03.05.2024.
Ilva Banka-Okorie ir ārste, uzņēmēja un trīs bērnu mamma. Viņa ir onkologs- ķīmijterapeits Latvijas Onkoloģijas centrā un vienlaikus viņai pieder pieci friziersaloni tirdzniecības centros Rīgā, Hairriga. Sarunājamies par progresu onkoloģijā un arī optimismu slimības laikā.
– Jūsu dzīvē ir dažādas lomas: jums ir liela ģimene, mediķa karjera ar pacientiem un slimnīcas personālu un savi skaistumkopšanas saloni ar darbiniekiem un klientiem. Kā jums izdodas atrast līdzsvaru un mieru, ikdienā esot ar tik daudziem cilvēkiem?
– Man nav tāda līdzsvara. Es nepārdzīvoju, ja vairāk kādu brīdi ir jāpastrādā un nav brīvdienu, bet tad ieplānoju ceļojumu un atpūta sanāk. Ikdiena prasa būt organizētai, un tam palīdz atbalsts no ģimenes un kolēģiem, kā arī spēja pielāgoties dažādām situācijām. Mani īpaši iedvesmo un uzlādē māksla, talantīgi cilvēki. Patīk lasīt intervijas, grāmatas, klausīties podkāstus, apmeklēt mākslas izstādes un teātra izrādes. Tad bieži vēl nākošā diena ir pozitīvā un uzlādētā gaisotnē, ka atkal gribas iet un darīt vairāk.
– Kā, jūsuprāt, onkoloģija ir mainījusies pēdējo gadu laikā?
– Pēdējos gadus esmu novērojusi lielu progresu onkoloģijas jomā, galvenokārt saistībā ar precīzākām diagnostikas metodēm un efektīvākiem ārstēšanas veidiem. Attīstība tiešām notiek un ļoti strauji, ir ļoti interesanti būt šajā medicīnas nozarē, jo jāmācās ir visu laiku.
Vēlētos pastāstīt vairāk par šiem nozīmīgajiem sasniegumiem.
Pirmkārt, imūnterapija. Šī ir revolucionāra pieeja, kas izmanto pacienta imūnsistēmu, lai cīnītos pret vēža šūnām. Parasti imūnsistēma palīdz organismam aizsargāties pret infekcijām un citiem draudiem, bet dažreiz vēža šūnas var apmānīt imūnsistēmu un izvairīties no tās uzbrukumiem. Tad imūnterapija cenšas stimulēt vai pastiprināt imūnsistēmu, lai tā varētu efektīvāk atpazīt un tomēr iznīcināt vēža šūnas. Piemēri imūnterapijas metodēm ir checkpoint inhibitori, kuri bloķē “pārbaudes punktus”, kas vēža šūnām palīdz izvairīties no imūnsistēmas uzbrukuma, un CAR T-šūnu terapija. Imūnterapija arī Latvijā ir kļuvusi par nozīmīgu ārstēšanas pieeju dažādiem vēža veidiem, tostarp melanomas, plaušu vēža un krūts vēža ārstēšanā. CAR T-šūnu terapija ir īpaša metode, kurā pacienta imūnšūnas (tā sauktās T-šūnas) tiek iegūtas no asinīm, pavairotas un “apmācītas” laboratorijā, lai tās atpazītu vēža šūnas un pēc tam ievadītas atpakaļ pacientam. CAR T-šūnu terapija ir īpaši efektīva, piemēram, asins vēža (leikēmijas un limfomas), ārstēšanā, un tā ir radījusi daudzas cerības nākotnes vēža ārstēšanā.
Otrkārt, precīzāka diagnostika. Attīstība arī ir bijusi daudz precīzākā vēža diagnostikā, piemēram, izmantojot molekulāro un ģenētisko testēšanu, kas palīdz identificēt individuālās vēža šūnas un piemērotākas ārstēšanas metodes.
Treškārt, mērķa terapijas. Arvien vairāk tiek izmantotas terapijas, kas tieši ir mērķētas uz vēža šūnām, bloķējot noteiktus molekulāros mehānismus, kas iesaistīti vēža šūnu dalīšanās un metastāzēšanās procesos. Tādā veidā mazāk tiek kaitētsveselajām šūnām, ir mazāk blaknes. Šīs zāles ir ievērojami uzlabojušas pacientu izdzīvošanas rādītājus dažādiem vēža veidiem, tostarp plaušu vēzim, krūts vēzim, zarnu vēzim, aknu un nieres vēzim, kur šī terapija ir pieejama arī Latvijā.
Ceturtkārt, izpratne. Ir pieaugusi sapratne par vēža bioloģiju un individuālajām atšķirībām starp pacientiem. Tas ļauj izstrādāt personalizētākas ārstēšanas pieejas, kas var labāk atbilst konkrētā pacienta vajadzībām un vēža īpatnībām.
Piektkārt, skrīninga programmu uzlabošana. Piemēram, mūsdienīga mammogrāfija un kolonoskopija ļauj agrīnā stadijā atklāt vēzi, tādējādi palielinot iespējas uz veiksmīgu ārstēšanu.
Šie sasniegumi kopā ir veidojuši iespaidīgu progresu onkoloģijas jomā, piedāvājot jaunas iespējas ārstēšanai un uzlabojot izdzīvošanas prognozes daudziem vēža pacientiem.
– Jūsu kabinetā droši vien nākas redzēt arī emocionālu sabrukumu un tieši pretēji – gara spēku ar pārliecību, ka slimība tiks uzvarēta. Cik lielā mērā pacienta optimismam un ticībai uz atveseļošanos ir nozīme ārstniecības procesā?
– Pacienta optimismam un ticībai ir ļoti liela nozīme ārstniecības procesā. Pozitīva attieksme un pārliecība par atveseļošanos var ievērojami uzlabot ārstēšanas rezultātus un pacienta dzīves kvalitāti. Tāpēc es vienmēr cenšos atbalstīt savus pacientus gan medicīniski, gan emocionāli, veicinot viņu pozitīvo attieksmi. Uzsvērt pozitīvos aspektus un neatstāt pacientus bez atbalsta vai bez informācijas par tālākajām iespējām. Pacienti man bieži saka, ka pēc manas vizītes viņiem iestājas daudz lielāks miers un skaidrība.
Nereti pacients uz vizīti ar 4. stadijas slimību nāk ļoti pesimistiski noskaņots, jo vēzis šķiet kā nāves spriedums, bet daudzos gadījumos mūsdienu ārstēšanas iespējas ir ļoti efektīvas un mēs varam runāt par 5, 7 vai pat par 10 gadu dzīvildzi. Retos gadījumos un dažu vēžu veidiem iespējama pat pilnīga remisija. Es dalos ar statistiku un pieredzi, kas apliecina pozitīvus iznākumus maniem pacientiem ar līdzīgu diagnozi, kuri ir saņēmuši pieejamās mūsdienu ārstēšanas metodes, un uzsveru, ka, lai gan ceļš var būt grūts un prasīt pacienta apņemšanos un disciplīnu lietojot zāles, ir svarīgi saglabāt cerību un pozitīvu attieksmi, jo ļoti iespējams, ka pēc 5 vai 10 gadiem mēs vēzi varēsim izārstēt un pacientam līdz tam ir jānodzīvo, saņemot šodienas terapiju.
– Esat strādājusi arī ārvalstīs. Pastāstiet, vai atšķirības ir radikālas jeb pacients jebkurā valstī ir pacients – ar tām pašām sāpēm un cerībām, ka ātrāk tiks uz kājām?
– Lai gan ārstēšanas metodes var nedaudz atšķirties atkarībā no valsts vai slimnīcas, esmu pamanījusi, ka pacientu sāpes, ciešanas un cerības uz atveseļošanos ir visur vienādas. Visur cilvēki cīnās ar savām veselības problēmām ar vienādu vēlmi atgūt veselību un turpināt dzīvi.
– Kā, jūsuprāt, valstiskā līmenī būtu jāveicina veselīgu dzīvesveidu?
– Šis, manuprāt ir vissvarīgākais, lai nākotnē saslimšana ar onkoloģiju mazinātos, jo valstiskā līmenī ir jāveicina izglītība un informētība par veselīgu dzīvesveidu, kā arī svarīgi ir radīt pieejamību veselīgai pārtikai un fiziskajai aktivitātei. Ja tiešām īstenotu politiskos pasākumus, kas veicina veselīgu vidi un iedrošina cilvēkus pieņemt veselīgus dzīvesveida paradumus, tad izmaiņas pāris gadu laikā būtu ievērojamas. Manuprāt, nepieciešama kopīga vīzija un redzējums Valsts līmenī par to, cik svarīgi ir onkoloģijas attīstību novērst ar veselīgu dzīvesveidu un tad visus spēkus tajā ieguldīt.
– Vai ir kāda formula, kā preventīvi rīkoties, lai mazinātu vēža risku?
– Šo gadu laikā vairumam savu pacientu esmu pamanījusi kādu kopīgu iezīmi – reti kuram asins analīzēs glikoze tukšā dūšā ir 4 un vidukļa apkārtmērs noteiktajos veselības rādītājos- sievietēm zem 80 cm, vīriešiem zem 90. Lielākajam vairumam hronisko slimību pacientiem var novērot insulīna rezistenci vai jau metabolo sindromu. Pirmais, protams, ir nesmēķēt un pārmērīgi nelietot alkoholu, bet arī, ja šos divus noteikumus ievēro, tad novērst insulīna rezistenci ir tieši tikpat svarīgi, jo tieši tā pētījumos pierāda pārmērīgu šūnu dalīšanos, hronisku iekaisumu un onkoloģisko slimību rašanos. Insulīna rezistence ir prediabēta stāvoklis, kur situācijā, ja neko nedara, pēc gadiem attīstās otrā tipa cukura diabēts.
Ja vēlas darīt maksimālo, lai izvairītos no vēža, tad noteikti iesaku izlasīt par insulīna rezistenci, kā to diagnosticēt, kas to izraisa un kā to novērst, ārstēt.
