13.01.2025.
Eiropas Parlamenta un Padomes pieņemtā Piekļūstamības direktīva attiecas uz produktiem un pakalpojumiem, kas identificēti kā vissvarīgākie personām ar invaliditāti.
No 28. jūnija Eiropas Savienības iekšējā tirgū, tai skaitā Latvijā, noteiktās jomās varēs izplatīt un sniegt tikai piekļūstamas preces un pakalpojumus.
Eiropas Piekļūstamības akta mērķis ir saskaņot prasības par pieejamību. Tas nozīmē, ka ikdienas produkti un pakalpojumi — no viedtālruņiem līdz skaidras naudas automātiem, transporta un audiovizuālo mediju pakalpojumiem — ir pieejami ikvienam visā ES.
Eiropas likumdevēji norāda, ka patlaban Eiropas Savienībā invaliditāte ir aptuveni 87 miljoniem iedzīvotāju. Lielai daļai personu ar invaliditāti Eiropā nav tādas pašas iespējas dzīvē kā citiem cilvēkiem.
Galvenās grūtības sagādā pieeja darba vietām, infrastruktūrai, produktiem, pakalpojumiem un informācijai. Nereti nākas saskarties arī ar negatīvu un netaisnīgu attieksmi.
Lūk, šīs preces un pakalpojumus cilvēki ar redzes, dzirdes, kustību vai garīga rakstura traucējumiem, vecāka gadagājuma cilvēki, cilvēki ar uztveres īpatnībām, lasīšanas grūtībām, autiskā spektra traucējumiem, kā arī cilvēki ar viegliem vai pārejošiem funkcionēšanas ierobežojumiem (piemēram, nedaudz pasliktināta redze vai dzirde, vājums rokās, grūtības saredzēt vai sadzirdēt spožā saulē vai trokšņaina fona apstākļos u.c.) varēs lietot ērtāk:
• Universāldatori (piem., datori, planšetes, viedtālruņi) un to operētājsistēmas;
• Pašapkalpošanās termināļi (piem., bankomāti, biļešu automāti, rindas kārtas numuriņu automāti u.c.);
• Elektroniskās grāmatas un to Elektroniskie lasītāji;
• Finanšu pakalpojumi;
• Elektroniskā tirdzniecība;
• 112 tālrunis;
• Publiskie iepirkumi;
• Gaisa, autobusu, dzelzceļa un ūdensceļu pasažieru pārvadājumu elementi (piem., tīmekļvietnes, mobilās lietotnes, elektroniskās biļetes, pārvadājumu pakalpojumu informācija (tostarp reāllaika ceļošanas informācijas), interaktīvi pašapkalpošanās termināļi);
• Patērētāju galiekārtas elektronisko sakaru pakalpojumiem (piem., rūteri, modemi) un elektronisko sakaru pakalpojumi;
• Patērētāju galiekārtas audiovizuālo mediju pakalpojumiem un audiovizuālo mediju pakalpojumi (piem., elektroniskie raidījumu apraksti, subtitri, audioapraksti, hibrīdtelevīzija, tīmekļvietnes u.c..).
Eiropas Parlaments ir ES likumdevējs, kas kopā ar Eiropas Savienības Padomi (t. i., ES dalībvalstu valdībām) groza un pieņem ES likumus. Eiropas Parlaments kontrolē citu ES iestāžu, piemēram, Eiropas Komisijas, darbu.
Latvijā preču atbilstību piekļūstamības prasībām sākot no 2025. gada 28. jūnija uzraudzīs Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.
Ja saimnieciskās darbības veicējs noteiktajā termiņā nebūs novērsis konstatētās neatbilstības, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs varēs uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu.
Jūtas diskriminēti
Eiropas Savienībā tikai puse personu ar invaliditāti ir nodarbinātas (salīdzinājumā ar 75 % personu bez invaliditātes).
28,4 % personu ar invaliditāti ir pakļautas nabadzības vai sociālās atstumtības riskam (salīdzinājumā ar 17,8 % personu bez invaliditātes).
Tikai 29,4 % personu ar invaliditāti iegūst augstāko izglītību (salīdzinājumā ar 43,8 % personu bez invaliditātes).
52 % personu ar invaliditāti jūtas diskriminētas.
Materiāls tapis sadarbībā ar Eiropas Parlamentu Latvijā. Šeit publicētā informācija atspoguļo tikai pacients.lv viedokli, un Eiropas Parlaments nav atbildīgs par jebkādu tajā iekļautās informācijas atspoguļošanu.
Avoti:
https://what-europe-does-for-me.europarl.europa.eu/lv/social/C29?area=I
https://www.lm.gov.lv/lv/pieklustamibas-direktiva
https://employment-social-affairs.ec.europa.eu/policies-and-activities/social-protection-social-inclusion/persons-disabilities_lv
https://www.europarl.europa.eu/news/lv/faq/17/kas-ir-eiropas-parlaments
Foto: Freeepik
