13.01.2025.
“Vēl mazliet paspēlēšu, nu, drusciņ…” “Ai, neiešu sportot, spēlē tūlīt būs kārtīgs pavērsiens.” Šādas domas ir pirmie signāli par to, ka spēle “pavelk” un, iespējams, ievelk atkarībā. Viens mazāk ķemmējas, jo kurš gan redz aiz ekrāna “manu izspūrušo es”, cits atstāj novārtā ģimenes pienākumus, vēl kāds pieaugušais vai bērns notriec spēlēs prāvus līdzekļus, nopērkot virtuālo pūķi vai princeses simtiem eiro vērtībā. Nevar noliegt, ka spēlēm ir arī pozitīvi ieguvumi, piemēram, tās palīdz apgūt dažādas prasmes.
Tomēr pārāk ilga tiešsaistes videospēļu spēlēšana, ko pastiprina manipulatīvs spēļu dizains, var radīt atkarību un “videospēļu izraisītus traucējumus”, kā to Pasaules Veselības organizācija ir definējusi Starptautiskajā slimību klasifikatorā. Spēlētājs zaudē paškontroli, piešķir spēlei lielāku prioritāti nekā citām aktivitātēm, nerēķinās ar negatīvām sekām. Atkarība var atnākt kopā ar izmaiņām fiziskajā vai psiholoģiskajā veselībā, kā arī pārmaiņām attiecībās.
ES stingrāki nosacījumi
Videospēļu patērētājus aizsargā ES tiesību akti. Piemēram, tie nosaka, ka spēles iestatījumiem un norādījumiem jābūt saprotamiem, ka spēlē ir pieejamas reklamētās spēles funkcijas un ka spēlētājs var izmantot savus tiešsaistes abonementus, ceļojot pa ES.
Ir ieviesti arī satura moderācijas noteikumi, kas aizsargā no nelikumīga tiešsaistes satura.
2023. gadā Eiropas Parlaments (EP) aicināja uzlabot spēlētāju aizsardzību pret atkarību un manipulatīvu praksi. Piemēram, tas ieteica, ka spēļu abonementu atcelšanai vajadzētu būt tikpat vienkāršai kā abonēšanai.
Ja tavi bērni spēlē kādu spēli, pārbaudi, vai tai ir Paneiropas Spēļu informācijas sistēmas (PEGI) logotips. Šī satura klasifikācijas sistēma ļauj uzzināt, vai spēles saturs ir piemērots tava bērna vecuma grupai.
PEGI palīdz vecākiem, iegādājoties videospēles, pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus
PEGI 38 valstīs nodrošina videospēļu klasifikāciju pa vecuma kategorijām. Vecuma kategoriju iedalījums apliecina, ka spēle ir piemērota attiecīga vecuma spēlētājiem. PEGI ņem vērā spēles piemērotību attiecīgā vecuma spēlētājiem, bet ne spēles sarežģītības līmeni.
EP deputāti pieprasījuši aizsargāt nepilngadīgos no spēlēs iekļautajiem piedāvājumiem veikt pirkumus un no iesaistīšanās tā dēvētajā “zelta rakšanā”, t. i., videospēlē iegūto preču pārdošanā par īstu naudu, jo tas var būt saistīts ar finanšu noziegumiem, naudas atmazgāšanu un cilvēktiesību pārkāpumiem.
Spēļu izstrādātājiem būtu jāizvairās no atkarību izraisošu spēļu izstrādes, kā arī jāņem vērā bērnu vecums, tiesības un neaizsargātība, pauž Eiropas Parlaments.
Jāuzlabo patērētāju aizsardzība
EP deputāti norādījuši, ka videospēļu izstrādātājiem par prioritāti jāizvirza arī datu aizsardzība, dzimumu līdzsvars un spēlētāju drošība, kā arī spēļu pieejamība cilvēkiem ar invaliditāti.
Viņi uzsver, ka spēļu abonēšanas atcelšanai jābūt tikpat vienkāršai kā abonēšanai. Spēļu iegādes, atgriešanas un atmaksas politikai jāatbilst ES noteikumiem, un dalībvalstu iestādēm ir jānovērš nelikumīga prakse, kas ļauj spēļu vietnēs veikt apmaiņas, pārdot produktus vai piedalīties derībās.
