Liepājas Reģionālajā slimnīcā veikta sarežģīta pēdas deformācijas korekcijas operācija. Aptuveni trīs stundas ilgajā operācijā vairāku līmeņu deformācijas korekciju kopīgi veica slimnīcas traumatologs-ortopēds Edgars Ginevičs un ORTO klīnikas traumatologs- ortopēds, pēdas ķirurģijas speciālists Juris Brūklis.
Abi ārsti uzsver, ka Liepājas Reģionālajā slimnīcā plānots arī turpmāk veikt sarežģītas pēdas operācijas, pakāpeniski attīstot šo specializāciju un paplašinot ārstēšanas iespējas pacientiem Kurzemē.
Operācija tika veikta gados jaunai pacientei ar izteiktu plakano pēdu un greizā īkšķa deformāciju. Tā bija sarežģīta daudzlīmeņu korekcija, kuras laikā vienā operācijā tika risinātas vairākas savstarpēji saistītas problēmas. “Kopumā operācija izdevās labi. Veicām visas iepriekš ieplānotās korekcijas, un sagaidāms ļoti labs funkcionālais rezultāts,” stāsta Edgars Ginevičs. Viņš skaidro, ka operācija sastāvēja no vairākiem secīgiem posmiem – tika koriģēts papēža kauls, veikta subtalārās locītavas stabilizācija ar speciāliem implantiem, līdzsvarojot un stabilizējot pēdu, savukārt greizā īkšķa deformācijas novēršanai vairākos līmeņos tika veikta kaulu osteotomija, atjaunojot pareizu pēdas anatomiju.
Arī Juris Brūklis uzsver, ka praktiski vienā operācijā tika veiktas četras līdz piecas dažādas operācijas. “Vispirms koriģējām plakano pēdu, pēc tam vairākos līmeņos labojām greizā īkšķa deformāciju, atbrīvojām mīkstos audus un izmantojām modernus implantus. Turklāt operācijas laikā pacienti nācās pārpozicionēt, kas arī prasa papildu laiku un precizitāti.”
Operācijas ilgumu noteica ne tikai procedūru apjoms, bet arī pacientes individuālās anatomiskās īpatnības. “Šajā gadījumā pēdas anatomija bija būtiski izmainīta, tādēļ bija nepieciešami nestandarta risinājumi, lai iegūtu pareizu korekciju,” skaidro Edgars Ginevičs.
Juris Brūklis norāda, ka sarežģītākais šādās operācijās ir ne vien tehniskais izpildījums, bet arī rūpīga operācijas plānošana. “Pēda ir ļoti sarežģīta anatomiska struktūra. Ir jāsaprot, kā tā darbojas slodzē un bez slodzes, kā mainīsies biomehānika pēc korekcijas un kā panākt, lai rezultāts būtu ilgtermiņā stabils. Liela daļa operācijas notiek rentgena kontrolē, izmantojot dažādus instrumentus un implantus.”
Operācijas laikā tika izmantoti mūsdienīgi implanti, kas ļauj nodrošināt stabilu kaulu fiksāciju un atsevišķos gadījumos ļauj pacientam salīdzinoši agrāk sākt pakāpeniski slogot operēto pēdu.
Ārsti uzsver, ka operācija ir tikai viens posms ārstēšanas procesā. “Tikpat nozīmīgs darbs ir pašam pacientam rehabilitācijas laikā. Lai sasniegtu iecerēto rezultātu, nepieciešama pacietība, regulārs darbs ar fizioterapeitu un visu rekomendāciju ievērošana,” uzsver Edgars Ginevičs. Izejot rehabilitāciju, pakāpeniski tiek atjaunots pēdas kustīgums, līdzsvars, muskulatūras darbība un propriorecepcija jeb organisma spēja sajust pēdas stāvokli un kustības telpā. Pēc šādas operācijas pilnvērtīga atlabšana kopā ar rehabilitāciju vidēji ilgst četrus līdz sešus mēnešus.
Ārsti skaidro, ka plakanā pēda var būt gan iedzimta, gan iegūta dzīves laikā. To var veicināt traumas, iekaisuma procesi, saišu un cīpslu bojājumi, dažādas anatomiskas īpatnības, liekais svars un citas locītavu problēmas. Laika gaitā deformācija progresē, radot arvien lielāku slodzi pēdas struktūrām. Sākotnēji cilvēki visbiežāk izjūt ātrāku pēdu nogurumu, vēlāk pievienojas sāpes pēdas vidusdaļā, pietūkums un grūtības ilgstoši staigāt vai stāvēt. Tomēr ķirurģiska ārstēšana nav pirmā izvēle. “Operācija ir pēdējais ārstēšanas posms. Daudzos gadījumos palīdz individuāli izgatavotas ortopēdiskās zolītes, piemēroti apavi un konservatīva terapija. Tikai tad, ja šīs metodes vairs nesniedz pietiekamu efektu, tiek apsvērta operācija,” skaidro Edgars Ginevičs.
Konkrētās pacientes gadījumā prognoze ir ļoti laba. Pēc pilnvērtīgas rehabilitācijas sagaidāms, ka pēda būs anatomiski pareizi koriģēta, mazināsies sāpes, uzlabosies gaitas biomehānika un būtiski pieaugs fiziskās slodzes tolerance. “Pēda ir visa balsta aparāta pamats. Ja tā ir deformēta, mainās cilvēka stāja un slodze uz ceļu, gūžas locītavām un mugurkaulu. Ja izdodas atjaunot pareizu pēdas anatomiju, ieguvējs ir viss kustību aparāts,” uzsver Juris Brūklis.
Pieredzējušais pēdas ķirurgs atzinīgi vērtē arī Liepājas Reģionālās slimnīcas iespējas attīstīt šo specializāciju. “Edgaram Ginevičam ir interese attīstīt pēdas ķirurģiju Liepājā, un tāpēc arī es iesaistos. Slimnīcā ir ļoti labs operāciju zāļu aprīkojums un viss nepieciešamais, lai šeit veiksmīgi attīstītu pēdas ķirurģiju. Ir pieejama arī modernā mazā rentgena C arka, kas šodien ir zelta standarts pēdas ķirurģijā. Redzu, ka šeit ir visas priekšrocības, lai pacienti šādu palīdzību arvien biežāk varētu saņemt arī Liepājā.”
Indra Grase
Publicitātes foto
14.07.2026
