansējumu pieejamības paplašināšanai. Par to arī šobrīd veicam sarunas ar NVD,” norāda L.Ribkinska.

Viņa atgādina, ka VCA prioritāte ir nodrošināt kvalitatīvus medicīnas pakalpojumus iedzīvotājiem visā Latvijā, rūpējoties par daudzpusīgu pakalpojumu un augsti kvalificētu speciālistu. “Lai uzlabotu pacientu iespējas savlaicīgi saņemt nepieciešamo palīdzību, esam ieviesuši ērtu pierakstu risinājumu epoliklinika.lv, kas ļauj pacientiem ērti un pārskatāmi redzēt pieejamos laikus un veikt pierakstus pie visiem speciālistiem mūsu klīnikās gan uz valsts apmaksātajiem, gan maksas pakalpojumiem. Turpinām arī aktīvi iesaistīties nozares un pacientu interešu jautājumu risināšanā arī valstiskā līmenī, rosinot finansēšanas un kvotu plānošanas uzlabojumus, kā arī pakalpojumu klāsta paplašināšanu atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām,” viņa piebilst.

Arī statistika neiepriecina

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) veselības pārskats par Latviju (publicēts pērnā gada nogalē) norāda, ka vien 54% iedzīvotāju Latvijā ir apmierināti ar kvalitatīvas veselības aprūpes pieejamību (OECD vidēji – 64%). Turklāt 15,1% iedzīvotāju Latvijā savu veselību vērtē kā sliktu vai ļoti sliktu (OECD vidēji – 8,0%).

Profilaksei Latvija atvēl 2,6% no kopējiem veselības izdevumiem (OECD vidējais rādītājs – 3,4%).
Latvijā paredzamais mūža ilgums ir 75,6 gadi, kas ir par 5,5 gadiem mazāk nekā OECD vidēji.
Novēršamā mirstība Latvijā ir 258 uz 100 000 iedzīvotāju (OECD vidēji – 145), bet ārstējamo slimību mirstība – 154 uz 100 000 (OECD vidēji – 77).
8,4% iedzīvotāju norādījuši uz neapmierinātām veselības aprūpes vajadzībām, salīdzinot ar 3,4% OECD vidēji.
Latvijā paredzamais mūža ilgums ir 75,6 gadi, kas ir par 5,5 gadiem mazāk nekā OECD vidēji.

Tikmēr Eiropas Komisijas sagatavotais Valsts veselības profils 2025 atgādina, ka 2022. gadā Latvijā bija augstākais novēršamās mirstības rādītājs ES — vairāk nekā 540 nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedz ES vidējo rādītāju. Savukārt jaundzimušo vidējais paredzamais dzīves ilgums Latvijā ir par 5 gadiem zemāks nekā ES vidējā. Dokumentā norādīts, ka lai gan pēdējā desmitgadē veselības aprūpes izdevumi Latvijā ir pieauguši, tie joprojām ir ievērojami zemāki par ES vidējo rādītāju.