Eiropas Parlaments norāda:
– Spēlētāji labāk jāaizsargā pret manipulāciju un atkarību veidošanos
– Bērniem paredzētās spēlēs jāņem vērā viņu vecums, tiesības un neaizsargātība
– Videospēļu nozarei ir milzīgs izaugsmes un inovāciju potenciāls
Augoša nozare
Eiropā videospēles spēlē visu vecuma grupu iedzīvotāji, proti, tās spēlē puse no visiem eiropiešiem vecumā no 6 līdz 64 gadiem, no kuriem lielāko grupu veido 45–64 gadu veci cilvēki. Videospēles spēlē 73 % bērnu vecumā no 6 līdz 10 gadiem, 84 % vecumā no 11 līdz 14 gadiem un 74 % jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem.
Eiropas videospēļu nozare ir visstraujāk augošā kultūras un radošā nozare Eiropā, kuras aplēstais Eiropas tirgus apjoms 2020. gadā ir 23,3 miljardi EUR un kuras apgrozījums pasaulē ir lielāks nekā mūzikas un filmu uzņēmumiem. Šai nozarei ir arī nozīmīgs izaugsmes un darbvietu radīšanas potenciāls un tā sniedz ieguldījumu Eiropas digitālajā vienotajā tirgū. Jāpiebilst, ka videospēļu nozare bija vienīgā kultūras un radošā nozare, kas Covid-19 krīzes laikā ir piedzīvojusi apgrozījuma pieaugumu.
Pamanīt atkarības signālus
Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija brīdina, ka atkarība nesākas ar pirmo eiro centu, pirmo gājienu, tā veidojas pamazām, momentu, kad cilvēks saslimst, nevar atpazīt.
Gan vesels, gan atkarīgs spēlētājs teiks, ka var katrā mirklī spēlēšanu pārtraukt. Kuram taisnība? Kā noteikt, ka spēlēšana kļūst problemātiska? Iespējams, var palīdzēt savas spēles izvērtēšana ar sekojošu apgalvojumu palīdzību.
Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija mudina apdomāt, vai pēdējā laikā:
• Spēlējot nepieciešams vairāk naudas, lai spēle aizrautu;
• Kļūsti nervozs, viegli aizkaitināms, ja mēģini ierobežot spēlēšanu;
• Esi vairākkārt mēģinājis apstāties spēlēt, bet neveiksmīgi;
• Esi pastāvīgi nodarbināts ar spēlēšanu (kur, kā, kad spēlēsi, kur iegūt līdzekļus spēlei u.tml.);
• Spēlē, ja jūties bezpalīdzīgs, depresīvs, nomākts, vainīgs, priecīgs, jautrs utt.;
• Pēc zaudējuma mēģini “atspēlēties”; noliedz savu spēlēšanu sev un citiem;
• Dzīves priekšplānā izvirzās spēle, atstājot aiz sevis ģimeni, darbu, draugus, izglītošanos u.c.;
• Meklē un paļaujies uz citiem parādu dzēšanā, aizdevumu izsniegšanā.
Materiāls tapis sadarbībā ar Eiropas Parlamentu Latvijā. Šeit publicētā informācija atspoguļo tikai pacients.lv viedokli, un Eiropas Parlaments nav atbildīgs par jebkādu tajā iekļautās informācijas atspoguļošanu.
Avoti: https://www.europarl.europa.eu/news/lv/press-room/20230113IPR66646/videospeles-parlaments-prasa-aizsargat-speletajus-un-veicinat-nozares-izaugsmi
https://www.europarl.europa.eu/thinktank/lv/document/EPRS_BRI(2023)749808
https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52023IP0008
https://www.who.int/standards/classifications/frequently-asked-questions/gaming-disorder
https://drossinternets.lv/lv/info/par-mums
https://www.iaui.gov.lv/lv/azartspelu-atkariba?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F
Foto: Freepik
