27.02.2025.
Negaidīti maksājumi var uzkrist uz galvas kā no zila gaisa, un šādos gadījumos kā finansiālās drošības pamats kalpo uzkrājumi. Finanšu pakalpojumu sniedzēja “IPF Digital Latvia” iedzīvotāju aptaujas dati liecina, ka visbiežāk norādītie iemesli, lai izmantotu uzkrājumu rezerves, ir medicīnas izdevumi, auto remonts, tēriņi ceļojumu un izklaides nolūkiem.
Pieļaujot vairākus atbilžu variantus tēriņu kategorijām, aptaujā noskaidrots, ka 38% iedzīvotāju visbiežāk izmanto naudu no saviem uzkrājumiem, lai apmaksātu neplānotus medicīnas izdevumus. Otra populārā atbilde, ko norādījuši 32% respondentu, ir auto remonta izdevumi, savukārt trešajā vietā ierindojas neplānoti tēriņi ceļojumiem un izklaidei, ko atzīmējuši 26% aptaujas dalībnieku.
Neplānotu medicīnas izdevumu apmaksu no uzkrājumiem sedz 41% sieviešu un 36% vīriešu, turpretī auto remontu tēriņu apmaksu biežāk veic vīrieši, šādu atbildi norādot 37% gadījumu pretstatā 27%, ko atzīmējušas sievietes.
Uzkrājumu izmantošanu ceļojumu vai izklaides nolūkiem atzīmējuši procentuāli vienāds skaits (26%) abu dzimumu pārstāvji, taču šādu kategoriju visbiežāk norādījuši iedzīvotāji no Rīgas (34%) iepretim aptaujas dalībniekiem no reģioniem. Tēriņu segšanu izklaides nolūkiem, izmantojot iekrājumus, norāda 23% Zemgales iedzīvotāju, 21% respondentu no Vidzemes, 19% aptaujas dalībnieku no Kurzemes un tikai 13% iedzīvotāju no Latgales. Starp biežāk minētajām neplānoto izdevumu kategorijām Latgalē vērojami augstāki rādītāji nekā Latvijā vidēji. Piemēram, 42% iedzīvotāju neparedzētus medicīnas izdevumus sedz no uzkrājumiem, un 39% izmanto iekrātos līdzekļus transportlīdzekļa remontam.
Ceturtā populārākā atbilde, ko norādījuši 22% iedzīvotāju, ir uzkrājumu izmantošana ikdienas lietošanas precēm, piemēram saplīsuša telefona vai datora remontam, jaunas iekārtas iegādei vai citiem ikdienā nepieciešamiem priekšmetiem. Piektajā un sestajā vietā ar līdzvērtīgu atbilžu daudzumu (19%) ierindojas tēriņi mājokļa remontdarbiem un finansiāls atbalsts tuviniekiem. Viszemākie rezultāti, atbalstot ģimenes locekļus un tuviniekus ar papildu naudas līdzekļiem, ir vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem, kur to norādījuši tikai 12% respondentu.
Tikai 5% gadījumu uzkrājumu rezerves tiek izmantotas, lai segtu maksājumus, kas saistīti ar izaicinājumiem darbā, piemēram, laikus neizmaksātu algu vai bezdarba situāciju. Šī kategorija visretāk ir atzīmēta Vidzemes iedzīvotāju vidū, kur to norādījuši tikai 2% aptaujas dalībnieku.
“No neparedzētiem izdevumiem pilnībā izvairīties nav iespējams, taču apzināta drošības spilvena veidošana ļauj saglabāt mieru un stabilitāti, kā arī ātrāk rast problēmas risinājumu,” saka “IPF Digital Latvia” vadītājs Toms Vandāns, aptaujas rezultātos novērojot tendenci, ka katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs neplāno veidot regulārus ikmēneša uzkrājumus.
Pozitīvu tendenci iezīmē jauniešu vecuma grupa no 18 līdz 29 gadiem, kas visapzinīgāk (85%) veido uzkrājumus. Līdzīgi kā finanšu disciplīna, kur regulāra līdzekļu atlikšana ļauj veidot iekrājumus nebaltām dienām, situācijas uzraudzība un preventīvu aktivitāšu veikšana, piemēram, savlaicīgas veselības pārbaudes, var palīdzēt izvairīties no pārmērīgiem izdevumiem, negaidot problēmas kulmināciju.
“IPF Digital” grupā ietilpst finanšu tehnoloģiju un kreditēšanas zīmols “Creditea” un “Credit24”, piedāvājot pakalpojumus Baltijas valstīs, Čehijā, Austrālijā un Meksikā. “IPF Digital” ir daļa no “International Personal Finance Group”, kas ir reģistrēts Lielbritānijā un kura akcijas tiek kotētas Londonas Fondu Biržā. “International Personal Finance Group” kopumā ir 1,7 miljoni klientu.
* Iedzīvotāju aptauju pēc “IPF Digital” pasūtījuma veica “Norstat”, aptaujājot vairāk nekā 1000 iedzīvotāju visā Latvijā 2025. gada februārī.
Avots: Antra Adiene
