Daudziem no mums vairāk par veselīgajiem dārzeņiem garšo ātrās uzkodas. Tās kraukšķ, iesaiņotas krāšņos iepakojumos, ir bagātas ar sāli un cukuru. Garšas kārpiņas murrā, bet sirds grib “lēkt pa muti laukā”.
Lūk, padomi, kā varam savā uzturā palielināt dārzeņu, augļu un ogu uzņemšanu ikdienā:
- Sviestmaizi var papildināt ar salātu lapu, tomāta vai gurķa šķēlēm, sasmalcinātiem zaļumiem.
- Biezputrai var pievienot svaigus vai žāvētus augļus un ogas.
- Desertā izvēlēties svaigus augļus, augļu salātus, augļus ar bezpiedevu jogurtu vai biezpienu, augļu un ogu zupas.
- Uzkodās starp ēdienreizēm izvēlēties svaigi sagrieztus dārzeņus – burkānus, kāļus, kolrābjus, puķkāpostu u.c. kopā ar mājās gatavotu mērci vai pākšaugu pastēti (humusu), svaigu augli vai sauju žāvētu augļu un ogu.
- Bagātināt ēdienus ar garšaugiem (piemēram, dillēm, pētersīļiem, baziliku, salviju, raudeni, rozmarīnu, citronmētru un mārsilu jeb timiānu, garšaugu pesto).
- Maltītēs iekļaut svaigu dārzeņu salātus.
- Ēst vairākas reizes nedēļā sakņu sautējumu vai dārzeņu zupu.
- Izmēģināt Latvijā netradicionālus dārzeņus (seleriju kātus, pastinaku, topinambūru u.c.).
- Sagatavot veselīgus krājumus ziemai (saldētus dārzeņus, augļus un ogas bez pievienota sāls un cukura, kā arī žāvētus ābolus, bumbierus un citus augļus un ogas).
Avots:
