08.05.2025.
Migrēna nav līdz galam izzināta, un tā būtiski bremzē pacienta dzīvi. Pacientiem nereti nākas saskarties ar neizpratni un pat izsmieklu. Par šo slimību un biedrības aktualitātēm stāsta Latvijas Galvassāpju pacientu biedrības vadītāja Karīna Zaņģe.
– Kā galvassāpes ietekmē pacientu ikdienas dzīvi — darbu, attiecības, psiholoģisko labsajūtu?
Pacients, kuram ir migrēna 1 vai 22 dienas mēnesī, nespēj pilnvērtīgi veikt savus darba pienākumus. Nav iespējams ar migrēnas simptomiem turpināt ikdienas darbu un koncentrēties tam, jo šajos migrēnas lēkmju brīžos pacients var just milzīgas sāpes kopā ar citiem simptomiem, kas apgrūtina sēdēšanu vai atrašanos noteiktā pozā vai darba vidē. Visas skaņas, gaisma, sarunas, ēdiens izraisa lielu nelabumu, vemšanu, caureju un smagas sāpes galvā, kad vienīgais glābiņš ir auksta zeme, triptānu medikaments, ūdens, tumsa, klusums un cerība izdzīvot.
Attiecībās otrs partneris var nesaprast. Tas var traucēt, ja partnerim ir migrēnas, jo var nākties nogriezt klusāk skaņas, netraucēt, palīdzēt ar atbalstu un mieru. Var nākties pēkšņi atcelt izbraucienus vai atpūtu, jo ir jāpaliek mājās. Var rasties nesaprašanās, dusmas, konflikta situācijas, jo migrēnas pacientu citi nesaprot, izsmej, spēj pateikt, ka tas nekas nav – parastas galvassāpes. Mēs nejūtamies saprasti un atbalstīti.
Psiholoģiskās veselības ziņā bieži liekas, ka esam nevienam nevajadzīgi, bezpalīdzīgi, ar mums kaut kas nav kārtībā, mūs neviens nesaprot un nepieņem. Ir vēlme pazust no visa un visiem. Var kļūt zems pašnovērtējums, sākas depresija, trauksme, panikas lēkmes, bezmiegs, nav apetīte un rodas citas nervu simptomātikas. Var ciest mūsu higiēna, spēja parūpēties par sevi vai savu ģimeni, kļūstam nenozīmīgi un niecības.
Kādas ir biežākās problēmas, ar kurām pacienti saskaras – rindas, speciālistu trūkums, izmaksas, citas problēmas?
Visbiežākās problēmas, ar ko pacienti saskaras, ir garās pierakstu valsts apmaksātās rindas pie neirologiem. Arī neirologu pieejamība reģionos un viņu izglītības līmenis tieši migrēnas ārstēšanā un atpazīšanās, diagnosticēšanā ir problemātiska. Apmaksātās vizītes ir no 40-80 eiro par 15 minūšu konsultāciju privātajās klīnikās. Tur, protams, vizīte būs pieejama pēc nedēļas.
Migrēnas izpētes problēma diagnostikā ir sarežģīta, jo migrēnu nav iespējams ieraudzīt, saredzēt vai pierādīt. Nav aparatūra, kas izmērītu un noteiktu, ka pacientam ir migrēna.
Magnētiskā rezonanse, Duplex vai citi izmeklējumi galvas asinsvadiem neuzrāda nekad izmaiņas vai pataloģijas. Pacientam visbiežāk neirologs vai ģimenes ārsts atbild, ka “esat vesels cilvēks, nekas jums nekaiš”. Migrēna nekur pasaulē vēl nav tik plaši izpētīta, to nevar noraksturot ar vienu izskaidrojumu, no kā tā rodas un kāpēc tā mums ir. Iemesli var būt dažādi un katram atšķirīgi.
Vai pacientiem ir pieejama pietiekama informācija par to, kā ārstēt galvassāpes un jo īpaši migrēnu?
Pacientiem, uzskatu, ka pašlaik trūkst izpratne par galvassāpju veidiem. Nav reizēm izpratne par to, ka, ja galva sāp regulāri, tā nav norma un to nevajadzētu pieņemt. Tas ir signāls, ko mums dod mūsu ķermenis. Saskaros arī pati un pacienti, ka ģimenes ārsti un neirologi, ne visi nav kompetenti, kas ir migrēna, kā to diagnosticēt un ārstēt. Tikai daži neirologi pēta migrēnu plašāk un cenšas izprast, lai palīdzētu pacientam. Neirologa darba spektrs un diagnozes ir daudz un plašas, ar ko ārsti saskaras ikdienā. Pašlaik, kopš sabiedrība plašāk runā par migrēnu medijos, jūtu, ka pēdējo 10 gadu laikā informācija, vismaz, interneta vidē, ir plašāka, bet tāpat daudzi migrēnas pacienti nemaz nezina par Latvijas Galvassāpju pacientu biedrības esamību vai šobrīd nav informēti par valsts finansētajiem medikamentiem.
Ko cilvēkam, jūsuprāt, sāpes mēģina pateikt?
Jebkuras sāpes cilvēkam dod signālu, ka laiks ir apstāties un palūkoties uz sevi no malas, ko mēs darām nepareizi. Ar sāpēm mēs sev darām pāri. Sāpes ir signāls no avota, kurš ir bojāts vai pakļauts stresam. Cilvēki bieži vien ir skrējienā. Milzīgās pārslodzes un stresa dēļ aizmirst padomāt par sevi un saviem resursiem. Mēs izdedzinām sevi un savu enerģiju ar nepareiziem cilvēkiem, konfliktiem, nepiemērotu darbu vai toksiskiem cilvēkiem, neievērojam veselīgu dzīvesveidu. Migrēnu nevar izārstēt, ar to ir jāiemācās sadzīvot, sadzirdot sevi, saprotot, kuras robežas esam pārkāpuši un ka ejam pa nepareizo ceļu. Mēs darām paši sev pāri – pie katrām sāpēm ikdienā lietojot ibuprofenu, citramonu vai aspirīnu, sāpes pazūd uz noteiktu zāļu iedarbības periodu, bet mēs tāpat turpinām darīt lietas pret sevi, par kurām mums mūsu pašu “templis” jeb ķermenis mums ziņo: “Klau, tu dari par daudz, es tā vairs nevaru, apstājies!”
Pastāstiet, lūdzu, par jūsu biedrības aktualitātēm un vai pašlaik ir kādi izaicinājumi, ko cenšaties pārvarēt?
LGPB pašlaik ir klusuma periodā, jo, pārskatot grāmatvedības datus no 2011. gada, ir izveidojušies milzīgi biedru naudas parādi, kas pēc statūtiem paredz, ka šie biedri ir jāizslēdz no biedrības. Pārņemot biedrību, mēs pēc saraksta bijām 35 biedri, uzaudzējot skaitu 2023. gadā, bijām 85 biedri, šobrīd pēc pagājušā gada pārskata reģistrēti ir tikai 17 biedri, no kuriem tikai 3 biedri ir minimāli aktīvi ikdienā. Šogad man ir izdevies uzņemt biedrībā 3 jaunas migrēnas pacientes. Grūtības ir iesaistīt biedrus pašiem darboties, jo visi gaida tikai no manis kā vadītājas, bet pēc tam spēj tikai kritizēt. Ļoti gaidu citu pacientu iesaistīšanos, lai turpinātu sabiedrību izglītot par migrēnu un varētu turpināt sarunas ar Veselības Ministriju par zālēm migrēnas pacientiem.
Kāds, Jūsuprāt, ir Latvijas farmācijas konkurētspējas vērtējums salīdzinājumā ar citām valstīm? Manuprāt, Latvijas farmācijas konkurētspējas pamats ir jauno farmaceitu izglītība un attīstība tieši par zāļu ražošanu, jo mūsu izglītības līmenis medicīnā ir ļoti augstā līmenī, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm. Tāpat mums ir mārketinga un pārdošanas prasmes, lai mēs Latvijā ražotās zāles spētu eksportēt uz ārvalstīm. Apzinoties Latvijas iedzīvotāju mazo skaitu Latvijā, saprotams, ka mēs ar zāļu cenu zemo līmeni nevaram konkurēt, jo iepirkuma cenas arī pēc reformas mainās atšķirībā no zāļu iepirktajām partijām. Katru reizi ieejot aptiekā, un pērkot savas ikmēneša zāles, cena katru reizi atšķiras pie tā paša tirgotāja.
