04.06.2024.
Lai gan katras diagnozes pacienti primāri uzsver problēmas, kas saistītas ar savu slimību ārstēšanu, tomēr vairāku pacientu organizāciju pārstāvji arī sniedz ieteikumus, kas būtu jārisina valstiskā līmenī, lai uzlabotu sabiedrības veselību kopumā.
Maijā portāls Pacients.lv veica vairāk nekā 40 pacientu organizāciju pārstāvju telefonaptauju, lūdzot pastāstīt par savām aktualitātēm (tās pakāpeniski atspoguļosim portālā), kā arī problēmām veselības nozarē. Aptauja atklāja vairākas būtiskas jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi.
Veselības pratība
Veselības tēmu integrēšana izglītības iestādēs ir būtiska sabiedrības veselības pratības uzlabošanai jau no agrīna vecuma. Būtu svarīgi attīstīt modernas mācību programmas, kas skaidro, cik svarīgi ir rūpēties par veselību no dažādiem aspektiem (zobi, infekcijas, ko var iegūt seksuālo sakaru ceļā, aptaukošanās, smēķēšana, alkohols un narkotikas). Svarīgi arī iemācīt jau no agra vecuma nebaidīties no ārsta (diemžēl, vecāki mēdz iebaidīt ar frāzi “tūlīt brauksim pie ārsta”, kas izklausās kā sods). “Baltā halāta sindroms” reizēm attur no profilaktiskām pārbaudēm, un bailes laikus iet pie ārsta aizved līdz ielaistām slimībām, ko ir grūtāk un dārgāk ārstēt.
Svarīgi apgūt pirmās palīdzības sniegšanu. Diemžēl, kā norāda pacienti, daudzi nezina, kas ir ožamais spirts vai ko darīt, ja kādam palicis slikti, kas ir asinsrite, kā mēra asinsspiedienu, tāpēc šajā jomā ir daudz darāmā. Sākums varētu būt ar vienkāršiem pamācošiem video par pirmās palīdzības sniegšanu.
Aptaujā respondents uzsvēra, ka jaunieši par HIV zina (savstarpēji apspriežas), bet mēdz būt gadījumi, kad inficēšanās notiek pusmūža vecumā, jo ir trūkusi informācija par šo tēmu – tā nav bijusi aktuāla. Par HIV jārunā atklāti, izkliedējot mītus un mazinot stigmatizāciju. HIV izglītībai vajadzētu būt valsts prioritātei, kas prasa koordinētus centienus, kas pārsniedz atsevišķu organizāciju iespējas.
Paliatīvā aprūpe
Lai arī šajā jomā pēdējos gados noticis izrāviens, tomēr vēl ir daudz iespēju, kā padarīt gaišāku dzīves grūtāko laiku gan pašiem pacientiem, gan viņu tuviniekiem. Aptaujā tika rosināts paliatīvās aprūpes jomu valsts līmenī sistēmiski sakārtot. Tas ietvertu arī bērnu paliatīvās aprūpes vienotas normatīvo dokumentu bāzes izveidi, kā arī paliatīvo pakalpojumu attīstību bērniem reģionos un hospisa izveidi bērniem.
Runājot pacienta vārdiem, “paliatīvā aprūpe ir kā maigais apskāviens, kas sniedz mierinājumu un atbalstu tiem, kuri visvairāk to vajag, nodrošinot cieņpilnu un līdzjūtīgu aprūpi”.
Mūžīgais naudas bads
Pacientiem trūkst naudas, lai ārstētos – gan ietu pie ārsta pārbaudīties, gan zālēm vai arī to pilnīgākai kompensācijai no valsts puses. Atsevišķu organizāciju pārstāvji minējuši, ka vēlētos saprast, kā tieši tiek izlietots attiecīgajai diagnozei iedalītā budžeta izlietojums, proti, lai būtu līdzekļu caurspīdība. Tāpat minēts, ka naudas pārdalīšana reizēm nav taisnīga, piemēram, vienai slimībai iedalīto naudu pārdala citu slimību ārstēšanai, tā atņemot līdzekļus pirmās slimības pacientiem.
Naudas bads aizved pie vēl vienas problēmas – rindas pie speciālistiem ilgst mēnešus un pat gadu, īpaši smaga šī situācija ir reģionos, kur noteiktu speciālistu nav vispār. Būtu nepieciešams kā obligātu pienākumu ārstniecības iestādēm atzvanīt pacientiem, ja ir atbrīvojusies kāda vieta pie ārsta – pašlaik to praktizē atsevišķās iestādēs, bet tam jābūt kā nosacījumam. Līdzīgi arī pacientiem pašiem – ja nevar ierasties, svarīgi pabrīdināt mediķi, lai šo vietu varētu iedot citam pacientam.
Cits pētījums par rindām pie ārsta šeit
Lai gan arvien biežāk pamatoti dzirdam par līdzestību jeb pacienta paša vēlmi rūpēties par savu veselību, tomēr reizēm šī apņēmība atduras pret to, ka nokļūt pie ārsta nevar ne tikai par valsts naudu, bet arī pie privātā ārsta rindas ir milzīgas. Attiecīgi rosināts domāt par to, lai tiktu laikus prognozēta jauno speciālistu izglītošana un tiktu veicināts tas, lai viņi paliktu strādāt Latvijā, nevis izmācītos un aizbrauktu uz ārzemēm.
Ko ēdam un dzeram?
No bērnības vecāki nomierina bērnus ar dažādām ”balvām” – iedod spēlēties telefonu, lai paši varētu atpūsties, un tam līdzi kādu sāļu vai saldu uzkodu. Pareiza uztura principi netiek ievēroti, un daudziem jau agri tiek diagnosticēts diabēts, dažādas citas slimības. Pieaugušā vecumā cilvēki ar lieko svaru eksperimentē ar internetā aizgūtām diētām, kas noved pie nopietnām saslimšanām.
Uztura mācību būtu ļoti svarīgi apgūt plašākā sabiedrībā – pašlaik tā interesē vien nelielu cilvēku daļu. Kad neveselīgs uzturs zobus sabojājis, tad bērniem jau agrā vecumā nepieciešami zobārsti, kas no valsts puses ir maz apmaksāti (par valsts apmaksātiem zobārstniecības pakalpojumiem var lasīt šeit https://www.vmnvd.gov.lv/lv/zobarstniecibas-palidziba).
Izvēdināt galvu
Kā norādīts aptaujā, daudzi cilvēki pašlaik dzīvo ar lielu trauksmi galvā, cilvēku emocijās ir spriedze, un psiholoģiskās problēmas noved pie slimībām un traumām.
Pacienti norādījuši uz “robotizēto pieeju” ārstēšanai – ja ir noteikts simptoms, tad der “šī” tablete kā “konveijerā”, bet būtu nepieciešama individuāla un visaptveroša pieeja cilvēka problēmām, uzmanīgākā “ieskatīšanās” dzīvesveidā: vai netrūkst fiziskās aktivitātes, kā ar pārstrādāšanos, iespējams, nepieciešams fizioterapeits, ergoterapeits. Protams, pacienti vēlas, lai šo speciālistu pieejamība būtu lielāka – vairāk valsts nodrošinātu apmeklējumu reižu un garāks nodarbības laiks.
Pašlaik, kā norādījis viens pacients, “tik ceļam slimnīcas, nevis domājam par to, lai nenonāktu slimnīcā”, t.i., nodarbojamies ar “ugunsgrēku dzēšanu”.
Fizioterapeita ieteikumi, lai izkustētos, kad nākas daudz laika pavadīt sēdus
Medikamentu pieejamība
Šajā sakarā pacienti norādījuši, ka ir plašs darba lauks. Medikamenti netiek kompensēti vai arī tiek kompensēti daļēji. Daudzi pacienti izjutuši medikamentu deficītu. Aptaujā tika arī minēta neskaidrība par “krīzes somu” – kam un cik daudz no medikamentiem būtu tur nepieciešams būt. Tāpat pacienti satraucas par to, kas notiktu kara gadījumā – vai strādātu slimnīcas, kurš sniegtu ārsta palīdzību un kā varētu nopirkt zāles, un vai tās vispār būtu pieejamas. Attiecībā par zāļu cenām pacienti minējuši, ka Latvijā zālēm ir augsts PVN, ko vajadzētu samazināt.
Pacienta vārdiem runājot – pandēmija sniegusi mācību sakārtot problēmas ar pārslodzēm un deficītu, jo esam tādā ģeopolitiskā situācijā, ka nedrīkstam riskēt, bet ir laikus jāparedz iespējamie riski.
Par šo tēmu plašāk rakstījām šeit
Vēzis kā bieds
Lai gan vēža jomā medicīnas jomā ir jūtams straujš progress, tomēr zāles ir dārgas, pacienti bieži meklē iespēju tās finansēt labdarības ceļā. Pacienti norāda uz vēža reģistra nepieciešamību, tas joprojām nav. Svarīgi būtu, piemēram, no 40 gadu vecuma veikt krūts pārbaudi ar mamogrāfiju, tāpat arī aktīvāk mudināt uz dažādām pārbaudēm, kas pieejamas noteiktā vecumā. Vēža (līdzīgi kā citu kaišu) problemātika reizēm sākas ar ģimenes ārstu pārslodzi un dažreiz arī paviršību – pie ārsta ir rindas, vizītes laiks ir īss un, iespējams, diagnoze nav tūlīt ar neapbruņotu aci skaidri saredzama. Vēža jomā būtu nepieciešams izlīdzināts finansējums visā Eiropas Savienībā. Pašlaik ceļš līdz diagnozei un ārstēšanai pacientam ir ilgs un mokošs.
Raksts par dzemdes kakla vēzi šeit
Aptauja notika 2024. gada maijā, aptaujājot onkoloģisko slimību, paliatīvās aprūpes, sirds slimību, artrīta, diabēta, HIV, invalīdu biedrību u.c.organizāciju pārstāvjus.
