Valdība apstiprinājusi Veselības ministrijas (VM) izstrādāto Plānu reto slimību jomā 2026.-2027. gadam, kura īstenošanai nākamgad papildu nepieciešami 16 988 608 eiro.
Plāna mērķis ir nodrošināt savlaicīgu, koordinētu un kvalitatīvu veselības aprūpi, diagnostiku, ārstēšanu un visaptverošu atbalstu cilvēkiem ar retām slimībām, uzlabojot pacientu dzīves kvalitāti un mazinot nevienlīdzību veselības aprūpē.
“Retās slimības ir īpašas – tās ir ļoti daudzveidīgas, nereti sarežģīti diagnosticējamas un ārstējamas, un katram pacientam var būt atšķirīgas vajadzības. Tādēļ mums jāveido tāda veselības aprūpes sistēma, kas pacientam nodrošina individualizētu un koordinētu aprūpi visā viņa dzīves laikā. Pēdējos gados esam būtiski palielinājuši finansējumu, paplašinājuši diagnostikas un valsts apmaksāto pakalpojumu pieejamību, kā arī kompensācijas sistēmā iekļāvuši inovatīvas terapijas. Reto slimību nav iespējama profilakse, tādēļ īpaši būtiska ir savlaicīga diagnostika, kā arī integrēta un koordinēta aprūpe visā pacienta dzīves laikā. Jaunajā plānā iekļautie pasākumi ir ļoti mērķēti – izdiskutēti ar nozares speciālistiem un pacientu pārstāvjiem, lai turpinātu uzlabot aprūpi un atbalstu cilvēkiem ar retām slimībām un viņu tuviniekiem,” uzsver veselības ministrs Hosams Abu Meri.
Tajā noteikti četri rīcības virzieni – reto slimību agrīna un savlaicīga diagnostika, ārstniecības pieejamības un kvalitātes uzlabošana, integrēta un ilgtermiņā orientēta pacientu aprūpe un atbalsts, kā arī informācijas aprites pilnveide un digitalizācija.
Pieaugot kopējam kompensējamo medikamentu finansējumam, plānots proporcionāli palielināt finansējumu arī reto slimību medikamentiem. Tādējādi divu gadu laikā paredzēts apmaksāt visus gaidīšanas rindā esošos izmaksu efektīvos medikamentus, par kuriem veikts finanšu aprēķins plāna īstenošanai.
VM turpinās jaundzimušo skrīninga paplašināšanu, nodrošinot valsts apmaksātu preimplantācijas DNS diagnostiku ģimenēm ar pārmantojamu ģenētisku patoloģiju un paplašinot molekulāro ģenētisko un citu laboratorisko izmeklējumu klāstu.
Plānots arī attīstīt nediagnosticēto pacientu programmu, nosakot kritērijus pacientu iekļaušanai tajā un pilnveidojot nediagnosticētu reto slimību pacientu uzskaiti. Paredzēts izvērtēt centralizētas jaundzimušo skrīninga datu uzskaites un monitoringa ieviešanu, sasaistot to ar jaundzimušo reģistru un nodrošinot iespēju identificēt bērnus, kuriem skrīnings nav veikts.
Ārstniecības pieejamības uzlabošanai klīniskajām universitātes slimnīcām paredzēts veidot multidisciplināras aprūpes komandas noteiktu reto slimību un slimību grupu pacientiem. Tostarp paredzēts noteikt komandām nepieciešamos speciālistus un sadalīt atbildību starp Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu, Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu un Paula Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu.
Daļa pasākumu vērsti arī uz medicīnas ģenētiķu un citu speciālistu pieejamības uzlabošanu. VM norāda, ka pērn augustā Bērnu slimnīcas elektroniskajā gaidīšanas rindā uz medicīnas ģenētiķa konsultāciju bija 2235 pacienti. Lai to risinātu, līdz 2027. gadam paredzēts par vismaz 30% samazināt gaidīšanas laiku uz Bērnu slimnīcas Reto slimību kabineta pakalpojumiem.
Rindu galvenokārt veido nepietiekamais speciālistu skaits. Latvijā praktizē deviņi medicīnas ģenētiķi, savukārt atbilstoši pētījuma rekomendācijām valstī būtu nepieciešamas aptuveni 16 medicīnas ģenētiķu slodzes.
Plānā paredzēts paplašināt arī zobārstniecības pakalpojumu pieejamību atsevišķām reto slimību pacientu grupām, tai skaitā nodrošināt zobārstniecības pakalpojumus bērniem ar retām zobu cieto audu patoloģijām, kā arī piekļuvi zobu protezēšanai bērniem ar retām zobu patoloģijām.
Medikamentu pieejamības uzlabošanai iecerēts regulāri aktualizēt kompensējamo zāļu saraksta reto slimību medikamentu lietošanas sākšanas un pārtraukšanas kritērijus. Plānots arī izstrādāt priekšlikumus reto slimību ārstēšanas finansēšanas modeļa maiņai, nodrošinot elastīgāku finansējuma izmantošanu atbilstoši aktuālajām vajadzībām.
Reizi gadā paredzēts apkopot informāciju par diagnozēm un pacientu skaitu, kuri atbilst Eiropas Zāļu aģentūras apstiprināto orfāno medikamentu saņemšanas kritērijiem, bet kuriem attiecīgā terapija Latvijā nav pieejama.
Rehabilitācijas jomā paredzēts izveidot pakalpojumu kartējumu visos Latvijas reģionos, veicināt rehabilitācijas speciālistu iesaisti reto slimību pacientu aprūpes komandās un izstrādāt starpsektoru rehabilitācijas pakalpojumu sadarbības mehānismu jeb “reto slimību pacienta ceļa karti”.
Savukārt digitalizācijas jomā līdz 2027. gadam paredzēts izstrādāt populācijā balstītu reto slimību karti Veselības informācijas platformā un nodrošināt datu apmaiņu starp klīniskajām universitātes slimnīcām. Paredzēts arī izvērtēt iespēju e-veselībā atspoguļot informāciju par pacientam veiktajiem ģenētiskajiem izmeklējumiem.
Ārstniecības personu zināšanu pilnveidošanai paredzēts aktualizēt ārsta un funkcionālo speciālistu profesiju standartus, tajos iekļaujot prasības par retajām slimībām. Plānots arī izstrādāt vismaz vienu studentiem pieejamu izvēles kursu par retajām slimībām un izvērtēt iespēju noteiktām specialitātēm reto slimību tematiku iekļaut kā obligātu sadaļu resertifikācijas procesā.
Plānā noteikts, ka līdz tā darbības perioda beigām reto slimību uzskaitē jāiekļauj vismaz 25% no aplēstā pacientu kopskaita.
Valsts apmaksāto ģenētisko izmeklējumu skaitu paredzēts palielināt vismaz par 20% salīdzinājumā ar 2025. gadu, bet pacientu skaitu, kuri gaida valsts apmaksātas ārstēšanas sākšanu ar izmaksu efektīviem reto slimību medikamentiem, – samazināt vismaz par 50%.
Plāna pasākumus šogad īstenos par jau piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Savukārt 2027. gadā plāna pasākumiem papildu nepieciešami 16 988 608 eiro, tai skaitā 16 498 321 eiro valsts pamatfunkciju īstenošanai un 490 287 eiro Eiropas Savienības politiku instrumentu un ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētajiem projektiem un pasākumiem.
No 2028. gada plāna pasākumiem ik gadu būtu nepieciešams 16 258 001 eiro finansējums, tostarp 16 223 121 eiro valsts pamatfunkcijām un 34 880 eiro ES politiku instrumentu un ārvalstu finanšu palīdzības pasākumiem.
Balstoties uz Eiropas reto slimību izplatības aplēsēm, Latvijā ar kādu retu slimību varētu dzīvot aptuveni 111 000 līdz 149 000 cilvēku jeb vidēji ap 130 000 cilvēku. Šī gada 14. aprīlī reģistrā bija iekļauti 26 449 ORPHA jeb reto slimību gadījumi, kas atbilst aptuveni 20% no vidēji aplēstā skaita. Aktīvi reģistrēto pacientu skaits bija 25 390.
Pacients.lv
Magnific.com
19.08.2026
