Ilgam mūžam nav jābūt vienīgajam mērķim, tikpat būtiski ir dzīvot pilnvērtīgi un saglabāt možumu arī cienījamā vecumā, Veselības senioru kluba sarunu cikla “Vesels seniors – drošs, aktīvs un informēts!” ietvaros atgādina gastroenterologs, profesors Anatolijs Danilāns. “Neļauju sev justies slikti!” saka ārsts un dalās padomos, kā rūpēties par labu pašsajūtu arī vecumā.
Sākt kustību nav par vēlu nevienā vecuma posmā
Ikdienā Anatolijs Danilāns ir aktīva dzīvesveida piekritējs. “Kopā ar meitu regulāri apmeklēju sporta zāli. Daudz staigāju – cik vien varu, visur dodos ar kājām! Taču viss ir jādara ar piesardzību. Ja cilvēks līdz šim ir bijis mazkustīgs, nevajag sākt ar maratonu,” aicina ārsts.
“Ar gadiem mainās lietas, ko varējām darīt pirms desmit, divdesmit gadiem, tādēļ jāspēj pielāgoties apstākļiem. Svarīgi ir atrast piemērotas aktivitātes un slodzi katram vecumposmam, kas mūs saista visvairāk.”
Ārsts pievērš uzmanību arī kaulu lomai vispārējam veselības stāvoklim. “Kaulos ir viela osteokalcīns, kas ir būtiski saistīts ar kaulu stiprību un labu veselību. Lai tas darbotos, ir jākustina muskuļi. Daudz smaidiet, ilgi košļājiet un kārtīgi izkustieties – tas palīdzēs ikdienā justies labāk,” aicina ārsts.
Par veselību parunāt ar ārstu un pašam ar sevi
Labi zināms, cik nozīmīga ir profilakse. “Daudzas slimības sākas nemanot. Paaugstinātu holesterīna līmeni var nejust, pie augsta asinsspiediena cilvēka organisms mēdz pielāgoties, tas netraucē. Dažkārt valda uzskats – ja man nekas nekaiš, pie ārsta varu neiet. Tā mēs iespējams neuzzināsim, ka jālieto asinsspiedienu pazeminoši medikamenti, kas paildzinās mūžu,” norāda Anatolijs Danilāns, uzsverot, ka nevajadzētu aizmirst – ārsts viens pats neārstēs veselības traucējumus. “Vienmēr saku – ja ir problēma, es nebūšu vienīgais, kurš palīdzēs. Kurš būs tas otrs? Pats cilvēks! Jābūt gatavam iesaistīties savas veselības uzlabošanā.”
Danilāns uzsver arī skrīniga lomu, lai agrīni atklātu iespējamu slimību un sevi pasargātu. “Skrīninga mērķis ir atklāt risku biežāk izplatītākajās vecuma grupās, taču tas nenozīmē, ka cilvēkam, piemēram, pēc 75 gadu vecuma tas vairs nav aktuāli. Nevajadzētu domāt, ja noteiktā vecumā vairs nesaņemu skrīniga uzaicinājumu, uz mani tas vairs neattiecās,” atgādina ārsts.
Ārsts stāsta, ka retāk aktualizēts faktors ir arī svara izmaiņas cienījamā vecumā: “Ļoti bīstami, ja svars strauji krītas īsā laika posmā. Tas var liecināt arī par kādu ļaundabīgu vainu, tādēļ jāpievērš uzmanība, nenoveļot iemeslus tikai uz apetītes zudumu vai vecumu. Vienlaikus jāuzsver arī pārlieku liela ķermeņa masa, kas rada sirds un asinsrites traucējumus, ietekmē kognitīvās funkcijas, tostarp atmiņu.”
Psihiskā veselība un socializēšanās
“Dažādi faktori – hroniskās slimības, notikumi pasaulē, uztraukumi, stress – ietekmē arī mūsu psihisko veselību un var radīt izsīkumu, nomāktību, arī depresiju, kas ir izplatīta. Taču aicinu ar to nesamierināties – ir medikamentozi risinājumi, bet ne vienmēr tas ir vajadzīgs. Dažkārt var palīdzēt arī dzīvesveida korekcijas – fiziskās aktivitātes, kustība. Sakārtojot psihiskās veselības traucējumus, varam atgūt dzīvesprieku,” stāsta ārsts.
“Vienlaikus svarīga ir socializēšanās – tikšanās ar ģimeni, draugiem, pievienošanās dažādiem organizētiem pasākumiem. “Jāčupojas” vienam ar otru, tas atvieglo dzīvi,” atgādina Anatolijs Danilāns un aicina šajos jautājumos arī rūpēties ne tikai pašam par sevi, bet arī pieskatīt līdzcilvēkus.
Saglabāt draiskulīgu noskaņojumu
“Štoks man ir rokā, pie cepures man zieds, sirds vēl ir jauna un dūša tā kā miets,” ar šādiem dziesmas vārdiem Anatolijs Danilāns aicina arī citus seniorus saglabāt draiskulīgu noskaņojumu it visā un nekoncentrēties tikai uz gadu skaitu, bet gan pašsajūtu un dzīvesprieku.
Līga Ribkinska
Publicitātes foto
2.11.2026