– Kā jūs kā mediķis raugāties uz influenceru radītajām modes tendencēm skaistuma un veselības jomā?
Es uzskatu, ka ir svarīgi rūpīgi izvērtēt influenceru sniegto informāciju un tendences, jo dažreiz tās var būt neprecīzas vai pat kaitīgas. Diemžēl arī Latvijā ir pacienti, kas nenāk uz ārstēšanu pēc mūsdienu vēža ārstēšanas metodēm, bet izmanto arhaiskas “tautas metodes” kā piemēram, ārstē vēzi ar burkānu sulu vai ar vitamīniem lielās devās, kas ir īpaši kaitīgi, jo pēdējie pētījumi liecina, ka, piemēram, krūts vēža pacientēm, kuras lietoja uztura bagātinātājus pirms ārstēšanas un tās laikā, bija sliktāki rezultāti.1Antioksidantu piedevas, piemēram, A, C un E vitamīni, bija saistītas ar lielāku vēža recidīva līmeni. Citi vitamīni, piemēram, B12 un dzelzs, bija saistīti ar negatīvu ietekmi uz izdzīvošanas rādītājiem pēc ārstēšanas.2
Šādas metodes varēja izmantot pagātnē, kad nebija pieejamas mūsdienīgās zāles.
Manuprāt, svarīgi ir izmantot zinātniski pamatotus un pierādītus ārstēšanas un veselības uzturēšanas veidus un metodes, kas rada ilgtermiņa labumu un nekaitē veselībai.
– Kas, jūsuprāt, ir skaistuma un kas – veselības formula?
– Skaistuma un veselības formula ir savstarpēji saistītas. Skaistums nāk no labas fiziskās un garīgās veselības, kā arī pareizas pašapziņas un pašcieņas. Man veselība ir labs uzturs, regulāra fiziskā aktivitāte, emocionālā stabilitāte un pozitīvs attieksme pret dzīvi.
– Par ko vēlējāties kļūt bērnībā?
Bērnībā skatījos seriālu “Čikāgas cerība”, kur galvenajā lomā bija šarmanta sirds ķirurģe, kura iedvesmoja arī mani kļūt par ārsti. Kad bija jāizvēlas studijas, šis sapnis atmodās.
Studējot medicīnu un dzīvojot pie vecākiem, ļoti gribējās pelnīt savu naudu, tāpēc paralēli apguvu manikīres profesiju un vakaros taisīju klientēm akrila nagus, kas tad nesen bija parādījušies un bija ļoti populāri.
Tā pāris gados tas izauga līdz savam manikīra salonam. Nagu salons tālāk izauga līdz pilna servisa salonam “Hairriga”, kur tagad vairāk attīstām frizieru pakalpojumus, jo tos vajag plašākam klientu lokam.
– Kā jūs sākāt savu ceļu onkoloģijas lomā un kā šī pieredze ir mainījusi jūsu skatījumu uz cilvēka dzīvi?
– Sākot savu ceļu onkoloģijas jomā, es ātri sāku saprast, cik svarīga ir ikkatra brīža novērtēšana un dzīves kvalitātes uzlabošana. Manas pacientu pieredzes ir mainījušas manu skatījumu uz dzīvi, padarot mani pateicīgu par daudz lietām un atgādinot, cik svarīgi ir rūpēties par savu veselību un novērtēt šo dzīves dāvanu. Pacienti noteikti iedvesmo mani un saliek pareizās dzīves prioritātes.
– Kā kopumā vērtējat Latvijas medicīnu? No pacientiem dzirdami diametrāli pretēji viedokļi.
– Latvijas medicīna ir pilna ar dažādiem izaicinājumiem, tomēr manuprāt, mēs esam spēruši lielu soli uz priekšu attiecībā uz pacientu aprūpi un pieejamajiem medicīnas pakalpojumiem. Protams, vienmēr ir vieta uzlabojumiem, un esmu ļoti pateicīga par katru jauno medikamentu, ko valsts sāk finansēt onkoloģijas pacientiem, lai arī noteikti vēlētos vairāk. Žēl, ka Latvijā joprojām ir vērojamas lielas sociālekonomiskās atšķirības, kas nereti ietekmē gan slimības diagnostiku, gan ārstēšanu. Bet mēs noteikti esam daudz labākā situācijā kā valstīs, kur nav valsts apmaksāta veselības aprūpe.
– Vai jums kā ārstei brīvā brīdī (piemēram, lidmašīnā) ir nācies palīdzēt cilvēkam, kaut arī tobrīd esat atpūtā?
Nav sanācis veikt kādam atdzīvināšanas pasākumus, bet ir gadījumi, kad ar konsultāciju esmu palīdzējusi cilvēkiem ar onkoloģiju, pat ja tobrīd esmu atvaļinājumā. Domāju, ka mediķa profesija ir saistīta ar lielu atbildību un aicinājumu palīdzēt citiem, tāpēc vienmēr cenšos sniegt palīdzību un atbalstu, ja tas ir nepieciešams.
