Klusā slepkava, kas skar katru trešo sievieti – tā ārsti sauc sirds un asinsvadu slimības. Menopauze ir brīdis, kad šo slimību risks pieaug īpaši strauji, jo hormonālās izmaiņas ietekmē gan vielmaiņu, gan asinsvadu darbību. Kāpēc tieši šis sievietes dzīves posms prasa īpašu vērību pret sirds veselību un kā savlaicīgi novērst riskus, skaidro Karlīna Elksne, Ginekoloģijas dienesta vadītāja “Veselības centru apvienībā”.
Menopauze nav slimība, bet dzīves posms, kas iezīmē būtiskas pārmaiņas sievietes organismā un prasa gudru un saudzīgu attieksmi pret savu ķermeni. Karstuma viļņi, miega traucējumi, svīšana, garastāvokļa maiņas – tie ir tikai daži no simptomiem, ar ko nākas saskarties. Taču daudzas nezina, ka šajā laikā pieaug arī sirds un asinsvadu slimību risks.
Kā norāda Amerikas Sirds asociācija,
katra trešā sieviete pasaulē mirst no sirds un asinsvadu slimībām, padarot tās par “sieviešu slepkavu Nr.1”.
Par to, kā sievietes var pasargāt savu sirdi menopauzes laikā, stāsta ginekoloģe Karlīna Elksne, “Veselības centru apvienības” Ginekoloģijas dienesta vadītāja un Ieva Virza, “Mēness aptiekas” farmaceite.
Kāpēc menopauze ietekmē sirds veselību?
Novecojot, gan sievietēm, gan vīriešiem dabiski palielinās risks saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām – augsts asinsspiediens, paaugstināts holesterīna līmenis, vielmaiņas izmaiņas. Tomēr sievietēm šos procesus būtiski ietekmē hormonālās svārstības, īpaši estrogēna samazināšanās menopauzes laikā.
“Patlaban ginekologi vadās no līdz šim pierādītā, ka hormonu terapija var mazināt šo risku,” skaidro Karlīna Elksne. Turklāt šajā laikā biežāk novērojama vielmaiņas palēnināšanās, kas var veicināt svara pieaugumu un aptaukošanos – vēl vienu būtisku sirds slimību riska faktoru.
“Menopauzes laikā liela nozīme ir augu valsts fitoestrogēniem, kuri pēc savas ķīmiskās struktūras un farmakoloģiskās aktivitātes līdzinās sievišķajiem dzimumhormoniem. Sojas izoflavoniem, lignāniem, kurus satur linsēklas, sarkanajam āboliņam ir ļoti labvēlīga ietekme uz hormonālo līdzsvaru, kognitīvajām funkcijām, kaulu minerālo blīvumu,”
stāsta “Mēness aptiekas” farmaceite Ieva Virza.
Miegs – astotais sirds veselības nosacījums
Menopauzes laikā daudzām sievietēm ir traucēts miegs – naktīs uzmodina svīšana vai nemiers. Taču slikts miegs nav tikai neērtība, jo tas tieši ietekmē sirds veselību.
“Miegs ir viens no galvenajiem sirds veselības rādītājiem. Tagad ārsti runā par “astoņiem zelta nosacījumiem” – asinsspiediena regulēšanu, holesterīna līmeņa kontroli, cukura līmeņa asinīs samazināšanu, ķermeņa masas samazināšanu, veselīga uztura ievērošanu, fizisko aktivitāšu iekļaušanu dzīvesveidā, smēķēšanas atmešanu, un tagad arī miegs tiek uzskatīts par astoto nosacījumu sirds veselības uzturēšanā,”
uzsver ārste.
Neizgulēšanās var radīt nervu sistēmas disbalansu, izraisīt paaugstinātu asinsspiedienu un veicināt neveselīgus ēšanas paradumus. Tāpēc rūpes par miegu menopauzes laikā nozīmē arī rūpes par sirdi.
Izplatītākie mīti par menopauzi un sirdi
Viens no biežākajiem maldīgajiem priekšstatiem – svara pieaugums un augsts asinsspiediens menopauzē ir neizbēgami. “Tā nav neizbēgamība, bet gan izaicinājums, kas prasa apzinātāku attieksmi pret veselību. Vielmaiņa palēninās, tas ir fakts, taču tas nozīmē, ka jāpielāgo uzturs un fiziskās aktivitātes,” skaidro ginekoloģe.
Ja vielmaiņas palēnināšanās menopauzes laikā netiek kompensēta ar mazāk kaloriju saturošu uzturu un fiziskajām aktivitātēm, tas var veicināt svara pieaugumu, savukārt aptaukošanās noteikti ir sirds un asinsvadu slimību riska faktors pacientiem.
Ja svars nekrītas, pat ievērojot veselīgu dzīvesveidu, var būt lietderīgi konsultēties ar endokrinologu vai citos gadījumos – ar bariatrisko ķirurgu. Tomēr pirmais solis vienmēr ir sabalansēts uzturs un kustības.
Fiziskās aktivitātes – stipra sirds un stabils līdzsvars
Tradicionāli sirds veselībai ieteikta aerobā slodze – staigāšana, skriešana, peldēšana. Taču arvien vairāk pētījumu rāda, ka menopauzes laikā tikpat būtiski ir spēka un līdzsvara vingrinājumi.
“Muskuļu stiprināšana palīdz regulēt vielmaiņu un novērst svara pieaugumu, savukārt līdzsvara vingrinājumi ir izcila traumu profilakse. Bailes kustēties nestabilitātes dēļ bieži samazina aktivitāti un palielina lielāka svara riskus, kas atkal nozīmē lielāku slodzi sirdij,” norāda Karlīna Elksne. Tādēļ ginekoloģe iesaka ikdienā iekļaut spēka treniņus un līdzsvara vingrojumus, kas palīdz gan fiziski, gan emocionāli saglabāt stabilitāti.
Tāpat kā regulāri sievietes veic ginekoloģiskās pārbaudes, mamogrāfiju un citus skrīningus, jāparūpējas arī par sirdi – jākontrolē asinsspiediens, svars, jāēd sabalansēti, jākustas un jāatpūšas. Ja nepieciešams, jālieto medikamentus, kā to noteicis ārsts. Šie nav sarežģīti, bet ļoti svarīgi soļi, kas var pagarināt dzīvi.
Apkalpojot vairāk nekā 160 000 pacientu vizītes mēnesī un nodrošinot pakalpojumus 120 specialitātēs, VCA strādā vairāk nekā 2 200 darbinieku, no tiem gandrīz 1 000 ārstu. Pakalpojumu klāsts ietver dažādu augsti kvalificētu speciālistu un ģimenes ārstu konsultācijas, diagnostiskos izmeklējumus, rehabilitāciju, zobārstniecību, ķirurģiju un estētisko medicīnu.
Plašāka informācija: https://epoliklinika.lv/ https://www.vca.lv/
Papildu informācija: Līga Ribkinska; Liga.ribkinska@repharm.lv
