2025. gadā plānotās reformas veselības jomā uzrāda ambiciozus mērķus, taču realitāte – pacientu pieredze un sajūtas – liecina par krasu atšķirību starp ierēdņu dokumentos un prožektoru gaismā teikto un dzīves realitāti poliklīnikās, slimnīcās un pie aptiekas letes.
7 gadi jāgaida pie reimatologa, 2 gadi uz dopelogrāfiju, fizioterapets – 4 gadi, 6 gadi uz ablāciju – cik ilgi pacientiem jāgaida procedūras, to skaidrojām pacientu aptaujā.
Ja ir stiprāka veselība vai var atļauties samaksāt par maksas ārstu, tad var tikt ātrāk. Reizēm palīdz blats. Reizēm, diemžēl dzīvam rindu sagaidīt vairs neizdodas.
Otrā aptaujā vaicājām, kā pacienti izjūt zāļu reformas sekas. Par to visu plašāk.
Zāļu cenu reforma: solījumi vai veltas cerības?
Veselības ministrija solījusi ka jaunā zāļu cenu reforma samazinās izdevumus par medikamentiem.
“No 2025. gada 1. janvāra stāsies spēkā jauni recepšu zāļu cenu veidošanas principi, kas paredz samazināt dārgāko recepšu zāļu cenas par 15–20%. Šis solis samazinās iedzīvotāju finanšu slogu un atvieglos pieeju nepieciešamajām zālēm.”
Taču izteikts vairākums aptaujāto pacientu norādīja, ka, sākot ar šī gada janvāri, medikamentu cenas faktiski ir pieaugušas.
Lielai daļai šis pieaugums radījis nopietnu finansiālu slogu un pat nākas atlikt nepieciešamo medikamentu iegādi. Pacienti bieži vaino Veselības ministru un valdību par nespēju nodrošināt solījuma “makā krišanu”.
Jāatzīst, ka mūsu Facebook konts, kur pacienti dalījās pieredzē, tā “vārījās” pirmoreiz. Cilvēkiem, kam katrs cents ir no svara, bija lielas cerības, bet sanāca skumja realitāte.
Kardiologs Dr.Andris Skride TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” norādīja, ka ikdienā zāles paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai lieto ap 300 tūkstoši cilvēku.
Tās ir vienas no zālēm, kas palīdz saglabāt sirds un asinsvadu veselību, lai tā būtu kā jaunībā, lai nebūtu infarktu un insultu. Un tagad šīm zālēm cena pieaugs, atzina ārsts.
Līdz ar dārgākām zālēm pacienti mums ziņo arī par zāļu trūkumu. Daudzi plāno braukt uz kaimiņvalstīm, citi lūdz radus atvest zāles no tālākām ārzemēm. Vai to var uzskatīt par valdības un Veselības ministrijas reālu panākumu jeb spalvu spodrināšanas PR kampaņu, kas sākumā mudina priecāties, bet pēc tam šokē?
Rindas pie ārsta vai uz izmeklējumu: tiek tad, kad slimība jau ielaista
Kāpēc nenācāt ātrāk? Šādu jautājumu ārsti pacientam ar ielaistu kaiti vaicā nereti. Bet kā tu aiziesi, ja rindai pie speciālista neredzi ne galu, ne malu. Kājām līdz Āfrikai aiziet ir ātrāk nekā tikt pie ārsta, mums skumji ironizēja lasītāja, kuras mudināti vaicājām pacientiem par viņu pieredzi ar rindām pie ārsta vai izmeklējuma.
Veselības ministrijas plānos nav konkrēta risinājuma, kā samazināt rindas uz medicīniskajiem pakalpojumiem. Aptauja atklāja šokējošus gaidīšanas laikus, kas liecina par dziļu sistēmas krīzi:
- Reimatologs: vidējais gaidīšanas laiks sasniedz 7 gadus.
- Kataraktas operācija: pacientiem jāgaida 3 gadus.
- Ablācijas procedūra: 6 gadi.
- Fizioterapeits: vidēji 2 gadi.
Viens no aptaujātajiem pacientiem, kurš vēlējās palikt anonīms, dalījās savā pieredzē:
“Man bija noteikta diagnoze, kas prasa regulāru uzraudzību pie reimatologa, taču rindā gaidu jau septiņus gadus. Katru reizi saņemu vienu un to pašu atbildi – nav pieejamu laiku.”
Par 7 gadu ilgo gaidīšanas laiku mums komentēja arī 1. slimnīca.
Strukturālas reformas bez pacienta perspektīvas
Veselības ministrijas plāns ietver slimnīcu tīkla reformu un jaunu vadības institūciju izveidi. Lai gan šie pasākumi teorētiski uzlabos sistēmas darbību, tie nerisina pacientiem aktuālās problēmas: ilgas rindas, ierobežotu piekļuvi speciālistiem un medikamentu cenas.
“Rindas ir nepieņemamas. Man bija nepieciešams doties uz privāto klīniku, lai saņemtu ablācijas procedūru, jo gaidīt sešus gadus vienkārši nebija iespējams. Tas nozīmē, ka tiem, kam nav finansiālo iespēju, medicīniskā palīdzība paliek nepieejama,”
komentēja kāda pacienta tuvinieks.
Citi pacienti vairs neko negaida. Viņi cīņā ar slimību, gaidot savu rindu, zaudēja.
Nepieciešama jauna pieeja
Veselības ministrijas reformām trūkst pacientu patiesās vajadzībās balstītas pieejas. Lai nodrošinātu reālas pārmaiņas, prioritātei jābūt rindu samazināšanai, zāļu cenu regulēšanai un piekļuves uzlabošanai pirmās nepieciešamības medicīniskajiem pakalpojumiem.
Bez šīm pamata reformām ir risks kļūt par kārtējiem birokrātiskiem lēmumiem, kas neuzlabo pacientu dzīves kvalitāti. Nevar noliegt, mums ir prieks par sasniegumiem, par ko stāsta slimnīcas, jaunie speciālisti, par katru atveseļošanos. Par katru inovāciju, kas bezcerību pārvērš cerībā.
Bet mēs skumstam kopā ar pacientiem, kas sāpju mocīti, cīnoties ar elpas trūkumu, sirdsklauvēm, stīvumu locītavās, kataraktas mocītām acīm raksta par realitāti, kas atšķiras no veselības bosu PR vēstījumiem.
Lūk, daži piemēri:
