Bērnam nav obligāti jātrenējas kādā konkrētā sporta veidā, taču ikdienā kustēties ir būtiski. Regulāras fiziskās aktivitātes palīdz stiprināt muskulatūru, veidot labu stāju, uzlabot fizisko sagatavotību un pašsajūtu.
PVO bērniem un pusaudžiem vecumā no 5 līdz 17 gadiem iesaka vismaz 60 minūtes vidējas vai augstas intensitātes fizisko aktivitāšu dienā. Taču kā atrast nodarbi, kas bērnam patiešām patīk un kuru viņš gribēs turpināt arī ilgtermiņā? “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” aptauja liecina – 25 % Latvijas iedzīvotāju tieši nepietiekamu fizisko aktivitāti min kā vienu no faktoriem, kas kaitē skolēnu veselībaiPasaules Veselības organizācija (PVO) norāda, ka bērnam no 5 līdzi 17 gadiem dienā ir jāvelta 60 minūtes vidējas vai augstas intensitātes fiziskām aktivitātēm. Nav obligāti jānodarbojas ar kādu no sporta veidiem, bet tā var būt braukšana ar velosipēdu, skriešana, aktīvas spēles ar draugiem, bumbas spēle pagalmā, badmintons, peldēšana, dejošana vai aktīva pastaiga.
Konsultācijās pie Veselības centru apvienības (VCA) fizioterapeites Diānas Silantjevas bērni nereti stāsta, ka viņiem ir daudz jāmācās, ir nogurums, nav laika sportiskām aktivitātēm, bet šādas atrunas Diāna Silantjeva atspēko: “Jo bērns aktīvāks, jo vairāk būs enerģijas un spēka. Sports stiprina bērna imunitāti, izturību, sirds un asinsvadu sistēmu, uzlabo pašsajūtu un garastāvokli. Ne velti redzam, ka tie bērni, kuri ir aktīvi, sporto, ar laiku spēj veiksmīgāk organizēt savu ikdienu, nereti dienā izdara un piedzīvo vairāk par daudziem citiem saviem vienaudžiem.”
Jo dažādākas aktīvās nodarbības, jo labāka stāja
Īpaši nozīmīga kustība ir arī bērna stājas veidošanā. Regulāras fiziskās aktivitātes palīdz attīstīt un nostiprināt ķermeņa muskulatūru, kas savukārt palīdz bērnam labāk noturēt ķermeni un veidot veselīgus kustību paradumus. Ikdienā, kad arvien vairāk laika tiek pavadīts sēžot pie mācībām, datora vai viedierīcēm, kustības kļūst vēl būtiskākas.
Simetriski sporta veidi vai aktivitātes, piemēram dejas, cīņas sporta veidi, fiziskās izturības treniņi veicina stājas līdzsvaru. Tādi sporta veidi kā basketbols, hokejs, teniss var veicināt stājas asimetriju, jo viena ķermeņa puse iesaistīta vairāk nekā otra, bet no tā nav jābaidās, saka Diāna Silantjeva. Tas tā notiek, jo šo nodarbību kustībā viena ķermeņa puse iesaistīta vairāk nekā otra.
Trenerim un arī vecākiem jāpievērš uzmanība, lai stiprinātu jaunā sportista ķermeņa simetriju, un fizioterapeite Diāna Silantjeva skaidro: “Tas ir normāli, ka bērna vadošā roka ar laiku būs spēcīgāka, bet svarīgākais, lai nerodas stājas asimetrija. Ja bērnam ir vairāki treniņi nedēļā kādā no minētajiem asimetriju veidojošajiem sporta veidiem vai, piemēram, vairākas reizes nedēļā jāspēlē vijole, flauta, tad jāizvēlas, kā līdzsvarot šīs nodarbes. Te noder vingrošana, peldēšana, vismaz trīs reizes nedēļā spēka treniņi (pievilkšanās, atspiešanās, vingrojumi ar savu svaru) vēlams, lai šādas aktivitātes būtu regulāras.” Vēl Diāna Silantjeva atgādina, ka katram bērnam obligāti jāiemācās peldēt, līdz ar to peldēt prasme sniedz dubultu ieguvumu – noder gan drošībai pie un uz ūdens, gan labas stājas veidošanai.
