Bērnība un it sevišķi pusaudžu vecums var būt sarežģīts attīstības posms, un ne katra bērna negaidīta vai nesaprotama uzvedība nozīmē nopietnu problēmu. Būtiski ir vērtēt, vai pārmaiņas kļūst noturīgas un sāk ietekmēt bērna spēju mācīties, uzturēt attiecības, piedalīties sev svarīgās aktivitātēs un kopumā dzīvot ierasto dzīvi. Citiem vārdiem – laikus saprast, ka izmainīta uzvedība nozīmē nevis parastas “augšanas grūtības”, bet gan saucienu pēc palīdzības. Kā atpazīt šādu uzvedību, skaidro bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs.
Jo mazāks bērns, jo mazāk iespēju viņam savas izjūtas paust citādi kā ar uzvedību – reizēm arī niķojoties vai dusmojoties, norāda bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs. Taču ar distresa uzvedību bērns, iespējams, signalizē par nespēju tikt galā ar spriedzi un intensīvām emocijām. Nav vienas atsevišķas, universālas pazīmes, kas liecinātu par problēmām, svarīgi ir pamanīt noturīgas izmaiņas bērna ierastajā uzvedībā, kuras parādās dažādās dzīves vidēs.
“Viena atsevišķa pazīme nekad neliecina par problēmu. Uzmanība jāpievērš tam, ka pēkšņi mainās bērna ierastā uzvedība kopumā, turklāt tas notiek ilgākā laika posmā. Piemēram, pusaudžu vecumā ir raksturīgi izmēģināt dažādas vielas, taču tas, ka bērns vienu reizi kaut ko ir pamēģinājis, nenozīmē, ka viņam uzreiz ir atkarība. Toties atkārtota vielu lietošana jau ir pamats bažām. Tāpat ir svarīgi, vai bērna uzvedība mainās tikai skolā, vai arī pārmaiņas redzamas mājās un citur, kur bērns ikdienā uzturās,” skaidro Ņikita Bezborodovs.
Distress var ietekmēt bērna funkcionēšanu, tāpēc uzmanība jāpievērš tādai uzvedībai, kas traucē veikt iepriekš ierastās lietas. Kritiska sekmju pasliktināšanās, ja agrāk atzīmes bijušas labas; intereses zudums par iemīļotajiem hobijiem; grūtības uzturēt attiecības ar draugiem, kaut arī agrāk bijuši nešķirami; izteikta aizkaitināmība vai jūtīgums pret noraidījumu – visas šīs pazīmes liecina par to, ka bērnam var būt nepieciešama palīdzība.
Kā rāda pētījumi un speciālistu novērojumi, vecāki ātrāk pamana tādu uzvedību, kas traucē citiem: bērns pārkāpj noteikumus, lieto vielas, dusmojas, kaujas. Tomēr, ja iepriekš aktīvs bērns pēkšņi kļūst netipiski kluss, noslēgts un atsvešinās no apkārtējiem, to nevajadzētu automātiski uztvert kā pozitīvu pārmaiņu vai “pieaugšanu”. Arī šāda uzvedība var liecināt par nopietnām emocionālām grūtībām, piemēram, intensīvu trauksmi, nomāktību vai vainas sajūtu, un novest pie paškaitējuma, kas pēdējos gados bērnu vidū strauji pieaug.
Pamanot jebkādas netipiskas un paliekošas pārmaiņas bērna uzvedībā, būtiski ir ne tikai censties apturēt nevēlamo uzvedību, bet arī mēģināt saprast, kas aiz tās slēpjas. “Nevar palīdzēt, kamēr nav izprasti izmainītās uzvedības iemesli un mērķi. Ne visas sarunas ar bērnu būs veiksmīgas, un pirmā saruna gandrīz nekad nav veiksmīga, tāpēc ļoti svarīga ir savstarpēja uzticēšanās un pieaugušā spēja sarunā saglabāt mieru. Saskaroties ar bērna grūtībām, vecāki var just bailes, satraukumu vai dusmas, tomēr šīs emocijas nedrīkst kļūt par šķērsli sarunai. Uzticēšanās un atvērts komunikācijas kanāls ar bērnu ir viens no būtiskākajiem atbalsta resursiem,” uzsver Ņikita Bezborodovs.
Atbalsts bērnam sākas ar tuvākajiem cilvēkiem. Ja vecāki jūtas bezspēcīgi, palīdzību var meklēt paplašinātajā ģimenē vai draugu lokā – līdzcilvēku atbalsts ir pamatu pamats, lai palīdzētu bērnam tikt galā ar smagajām emocijām. Ja tomēr ar to nepietiek, var pēc palīdzības vērsties sociālajā dienestā. Nepieciešamības gadījumā nākamais solis ir specializēta palīdzība, piemēram, bērnu psihiatra konsultācija.
Bērna uzvedības izmaiņas ne vienmēr ir tikai “grūts vecums” vai nevēlēšanās ievērot noteikumus. Tās var būt pirmie signāli par emocionālām grūtībām, uzvedības vai atkarību problēmu attīstības riskiem, kuriem nepieciešama pieaugušo uzmanība un atbalsts. Lai veicinātu sabiedrības izpratni par šo signālu savlaicīgu atpazīšanu, Bērnu aizsardzības centrs īsteno komunikācijas kampaņu “Pamani pirmos signālus”. Līdz ar kampaņas atklāšanu ir izstrādāts arī digitāls tests, kurā ikvienam vecākam un līdzcilvēkam ir iespēja noskaidrot, vai spēj pamanīt un izprast pirmos signālus: https://pirmiesignali.atbalstsberniem.lv/.
Kampaņa tiek īstenota Bērnu aizsardzības centra Eiropas Sociālā fonda Plus līdzfinansētā projekta Nr. 4.3.6.5/1/24/I/001 “Atbalsta pasākumi bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām un to ģimenēm” ietvaros.
Beāte Kobiņeca
Publicitātes foto
14.09.2026
