24.06.2025.
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Onkoloģijas un molekulārās ģenētikas institūts (OMĢI) ir uzsācis darbu Eiropas Komisijas apstiprinātajā projektā PREDI-LYNCH – Validēti neinvazīvi šķidrās biopsijas testi vēža agrīnai diagnostikai Linča sindroma* gadījumā. Projektu no 2025. gada 1. maija finansē Eiropas Komisijas programma Horizon Europe Mission on Cancer, piešķirot tam 13,6 miljonus eiro.
Projektā piedalās 28 partneri no 16 Eiropas valstīm, tostarp RSU kā viens no konsorcija dalībniekiem. PREDI-LYNCH projektu vada Meva Domingeza Valentina (Mev Dominguez Valentin) no Oslo Universitātes slimnīcas Vēža pētniecības institūta, un tas ilgs sešus gadus – līdz 2031. gadam.
Projekta mērķis ir uzlabot dzīvildzi un dzīves kvalitāti cilvēkiem ar Linča sindromu, izstrādājot un ieviešot jaunas, neinvazīvas metodes agrīnai kolorektālā, endometrija un urīnceļu vēža diagnostikai. PREDI-LYNCH risina līdz šim neatrisinātu medicīnisku problēmu, piedāvājot jaunas pieejas biomarķieru izmantošanā. Iniciatīvā apvienoti vadošie Eiropas pētnieki, ārsti, biotehnoloģiju uzņēmumi un pacientu organizācijas.
“Redzu šo projektu kā lielisku iespēju palīdzēt Linča sindroma pacientiem. Rezultātā taps unikāla biobanka, kas kalpos kā vērtīgs resurss pētniecībai un izpratnei par šo sindromu. Mēs izstrādāsim efektīvus un plaši pielietojamus agrīnās diagnostikas testus, kas uzlabos ārstēšanas vadlīnijas un kalpos kā personalizētās medicīnas piemērs,” uzsver projekta vadītāja.
RSU iesaiste projektā ir būtiska, jo Latvijā līdzīgi kā visā Eiropā ir nepietiekami attīstīta pārmantotā vēža agrīna atklāšana. Tiek lēsts, ka Latvijā ir apmēram 4000 augsta riska indivīdu, kuri varētu būt Linča sindroma mutāciju nēsātāji, taču lielākā daļa no viņiem par šo risku nezina.
PREDI-LYNCH klīniskajā pētījumā tiks izvērtētas vairākas daudzsološas šķidrās biopsijas tehnoloģijas – moderni neinvazīvi testi, kuru mērķis ir identificēt visniecīgākās vēža pazīmes organismā, izmantojot arī mākslīgā intelekta risinājumus. Tiks analizēti arī šo inovāciju sociālie, ekonomiskie un ētiskie aspekti, lai nodrošinātu to pielāgošanu gan pacientu, gan veselības aprūpes sistēmu vajadzībām.
Stāsta RSU OMĢI direktors asoc. prof. Arvīds Irmejs: “Šķidro biopsiju jēdziens ir salīdzinoši jauns un sabiedrībā vēl nav plaši pazīstams. Ko tas nozīmē? Piemēram, līdz šim, lai nodrošinātu vēža agrīnu diagnostiku, augsta pārmantotā resnās zarnas vēža riska gadījumā personai vienu reizi 2 gados bija jāveic kolonoskopija, kas ir invazīva manipulācija, veicama vispārējā anestēzijā. Savukārt šķidrās biopsijas gadījumā būtu reizi gadā jānodod tikai asins un fēču paraugs, kurš tiktu analizēts ar ļoti precīzām inovatīvām tehnoloģijām un potenciāli spētu konstatēt pat niecīgu vēža šūnu daudzumu organismā. Ja šķidrajā biopsijā vēža šūnu klātbūtne netiek konstatēta, tad potenciāli varētu izvairīties no nevajadzīgām invazīvām manipulācijām.”
*Linča sindroms ir viens no visizplatītākajiem pārmantotā vēža predispozīcijas sindromiem pasaulē. Tas ir autosomāli dominants stāvoklis, ko izraisa patogēnas izmaiņas DNS kļūdu labošanas gēnos. Šo mutāciju nēsātājiem dzīves laikā būtiski pieaug risks saslimt ar zarnu, dzemdes vai urīnceļu vēzi gados jauniem cilvēkiem līdz 50 gadu vecumam. Eiropā Linča sindroms skar aptuveni 1 no 440 cilvēkiem, taču tikai aptuveni 5% no 2 miljoniem potenciālo nēsātāju ir diagnosticēti un saņem medicīnisko uzraudzību. Ja ģimenē asinsradiniekiem ir vairāki zarnu vai dzemdes vēža gadījumi un vismaz viens saslimis pirms 50 gadu vecuma, tad būtu nepieciešams sazināties ar Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Pārmantotā vēža kabinetu. Tālr. nr. 27556068