Pusaudžu, kam ir vēlme apmeklēt trenažieru zāli, vecāku uzdevums būtu parūpēties, lai treniņi nebūtu pašdarbība ar risku sabojāt veselību, bet vingrinājumi tiktu izpildīti atbilstoši vecumam, jaunietis trenētos pēc individuāli izveidotas programmas trenera vadībā. Tas palīdz apgūt pareizu vingrinājumu tehniku un samazināt traumu risku. Treneris var izvērtēt jaunieša fizisko sagatavotību un pielāgot slodzi viņa vecumam, prasmēm un mērķiem. Īpaši svarīgi ir nepārspīlēt ar svariem un koncentrēties uz pareizu kustību izpildi, ķermeņa kontroli un vispusīgu fizisko attīstību. Šādi treniņi var kļūt par labu pamatu veselīgiem sportošanas paradumiem arī pieaugušā vecumā.
Vingrojiet kopā ar bērnu!
Ja fizioterapeits bērnam stājas uzlabošanai izveido vingrojumu kompleksu, tad arī 3-4 reizes nedēļā vingrojumi jāpilda, un Diāna Silantjeva apstiprina: “Atkārtotā vizītē es labi redzu – ir vai nav vingrots. Ja vingro regulāri, vēlamais rezultāts ar laiku būs! Bērniem visbiežāk vingrošanai trūkst motivācijas, tad vecāku uzdevums ir tomēr atrast veidu, lai vingrojumi tiktu regulāri izpildīti. Var aprunāties ar bērnu, ka vingrojumi nāks viņam par labu, paskaidrot, kāds būs rezultāts. Varbūt nav īsti pareizi, bet var bērnam kaut ko apsolīt, piemēram, nedēļas beigās, kad būs trīs, četras reizes vingrots, aiziet uz kino. Tomēr vislabākais piemērs bērnam ir pieaugušais, tādēļ vingrojumus vērts izpildīt kopā, tādējādi rūpēties par abu veselību.”
Kā kustēšanās kļūst par veselīgu ieradumu?
Tikpat svarīgi, kā mudināt bērnu kustēties, ir palīdzēt viņam atrast tādu fizisko aktivitāti vai sporta veidu, kas patiešām patīk. Ja bērns sportu uztver tikai kā pienākumu, ilgtermiņā motivāciju saglabāt ir grūti. Savukārt nodarbe, kas sagādā prieku, var kļūt par veselīgu ieradumu daudziem gadiem vai pat visai dzīvei.
Tāpēc nav svarīgākais, vai bērns izvēlas futbolu, peldēšanu, vieglatlētiku, tenisu, dejas, riteņbraukšanu vai kādu citu aktivitāti. “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” aptauja atklāj, ka fizisko aktivitāšu trūkumu kā iemeslu veselības problēmām vairāk minējuši Rīgā un Latvijas mazajās pilsētās dzīvojošie respondenti. Neatkarīgi no dzīvesvietas, svarīgākais ir atrast kustību veidu, kurā bērns jūtas labi, var attīstīt savas prasmes un ar prieku vēlas atgriezties atkal un atkal.
Vecāku uzdevums nav izaudzināt profesionālu sportistu. Daudz svarīgāk ir palīdzēt bērnam atrast savu kustēšanās prieku, stiprināt ķermeni un veidot veselīgus paradumus, kas palīdzēs gan labai stājai, gan pašsajūtai, gan veselībai ilgtermiņā.
*Reprezentatīvu iedzīvotāju aptauju 2026. gada jūlijā veica “Mēness aptieka” sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat”, aptaujājot 1003 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18-74 gadiem.
Līga Ribkinska
Publicitātes foto
27.08.2026
